No Basmane stacijas līdz Kultūrparkam: Arhīvs, muzejs un izstāžu zāle.

Iz 9. septembra laukuma priekšā, kas atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, sāciet apskati, vērojot ēku no attāluma. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, Izmiras-Kasabas dzelzceļa līnijas būvniecības tiesības tika piešķirtas 1863. gadā, būvniecība sākās 1864. gadā, un stacija tika atklāta 25. oktobrī 1866. gadā. Tajā pašā avotā norādīts, ka šī ir otrā vecākā stacija Turcijā pēc Alsandžakas stacijas. Visit İzmir raksta, ka pašreizējā ēka tika uzcelta 1876. gadā Francijas kompānijas "Regie Generale" pasūtījuma dēļ, un tās projektu izstrādāja Gustavs Eifels. Tomēr, jo īpaši datumu un arhitekta identitātes dēļ, avoti sniedz atšķirīgu informāciju, tāpēc vispareizāk ir uzskatīt, ka ēka ir 19. gadsimta otrajā pusē būvēta. Pielūkojot fasādi, jūs redzēsiet, ka tā ir izgatavota no akmeņiem, ir taissturiska un sastāv no trim daļām. Centrālais korpuss ir augstāks nekā sānu daļas, ir trīs stāvu augstums un sedz šķīvveida jumts. Virs ieejas un uz fasādes esošās vertikālās līnijas atspoguļo neoklasicisma stilu. Divas zemākas korpusa daļas ietver gaidīšanas zāles un pakalpojumu telpas. Laukumā ir klusāk no rīta, tāpēc šajā laikā ir visvieglāk iemūžināt visu fasādi vienā kadrā. Pēc tam iegājieties iekšā un no gaidīšanas zāles dodies uz peronām. Šodien šī stacija joprojām ir aktīva. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, no šejienes kursē gan galvenās līnijas vilcieni, kas brauc uz Ankaru, Bandirmu un Konju, gan reģionālie vilcieni, kas brauc uz Ödeišu, Tire, Denizli, Söke, Nazilli un Ušaku. Pirmajā stāvā ir četras perona platformas, un zem stacijas atrodas Basmane metro stacija, kas tika atklāta 2000. gada 22. maijā. Ēka cieta 1922. gada Lielajā Izmiras ugunsgrēkā, un pēc tam to atjaunoja Republikas laikā. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, 1984. gadā to atjaunoja TCDD (Turcijas valsts dzelzceļš), 2001. gadā to aprīkoja ar elektrifikācijas infrastruktūru, un 2022. gadā sākās jauna restaurācija. Tāpēc daž Ceļš ir vienmērīgs un apaugsts ar kokiem; bulvāra galā jūs sagaida pilsētas arhīva fasāde ar piecām nišām. Avots: Vikipēdija; Visit İzmir; Wikipedia.

Nonietinoties Lozan laukumam, apstājieties pie divstāvu ēkas ar plašu iekšpagalmu, kas atrodas Šeira Ešrefa prospekta sākumā. Saskaņā ar APİKAM pašu vēstures aprakstam, šī ēka 1930.–1932. gadā tika uzcelta kā Izmiras ugunsdzēsības štābceturis, un no 1932. gada līdz 2001. gada beigām tā bez pārtraukumiem kalpoja kā ugunsdzēsības stacija. Piecas lielas nišas ēkas priekšpusē ir bijušās garāžas vārti; transportlīdzekļi iekļuva un izbrauca no šejienes, un mūsdienās augsto griestu garāža ir muzeja galvenā izstāžu zāle. Ēka atspoguļo agrās Republikas perioda arhitektūras stilu, un tās restaurācija tika uzsākta 2002. gada februārī. Muzejs tika atvērts 2004. gada 10. janvārī kā Izmiras pilsētas arhīvs un muzejs, un vēlāk, 2004. gada 15. jūnijā, kad pilsētas mērs Ahmets Piriština nomira amata pienākumu pildēšanas laikā, iestāde tika nosaukta viņa vārdā, pamatojoties uz 2004. gada 6. jūlija lēmumu. Izmir Art šo iestādi sauc par pirmo pilsētas arhīvu un muzeju Turcijā. Iekšpusē ir divas atšķirīgas pasaules, un ieteicams atvēlīt laiku abām. Pirmajā stāvā esošā izstāžu zāle ir paredzēta īslaicīgām izstādēm; APİKAM šajā 359 kvadrātmetru platībā rīko izstādes, kas stāsta par pilsētas vēsturi, un iepriekš šeit ir bijušas izstādes par tādām tēmām kā "Pilsēta un tirdzniecība", "Pilsēta un veselība" un "Pilsēta un transports". 2024.–2025. gada izstāde ar nosaukumu "Degusi zeme" veltīta Izmiras un Rietumānadolas ugunsgrēkiem Atbrīvošanas karā; apmeklējot, uzziniet, kura izstāde ir atvērta. Neaizkavējoties izlasiet izstāžu plātnēs esošo informāciju, jo šeit redzamās fotogrāfijas un kartes arī parāda vietu, kur tika nodibināts Kulturpark, kas bija ugunsgrēka vieta. Īstā dārgliena ir atrodama otrajā stāvā esošajā arhīvā. Saskaņā ar Izmiras žurnāla informācijai, kolekcijā ir vairāk nekā 183 000 dokumentu, tostarp 1834 Osmaņu tiesas gr Pirms apmeklējuma, noteikti pārbaudiet šo informāciju: institūcijas oficiālajā mājaslapā adrese ir norādīta gan kā Şair Eşref bulvaris 1/A, gan kā 1. zāle Kultūrparkā. Tāpēc izstāde vai lasīšanas zāle varētu būt īslaicīgi pārvietota uz zāli parkā. Šādā gadījumā šī zāle jau būs jūsu nākamās pieturas daļa, un jūsu maršruts netiks izmainīts. Kad būsiet pavadījuši stundu, dodieties uz bulvāri; Lozanas vārti atrodas dažu soļu attālumā, un Kultūrparks sākas tieši tur. Avoti: APİKAM; Izmiras pilsētas pašvaldība; Izmiras žurnāls; Izmiras māksla; Vikipēdija.

