Dansöz

Šis ir orientāliskās dejotājas, vārdā Mērijas, stāsts.

Mēs stāstām stāstu par skatīšanos. Mēs mēģinām izpētīt teorētisko jomu, kurā teātris kopš antikas Grieķijas ir definēts caur skatīšanos (vārds "teātris" nozīmē "vieta, kur tiek vērota/skatīta"), ņemot vērā dažādās skolas un perspektīvas. Mēs pētajam, kas nozīmē "skatīšanās" īpašā kontekstā, kas rodas vietā, kas ir speciāli izveidota, lai kādu vērotu.

Šoreiz mēs vēlējāmies, lai skatuve pavērztos un būtu vērsta uz mums.

Šajā procesā, tādi filozofu darbi kā tie, ko radījuši M. Merleau-Ponty, Sartre un Lacan, par "skatuma" tēmu, vienmēr bija mums blakus. Tomēr mēs nevēlējāmies atvēlēt domai atsevišķu vietu, bet gan vēlējāmies pārvērst spēles radīto pieredzi par pašu domu.

Pamotīvoties arī tādos nozīmīgos tekstos kā "Ētikas seksuālā politika", mēs pirmoreiz ar izrādi "Dansöz" sākām ceļu, kurā apvienojam dzīvnieku un sieviešu stāstus. Mēs pētnējam vietas, kur robeža starp dzīvnieka un sievietes brīvas gribas pakļaušanas ir izplūstīga.

Šis ir orientāliskas sievietes stāsts, kuras deja ir kļuvusi par viņas dzīvesveidu.