Soğukçeşme Sokağı

Soğukçeşme iela ir šaura iela Stambulas Sultanahmet rajonā, kas atrodas starp Aja Sofijas baziliku un Topkapi palaces ārējām sienām. Tā ir gājēju iela, klāta ar akmeņiem. Tās viens gals sākas blakus Topkapi palaces pirajiem vārtiem, sauktiems Bab-ı Hümayun, bet otrs gals ved uz Gülhane parku. Ielas nosaukums cēlies no marmora fontēnas, kas atrodas tās galā, tuvāk Gülhane parkam, un kas ir datēta ar 1800. gadu, Selima III valdīšanas laikā. Ielas garumā atrodas divpadsmit vēsturiskas mājas un viens romiešu laika ūdenskrāvs. Saskaņā ar turku Vikipēdijas informāciju, iela veidojās 18. gadsimtā; vecākais dokumentētais pierādījums ir 1784. gada zemes īpašuma pārdošanas reģistrs, savukārt vecākais zemesgrāmatas ieraksts ir no 1782. gada. Tās pirmie iedzīvotāji bija palaces un Aja Sofijas darbinieki, kā arī Naziki klostera abats. Laika gaitā šeit sāka apmesties Stambulas vidusšķiras ģimenes. Turcijas sestais prezidents Fahri Korutürk 1903. gadā piedzima šajā ielā, un viņa dzimtajā mājā joprojām stāv. Mājās ir divi vai trīs stāvi, ar balkonēm un koka režģēm; to izmērs svārstās no četriem līdz desmit istabām. No 1950. līdz 1980. gadiem iela strauji pasliktinājās. Dažas koka mājas tika nojauktas un to vietā uzceltas betona ēkas, viena ēka tika pārvērsta par auto remonta darbnīcu, bet otra tika aizpildīta ar drukas papīra kaudzēm. Atjaunošana: Turcijas Tūrisma un Automobiļu asociācija (TÜRSAB) 1985. gadā iegādājās mājas, kuru vadībā bija asociācijas ģenerāldirektors Čeliks Gūlersojs, un 1985.-1986. gadā pilnībā atjaunoja ielu. Saskaņā ar asociācijas vēsturi, koka māju atjaunošana tika pabeigta 1986. gadā, un mājas tika atvērtas kā viesnīcas. Saskaņā ar turku Vikipēdijas informāciju, visas ēkas starp Aja Sofiju un palaces sienām tika nojauktas un atjaunotas atbilstoši jaunām konstrukcijām. Jaunās mājas ir būvētas uz dzelzsbetona rāmjiem, ar koka apdari, un to fasādes tika krāsotas pastelšu krāsās, kā to aprakstījuši 19. gadsimta ceļotāji. Šī metode tika slav Iekļaujieties ielā, kas atrodas netālu no Bab-ı Hümayun vārtiem; vienā pusē atrodas Aja Sofija bazilika, bet otrā – pilņa mūris, starp tiem izvietojās pastelu krāsās krāsotas mājas ar balkoniem. Izejot ielā un virzoties uz Gülhane pusi, novērojiet, kā ēku fasādes krāsas mainās, kā arī ievērojiet logus ar režģēm un koka dekoratīvajiem elementiem. Apstājieties pie fontēnas un apskatiet uzrakstu; tieši šī būve ir ielas nosaukuma avots. No rīta agri ielā ir klusums, un ēnu puse ir ideāla fotografēšanai; pēcpusdienā saule apgaismo ēku fasādes. Šī iela ir klusa vieta, kur var atpūsties no Sultanahmetas pilsētas centrā esošās rosības, un tā ir klusākais veids, kā nokļūt no Aja Sofijas līdz Gülhane parkam. Transports: T1 tramvaja pieturas "Sultanahmet" un "Gülhane" atrodas dažu minūšu attālumā no ielas abiem galiem. Arī var nokļūt līdz Gülhane parkam, ejot no Marmaray stacijas "Sirkeci". Šajā pastaļā var apmeklēt arī Tanpınar Literatūras muzeju-bibliotēku, kas atrodas Alay Köşkü ēkā, un Gülhane parku.