Ienākoties kompleksā Ziya Gökalp bulvarī 36, apstājieties uz mirkli pie ķieģeļu fasādēm, jo šī vieta agrāk bija rūpnīca, nevis muzejs. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, Alsancak tabakas rūpnīca darbojās no 1884. līdz 2004. gadam. Saskaņā ar Anadolu Agency ziņām, Kultūras un tūrisma ministrija 2022. gadā atjaunoja šīs ēkas, un 20. gada 29. aprīlī tika atvērta Izmiras kultūras un mākslas centrs, kurā tika pārveidotas divpadsmit ēkas, kas kopā aizņem divdesmit tūkstošu kvadrātmetru platību. Izmiras gleznu un skulptūru muzejs atrodas rūpnīcas lielākajā otrajā ēkā; sekojiet norādēm pie ieejas un vispirms dodieties uz šo ēku. Saskaņā ar paša muzeja informāciju, iestāde tika dibināta 1952. gada 9. septembrī kā galerija Kultūrparkā, ēkā, kas piederēja Izglītības ministrijai. 1973. gadā tā tika pārvietota uz ēku Konakā, kur atradās līdz 2022. gadam. Iestādes mājaslapā šī pirmā ēka tiek saukta par ēku, kuru projektējis arhitekts Bruno Taut. Saskaņā ar Vikipēdiju, ēka Konakā atradās netālu no Konak piestātnes, Ataturka bulvārī un teritorijā, kas piederēja Ege Universitātei. 2020. gada 30. oktobra zemestrīces laikā ēka Konakā tika bojāta, un kolekcija atkal tika pārvietota uz Kultūrparku. 2022. gada 25. martā tā tika atvērta tur, un 2023. gada aprīlī tā tika atvērta apmeklētājiem savā pašreizējā atrašanās vietā. Tātad parks, pa kuru jūs tikko staigājāt, ir gan šī muzeja dzimtenes vieta, gan vieta, kur tas atrada patvērumu pēc zemestrīces; maršruts seko šai stāsta attīstībai. Iekšpusē, saskaņā ar Anadolu Agency ziņām, ir četri galvenie izstāžu zāli un divas pagaidu izstāžu zāles, un tiek izstādīti aptuveni četri simti darbu. Citā Anadolu Agency ziņā, kas publicēta 2025. gadā, šis skaitlis ir trīs simti piecdesmit, tāpēc izstādīto darbu skaits laika gaitā var mainīties. Kolekcija aptver gleznošanas, skulptūras, keramikas un oriģināldrukas darbus no Tanzimat perioda līdz mūsdienām. Izejiet cauri zālēm hronoloģiskā secībā un pirmaj Saskaņumā ar informāciju, kas pieejama Vikipēdijā, Izmiras Bildes un Skulptūru muzejs šobrīd darbojas Izmiras apgabala Kultūras un tūrisma departamenta ietvaros. Muzeja kartes lapā norādīts, ka objekts ir atvērts katru dienu, taču pirms apmeklējuma ieteicams pārbaudīt darba laikus un cenas oficiālajā tīmekļa vietnē. Dārzā esošās soliņas ir piemērotas atpūtai dienas laikā; rūpnīcas augstais skurstenis un ķieģeļu sienas vakara gaismā nodrošina lieliskas fotogrāfijas. Šeit beidzas šis maršruts. Lai atgrieztos, varat no kompleksa pastaigāties līdz Alsancak stacijai un iekāpt vilcienā IZBAN, vai arī varat doties uz Kordonu un pavadīt dienu pie jūras. Avoti: Izmiras Kultūras un mākslas fabrika; Anadolu Ajansı; Muzeja karte; Vikipēdija.