Kubadabad Sarayı

Kubadabad pils ir anatolijas seldžuku pilseta, kas atrodas Bešheiras ezera dienvidrietumu krastā, Anamas kalnu pakājē esošā klintainā pussalā. Kultūras portāls un TDV Islāma enciklopēdija to definē kā vienīgo seldžuku pilsetu, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, un kā vienīgo zināmo seldžuku pilsetu kompleksu. Pils tika uzcelta sultāna I. Aladīna Kejkubada pasūtījuma dēļ. Saskaņā ar Kultūras portāla informācijai, sultāns, ceļojot no Kayseri uz Antāliju, bija iespaidā no ezera apkārtnes un pavēlēja šeit uzcelt pili. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, pilsetas drupas atrodas Bešheiras-Ispartas ceļa garumā, Gölyaka ciema teritorijā. Pilsetas būvniecības datums dažādās vēsturiskajās avotos ir atšķirīgs. TDV un Vikipēdija norāda, ka būvniecība notika no 1226. līdz 1236. gadam, savukārt Kultūras portāls norāda, ka pils tika uzcelta 1236. gadā. Darbu vadīja Sadeddīns Kopeks, kurš bija gan arhitekts, gan dekorators, kā arī sultāna medību pārvaldnieks. Seldžuku vēsturnieks Ibn Bibi raksta, ka sultāns cieši sekoja pilsetas plāna izstrādei, pat zīmējot shēmu, lai noteiktu telpu izvietojumu. Ir zināms, ka Sadeddīns Kopeks pilsetas kompleksā uzcēla arī nelielu pili sev. Pilseta gandrīz gadsimtiem tika aizmirsta, un tika uzskatīts, ka tās drupas ir Bizantijas laika. Saskaņā ar Konjas gubernatora datiem, Ibrahims Hakki Konyali un Osmans Turans norādīja, ka pils atradusies Bešheiras apkārtnē, savukārt Konjas muzeja direktors Zeki Orals 1949. gadā noteica tās precīzo atrašanās vietu. Pirmo sistemātisko izrakumu vadīja Katharina Otto-Dorn 1965. un 1966. gadā, un šie izrakumi atklāja pilsetas galvenās daļas. Izrakumi tika atsākti 1980. gadā Rüçhan Arık vadībā un notika nepārtraukti. Vikipēdija norāda, ka kopš 2017. gada izrakumu vadītājs ir Muharrem Çeken. Izrakumi atklāja plašu ēku grupu. Zemes gabalā, kas ieskauts zemā mūru riņķī, atrodas divas galvenās ēkas – Lielā pils un Mazā pils – kā arī aptuveni divdesmit citu ēku drupas. TDV un Vikipēdija norāda, Lielākā daļa no šīm keramikas izstrādājumiem un no ģipša izgatavotajiem reljefiem šobrīd ir izstādīti Karatay medreses keramikas priekšmetu muzejā Konjā. Šodien šajā vietā redzama izrakumu vieta, nevis stāvoša pils. Pamatu sienas, telpu rindas un daļēji aizsegti jumti izvietoti gar ezeru. Pastaigājoties starp atliekām, sekojiet telpu plāniem un dodieties līdz terasei, kas vērsta uz ezeru; no turienes vislabāk var saprast, kāpēc pils tika uzcelta tieši šajā vietā. Netālu, uz nelielas saliņas, atrodas Meitenes pilsdrupas, kuras, domā, tika uzceltas, lai aizsargātu pili. Konjas gubernatora birojs ziņo, ka izrakumi joprojām notiek, tāpēc daļa no teritorijas var nebūt atvērta apmeklētājiem. Aktualizētu informāciju par apmeklējuma nosacījumiem jāsaņem no Konjas apgabala kultūras un tūrisma departamenta. Konjas gubernatora birojs norāda, ka pils atrodas aptuveni 60 kilometru attālumā no Bejšehiras, rietumu virzienā. Iepriekšnoteikti nav praktiski nokļūt līdz šai vietai ar sabiedrisko transportu, tāpēc nepieciešams izmantot privātu transportlīdzekli. Apmeklējot pili, pirms vai pēc tam ir vērts apskatīt keramikas izstrādājumus Karatay medresē, kas papildina iespaidu no izrakumu vietas.