"Vienīgie vasaru sniegtie ziedi" – teātra izrāde.

Divas sievietes, apmēram piecdesmit gadu vecas, kuras nav atradušas laimi, dzīvo vienas. Viena no tām ir diezgan turīga, bet otra pelna, pasniedzot angļu valodas privātstundas. Turīgā sieviete, balstoties uz savu pieredzi, uzskata, ka arī viņas draudzene var atrast laimi īslaicīgās attiecībās. Viņa atrod vīrieti, kurš varētu atbilst šim mērķim, un aicina viņu ciemos. Drīz pēc uzaicinājuma, durvju zvans signalizē gaidāmo izklaidi, vai vismaz tā sievietes domā. Tomēr šis zvans patiesībā ir sākums visām nespējīgajām situācijām. Šīs nespējīgās situācijas atklāj sievietēm, kas meklē izeju no vientulības, cik ļoti tās meklē risinājumu nepareizajā vietā, un ka patiesībā nekas no tā, kam tās tik ļoti noturās, nav vienīgā patiesība. Vīrietis, pat šādās nespējīgajās situācijās, turpina dzīvot, pieņemot, ka viss notiks tā, kā notiks, un dzīvo ar saviem "varbūt". Taču tieši šie "varbūt" pamudina sievietes pie pārmaiņām. Vīrietis, iegūstot vientulību, paliek vienatnē ar savu nespēju pieņemt lēmumus, kas viņam traucē dzīvot.
Kamēr visas radušās problēmas tiek atrisinātas, abas sievietes sāk saprast, ka šī vientulība, ko tās iepriekš nevarēja pieņemt, tagad tās nomierina un ļauj justies brīvāk.