Dip -1

Digitālās informācijas ēras sākumā daudzi cilvēki jūtas bezcerīgi, nespējot kontrolēt savu dzīvi, sasniegt savus mērķus vai saskarties ar neveiksmes jēdzienu. Šī bezcerība atspoguļojas cilvēka stāstā, kurš atrodas tumšā, bez logiem iekārtotā dzīvoklī pagrabstāvā, kur divas atšķirīgas identitātes sadzīvo vienā ķermenī, un viņš pārdomā vienu jautājumu: "Cik dziļāk es vēl varu noslīdēt?"
Cilvēka iekšienē radīta, precīzi darbojoša sistēma tagad nevēlas pastāvēt, un tā apvieno mūs visus zemākajā punktā. Kā cilvēks spēj vienlaikus piedzīvot dažādas emocijas, atrodoties šajā stāvoklī? Kā viņš saskaras ar vēlmi neko nedarīt? Vai viņš patiešām vēlas atbrīvoties no bezdarba, bezcerības, vientulības un no tā, ka, runājot, viņš kļūst arvien pasīvāks? Vai mēs atrodamies periodā, kurā visas šīs pārdomas zaudē savu jēgu?