Frigū ielejas Afyonu piekrastes daļa, no Kara Kaya līdz Döğer Han.

Sāciet no melnā akmens pakājes, kas paceļas pilsētas centrā; Afyonkarahisaras pašvaldība informē, ka uz pili var nokļūt ar īsu pastaigu no centra, sekojot norādēm un marķētām takām. Šodien jūs dodaties uz pili nevis, lai baudītu skatu uz pilsētu, bet gan, lai iepazītos ar Frigju pieminekļu kontekstu, ko redzēsiet visas dienas garumā. Saskaņā ar pašvaldības un Kultūras portāla informācijai, šis akmens ir vulkāniskā masīva, kas paceļas 226 metrus virs zemes. TDV Islāma enciklopēdijā norādīts, ka pilsēta ir dibināta pie šī akmens, 1010 metru virs jūras līmeņa. Pateicoties pakāpju atjaunošanai, šodien ir iespējams uzkāpt uz pili, taču nogāze ir stāva, un ieteicams valkāt ērtus apavus un paņemt līdzi ūdeni. Uzkāpjot, atcerieties par Hitītu periodu. Saskaņā ar avotiem, apmēram 1350. gadā pirms Kristus Hitītu karaļa II. Muršila ekspedīcijas laikā šis akmens tika izmantots kā nocietināta pozīcija un saukts par Hapanuva, kas nozīmē "Augstā kalns". Angļu valodas Vikipēdijā norādīts, ka pirmā būve tika uzcelta II. Muršila laikā, kas nozīmē, ka šis akmens jau pirms Frigjiem tika izmantots kā novērošanas punkts. Nonākot virsotnē, galvenais, ko jūs meklējat, ir Frigju perioda atstātās pēdas. Kultūras portālā norādīts, ka virsotnē var atrast kultūras artefaktus, kas saistīti ar Frigjiem, kas dzīvoja Anatolijā no 1200. līdz 700. gadam pirms Kristus, un šeit atrodas četri lieli ūdens krātuves. Pielūdzoties ūdens krātuves, esiet uzmanīgi un neizkļūstiet ārpus drošības zonas. Šie akmenos iegravētie objekti ir pirmais piemērs pilsētā redzamajai akmens apstrādei, ko vēlāk redzēsiet Göynüş ielejā. Mūra sienas ir no vēlākiem periodiem; akmens tika apvīts ar mūriem Romāņu un Bizantijas laikā, iegūstot pilsētas izskatu. Turku valodas Vikipēdijā norādīts, ka šajā laikā pilsētai bija nosaukums Akroenos, savukārt TDV Islāma enciklopēdijā minēts, ka Bizantijas avotos tiek uzskatīts, ka šeit atradusies Akroinon pils. Meklējiet Seldžuku perioda elementus mūra sienās Pēc Kaldenas pilsētas apmeklējuma, iekāpiet transportlīdzeklī un brauciet ziemeļu virzienā pa autoceļu, kas savieno Afyonkarahisar un Eskişehir, virzoties uz Göynüş upes ielejas atzaru. Avots: Kultūras portāls, Afyonkarahisar pils; Afyonkarahisar pašvaldība, Afyonkarahisar pils; TDV Islāma enciklopēdija, Afyonkarahisar.

