Aslantaş ve Yılantaş

Aslantašs un Yılantašs ir divi monumentāli frigiešu klintskapi, kas atrodas blakus viens otram Göynüşs līča ielejā, Afyonkarahisaras provinces İhsaniye rajonā, reģionā, kas pazīstams kā Kalnainā Frigija. Īpašumā ir arī citi nosaukumi, piemēram, Köhnüş un Kohnüş. Klintskapi atrodas aptuveni 11 kilometru austrumos no İhsaniye pilsētas un aptuveni 30 kilometru ziemeļos no Afyonkarahisaras centra. Reģionālās kultūras un tūrisma pārvalde norāda, ka uz ieleju var nokļūt, nobraucot no Afyon-Eskişehir šosejas un veicot īsu braucienu. Reģiona vēstures izpratne palīdz labāk saprast abus monumentus. Saskaņā ar Afyonkarahisaras gubernatora ziņojumiem, pēc Kimmeru uzbrukuma apmēram 660. gadā pirms Kristus, kad Gordionas centrētā valsts sabruka, frigieši atjaunoja savu varu aprakajos un mežainajos reģionos, tostarp ap Yazılıkaya un İhsaniye. Göynüşs ieleja ir viena no šī perioda nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām. Papildus Aslantašs un Yılantašs ielejā atrodas arī Maltašs – atklāts pielūgsmes vieta – un Köhnüşs Kale – klints masa ielejas centrā. Aslantašs ir nosaukts pēc lauvu reljefiem, kas atrodas uz tā fasādes. Šis monumentālais klints bloks, kas ir aptuveni 11 metrus augsts, ir apstrādāts no abām pusēm un no priekšpuses. Uz mazās ievades abās pusēs atrodas divi lieli laumi, kas ir pacējuši savas priekšējās kājas. Saskaņā ar Kultūras portāla datiem, zem lauvu kājām atrodas mazi lauvu mazuļi, kas šodien ir ļoti nobružāti. Virs ievades ir reljefs, kas atgādina dzīvības koku, un virs tā ir stilizēts saules motīvs ar spārniem. Klints augšdaļā ir izgrebtas pakāpes. Iekšpusē atrodas neliela kambre, kurā atrodas gulta, kurā tika apglabāts mirušais. Tiek uzskatīts, ka Aslantašs ir piederis nozīmīgam frigiešu karalim. Saskaņā ar Kultūras portāla datiem, šis monuments ir datēts ar 7. gadsimtu pirms Kristus. Angļu valodas Vikipēdijā minēti divi datējumi – no 8. līdz 7. gadsimtam pirms Kristus, un parasti tiek izvēlēts vēlīnākais datējums, jo fasāde ir dekoratīvāka un ievade ir mazāka. Yıl Šīs jumta konstrukcijas balsti ir izrotāti ar reljefiem griestos. Pamatojoties uz Kultūras portāla kolonnas galvas ar palmu lapām, kapa datējums ir aptuveni 700. gads pirms Kristus, savukārt holandiešu arheologs C. H. E. Haspels to datēja 6. gadsimtā pirms Kristus. Pirmais, kas jāapskata ielejā, ir Aslantaš fasāde. Pielūkojieties tuvplānā un no attāluma, lai izpētītu lauvu figūras, saules zīmējumu virs durvīm un gludas griezuma līnijas pie klints malām. Pēc tam ejiet rietumu virzienā, lai nonāktu pie Yılantaš fragmentiem, un meklējiet lauvu nagu atliekas. Zviedru fotogrāfs Guillaume Berggren, kurš 1870. gados fotografēja Yılantaš, ir saglabājis agrīnu dokumentu, kas parāda klints izskatu pirms 150 gadiem. Ja ir laiks, varat doties arī aptuveni 500 metru attālumā esošajam Maltaš. Maltaš ir liela, klintī iekaltā fasāde ielejas dienvidrietumu stūrī, kas ir labi saglabājies, jo līdz nesenam laikam tas bija aprakts zem zemes. Göynüş ieleja atrodas arī Frig ceļa pārgājienu maršrutā, kas sākas Seydilerā, Afyonkarahisarā, un beidzas Yazılıkayā, Eskišehirā. Šis maršruts, kas atzīmēts ar sarkanām un baltām zīmēm, šķērso ieleju un turpina virzību ziemeļu virzienā, uz Döğeru. Nav ceļu, kas ved uz katru ielejas vietu; tāpēc jāstaigā caur laukiem, un ir ieteicams valkāt ērtas kurpes un paņemt līdzi ūdeni. Tā kā šeit ir maz nokrišanas, labāk apmeklēt ieleju no rīta vai vakarā, nevis karstā dienas laikā. Lai iegūtu aktuālu informāciju par apmeklējuma noteikumiem un iespējām, lūdzu, skatiet Afyonkarahisar provinces Kultūras un tūrisma departamenta paziņojumus. Lūdzu, nepiekļaujieties pieminekļiem un nepieskarieties reljefiem, jo mīkstais vulkāniskais akmens ir viegli bojājams.