Modundayız Sunar: Holy Fuck

Laikmetā, kad mākslīgais intelekts jau spēj “saražot” veselu klasiskā roka grupu, Holy Fuck ir aktuālāka nekā jebkad. Kanādas eksperimentālā synth-punk četrinieka, kas jau gadiem neatlaidīgi aizstāv ideju par mūzikas izpildīšanu ar cilvēka rokām un cilvēka enerģiju, pirmā uzstāšanās Stambulā notiks 12. oktobrī uz Blind skatuves ar %100 Müzik atbalstu.

Galvenais, kas Holy Fuck atšķir no līdzīgām grupām, ir tas, ka viņi mūziku rada nevis ar klēpjdatoriem un iepriekš sagatavotiem loopiem, bet gan pilnībā dzīvajā – ar bungām, basģitāru, sintezatoriem un efektiem. Katra skaņa uz skatuves tiek atskaņota, maina virzienu un veidojas tepat un tagad. Grupa neizmanto click track, tās centrā ir improvizācijas haoss, četru mūziķu gatavība vienlaikus riskēt un šī mirkļa neatgriezeniskums. 

Holy Fuck, kurā spēlē Brian Borcherdt, Graham Walsh, Matt “Punchy” McQuaid un Matt Schulz, pēc 2020. gada Deleter kopā ar pandēmiju iegrima ilgā klusumā. Process, kas sākās, grupas dalībniekiem pēc daudziem gadiem atkal satiekoties, aizsākās lauku ciema zālē Kanādas Nova Scotia reģionā. Sākumā grupa sanāca tikai, lai atkal spēlētu un pavadītu laiku kopā, taču drīz vien pamanīja, ka jaunas idejas sākušas plūst pašas no sevis. Šī tikšanās kļuva arī par grupas gaidāmā albuma Event Beat sākumpunktu.

Event Beat ir Holy Fuck kolektīvo refleksu, intuīcijas un gadu gaitā izkoptās gandrīz telepātiskās saziņas rezultāts. Albums piedāvā plašu spektru – no punk-funk groove līdz krautroka gaitām, no pastorālām ambienta pasāžām līdz eiforiskiem mirkļiem, kas vērsti uz deju grīdu. Tomēr visas šīs daudzveidības kopīgais pamats ir mūzikas spēlēšana dzīvajā un veidošana atbilstoši mirkļa enerģijai.

Arī grupas atgriešanās uzmanības centrā notika neparedzamā veidā. “Tom Tom” izmantošana Amazon Prime seriālā Invincible un “Lost Cool” iekļaušana ar “Oskaru” apbalvotajā filmā The Substance vēlreiz atgādināja par Holy Fuck pārlaicīgumu. Tas, ka pirms daudziem gadiem ierakstīti skaņdarbi šodien atkal atbalsojas, ir grupas neatlaidības rezultāts – sekot nevis tendencēm, bet intuīcijai.

Tas, kas 12. oktobra vakarā notiks Blind, nebūs “nostalģijas koncerts”. Holy Fuck skatuve ir studijas turpinājums – telpa, kurā bungas, bass un sintezatori svīst un katrs mirklis ir saistīts ar risku. Dziesmas var izstiepties, mainīties vai pat sabrukt. Taču tieši tāpēc katrs priekšnesums ir unikāls.

Holy Fuck, kas pirmo reizi uzstāsies Stambulā, nāk atgādināt, ka mūziku joprojām iespējams radīt ar cilvēka rokām, instrumentiem un kopā.

Mūzikai ir nozīme, kad tā tiek spēlēta un piedzīvota kopā.
Holy Fuck dara tieši to.