Afyonkarahisar apgabala kultūras un tūrisma departamenta informācijas pakārtie, lai nokļūtu līdz Göynüş ielejai, no Afyon-Eskişehir šosejas 32. kilometrā jāpagriezieties pa labi un jābrauc 1,5 kilometrus. Angļu valodas Vikipēdija norāda, ka šis objekts atrodas 11 kilometru austrumos no Ihsaniye un aptuveni 30 kilometru ziemeļos no pilsētas, blakus D-665 šosejai. ieleja atrodas Ihsaniye rajona Kayıhan apkaimes teritorijā, un Kultūras portāls to definē kā daļu no Frigijas kalnu reģiona. Pēc automašīnas atstāšanas vispirms ejiet uz Aslantaš, jo abi pieminekļi atrodas vienā klintī un ir ļoti tuvu viens otram. Skatieties uz Aslantaš fasādi no attāluma, atrodot vietu, no kuras var ietvert visu pieminekli. Saskaņumā ar angļu valodas Vikipēdijā, piemineklis ir 11 metrus augsts monolīts, kura abas puses un priekšpuse ir izlīdzinātas. Jūs redzēsiet divus lauvu reljefus, kas atrodas uz vārtu abām pusēm, un tie ir novietoti uz pēdām, skatoties viens uz otru. Kultūras portāls ziņo, ka zem lauvu kājām atrodas nelieli lauvu mazuļi, taču šīs detaļas ir nozaudējušas savu sākotnējo izskatu, un tās labāk redzamas, kad uz tām krīt sānu apgaismojums. Pievērsiet uzmanību reljefam virs vārtiem, kas atgādina dzīvības koku, un tam blakus esošajam saules reljefam ar spārniem. Vikipēdija arī norāda, uz klints augšdaļas ir pakāpes, taču uz tām kāpt var nodarīt piemineklim kaitējumu, tāpēc tos var vērot no zemes. Kapenes var redzēt caur nelielu durvju atvērumu, un Kultūras portāls apraksta viegli velvētus griestus un nelielu kameru kreisajā pusē, kurā atrodas kline. Avoti nav vienisprātīgi par pieminekļa vēsturi: Kultūras portāls to saista ar nozīmīga Frigijas karaļa kapu, datējot to 7. gadsimtā pirms Kristus, savukārt angļu valodas Vikipēdija norāda laika posmu no 8. līdz 7. gadsimtam pirms Kristus. Pēc tam dodieties uz Yılantaš; Kultūras portāls to norāda aptuveni astsimts metru attālumā no Aslantaš, savukārt Vikipēdija – septdesmit metru. Šeit jūs neatrodīsiet stāvošu fasādi, bet gan milzīgu, apgāztu un salauztu klint Šajā vietā ir daudz ēnu, tāpēc vasaras mēnešos ieteicams vilkt līdzi cepuri un ūdeni. Lai iegūtu labākas fotogrāfijas, ieteicams fotografēt Aslantaš fasādi slīpā gaismā, kur reljefi rada ēnas, jo tas palīdz izcelt detaļas. Atgriežoties, izbrauciet pa šoseju un turpiniet braukt ziemeļu virzienā uz Döğer, un 36. kilometrā pagriezieties ziemeļaustrumu virzienā. Avots: Kultūras portāls, Aslantaš, Yılantaš un Maltaš pieminekļi; Afyonkarahisar apgabala kultūras un tūrisma departaments, Kapenes un templi; Vikipēdija, Aslantaš-Yılantaš.

Kultūras portāla informācijas pakārtie, lai nokļūtu līdz Aslankaya, no Afyonkarahisar-Eskişehir šosejas 36. kilometrā jāpagriezieties ziemeļrietumu virzienā un jābrauc aptuveni 2 kilometrus. Piemineklis atrodas Döğer pilsētā, kas pieder Ihsaniyei, un tas atrodas Emre ezera krastā; Turcijas Vikipēdijā norādīts, ka attālums līdz Döğer ir 4 kilometri. Frig Valley vietne norāda, ka piemineklis ir redzams jau no ceļa, tāpēc nav nepieciešama garš pastaigas. Atstājiet transportlīdzekli drošā vietā un vispirms apskatiet pieminekli no attāluma, ņemot vērā apkārtējo teritoriju. Frig Valley uzsver, ka, atšķirībā no daudziem citiem Frig pieminekļiem, Aslankaya atrodas atklātā teritorijā, nevis klintī vai kalna nogāzē. Tajā pašā avotā norādīts, ka piemineklis atrodas starp apkārtējiem apmeitnēm un kalpo kā svētku vieta. Saskaņā ar Kultūras portāla informācijai, piemineklis ir trīsstūra jumta ar fasādi, kas izgrebta augstā un stāvā klintī, un tiek uzskatīts, ka tas ir celtniecības laikā pirms mūsu ēras 7. gadsimtā. Pielūkojot, vispirms pievērsiet uzmanību jumtam, jo abās trīsstūra arkas pusēs ir sfinksu reljefi. Pēc tam apskatiet sānu virsmu; klints vienā pusē ir liels lauva reljefs, kas stājas uz aizmugurējām kājām un rīkojas. Avoti atšķirībā apraksta, kur atrodas lauva: Kultūras portāls saka, ka tā ir ziemeļu pusē, savukārt Frig Valley norāda uz labo pusi, skatoties uz fasādi, tāpēc apskatiet pieminekli no visām pusēm, lai to atrastu. Frig Valley ziņo, ka otrajā pusē ir daudz mazāks četrkājainu dzīvnieku attēls, kura veids nav precīzi noteikts bojājumu dēļ. Saskaņā ar to pašu avotu, galvenās fasādes ģeometriskie reljefi ir saistīti ar dekorācijām, kas atrodas Maltaš un Midas pieminekļos. Īpaša uzmanība jāpievēra izgreznojumiem, kas modelēti kā koka durvju spārni abās nišas pusēs. Kultūras portāls raksta, ka nišā ir attēlota Frig galvenā dieviete Kibele starp divām lauvām, savukārt Afyonkarahisar pašvaldība norāda, ka šis reljefs nav saglabājies līdz mūsdienām. Frig Valley ziņo, ka liela daļa no zemāk Pēc tam atgriezieties pie transportlīdzekļa un brauciet uz Döğer pilsētu, kuras centrā atrodas karavanseraja, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā. Avots: Kultūras portāls, Aslankaya; Frigju ielejas, Aslankaya piemineklis; Vikipēdija, Aslankaya templis.

Döğer karavanserai atrodas Afyonkarahisar, Kütahya un Eskişehir provinces starp, senajā Hicaz ceļā un Döğer pilsētā. Uz to var pietiekami ātri, izmantojot ceļu no Aslankaya, jo atzara punkts ir vienāds abiem objektiem. Vispirms apskatiet ēku no ārpuses un novērojiet tās garo fasādi. Saskaņumā ar Turcijas Vikipēdiju, šī taisstūra forma ēka ir aptuveni 56 metri gara un 13 metri plata. Jūs redzēsiet divas monumentālas durvis: viena ved uz divstāvu karavanserai daļu, otra – uz vienstāvu noliktavu. Kultūras inventāra aprakstā šīs durvis tiek sauktas par "eyvan" veida rotātas durvis. Tā kā uz durvīm nav neviena uzraksta, nav zināms, kas ir bijis šīs ēkas arhitekts. Ēku 1434. gadā uzcēra II. Murads, un, kā norāda Turcijas Vikipēdija, sultāns šeit uz nakti apmetās, veicot karagājienu pret Karamanoğulları. Kultūras portāls šo ēku raksturo kā unikālu agrīnās Osmaņu perioda piemēru. Pielūkosieties pie sienām, jo to ārējās virsmas, jumts un kupoli ir klāti ar vietējiem tufakmens blokiem. Kā jau redzējāt iepriekšējā pieturā, arī Aslankaya, kas ir ievērojama izgriezta klints, ir izgatavota no tufakmens. Aptuveni divus tūkstošus gadus vēlāk šī reģiona akmens kalpoja gan piemineklim, gan karavanserai. Karavanserai daļā apakšējā stāvā ir telpas atpūtai un kopīgai lietošanai, savukārt augšējā stāvā – telpas ceļniekiem. Kultūras inventārā norādīts, ka divas no augšējā stāva telpām ir ar kupoliem, trešā – ar velvēm, un vidējā "eyvan" tika izmantota kā lūgšanu telpa. Kultūras portāls piebilst, ka augšējā stāva telpām ir logi un krāšņi. Noliktavas daļa ir plaša, augsta un ar vienu atvērumu, kas paredzēta dzīvnieku izmitināšanai, barošanai un aprūpei. Turcijas Vikipēdijā norādīts, ka šajā daļā krāšņi atrodas tikai uz fasādes, un gaisma un ventilācija tiek nodrošināta caur mazajām ailēm. Ja ir iespēja iekļūt iekšā, novērojiet vājās gaismas starus, kas iekļūst caur šīm ailēm. Pirms apmeklējuma pārbaudiet apmeklējuma nosacījumus, sazinoties ar reģionālās kultūras un tūrisma pārval