Kesik Minare (Korkut Camii)

Kaleici centrā, Hesapçı ielā, atrodas Kesik Minare, kas ir Antālijas ēka ar visdažādākajiem arhitektūras slāņiem. Vienā ēkā var saskatīt Romu, Bizantijas, Latīņu, Seldžuku un Osmaņu periodu atspoguļojumus. Tāpēc tautā izmantotais nosaukums "Kesik Minare" ("Nogriezta minare") jau vairāk nekā gadsimtu, patiesībā attiecas tikai uz ēkas pēdējo daļu, savukārt oficiālais nosaukums ir Şehzade Korkut Camii. Pēc renovācijas 2019.-2020. gadā ēka tika pārveidota par muzeju-moskēju, un tās iekšpagalms pārvērtās par āra muzeju. Ēkas vēsture sniedzas līdz 2. gadsimtam pēc Kristus. Saskaņā ar gubernatora un pilsētas domes datiem, šajā vietā Helēnisma un Romas periodā atradusies pilsētas agora, un šeit atradusies arī romiešu templis. Renovācijas laikā, no iekšpagalma seguma tika atklāta romiešu laika apļveida, kolonnu ēka. 5. gadsimtā, pēc Semavi Eyice domām, šajā teritorijā tika uzcelta bazilikas tipa baznīca. Panaghia baznīca, kas veltīta Sv. Marijai, no vidusbizantijas perioda bija viena no svarīgākajām baznīcām Pamphylia reģionā. Vēlāk ēkas centrālajā daļā tika pievienoti lieli akmens balsti, un tā iegūstot kvadrāta veida torņa formu, un virsotne tika segta ar kupolu. Nav zināms, vai kupols bija būvēts no akmens vai koka. Mūsdienās ēkas sienās var saskatīt fragmentus no senatnes ēkām. Eyice norāda, ka ēkas arhitektūrā ir veikti vismaz četri vai pieci pārbūves darbi. Saskaņā ar dažiem avotiem, baznīca 7. gadsimtā cieta no arābu uzbrukumiem, un 9. gadsimtā tā tika atjaunota. Turpmākajos gadsimtos par ēku ir dažādi stāsti. Daži avoti apgalvo, ka 13. gadsimta sākumā, kad seldžuki ieņēma Antāliju, ēka tika pārvērsta par mošejas. 1361. gadā, kad Kipras karaļvalsts ieņēma pilsētu, latīņi to izmantoja kā katoļu bazīlicu. Ir zināms, ka sultāna II. Bayezida dēls, Şehzade Korkut, savas Teke provinces laikā, pārvērta ēku par mošejas, un pievienoja akmens minareti. 1671. gadā Evliya Çelebi min "Hünkar Camii" Kaleici rajonā; Eyice uzskata, ka šī ir tieši šī ēka. Rietumu Eyice 2002. gadā aprakstīja šo ēku kā pamestu konstrukciju, kas vēl aizvien bija norobežota ar mūru. Plaša restaurācijas darbu sākums notika 2017. gadā, kad tika izsludināts konkurss. Darbu laikā tika nojaukta 39 centimetru slīpā siena, un ķieģeļi tika numurēti, lai tos vēlāk atkal uzstādītu pareizajā vietā. 2019. gadā minaretam pēc 123 gadu pārtraukuma tika uzstādīts jauns koka rotājums. Ēka tika pabeigta kā muzejs-moskējas kompleksa formā, kas atspoguļo katras ēkas vēstures posma pazīmes, un, pēc informācijas avotu datiem, 2021.–2022. gadā tā tika atkal atvērta apmeklētājiem. Vikipēdijā oficiālais atklāšanas datums ir norādīts kā 5. marts 2021., kas ir Seldžuku ieņemšanas Antālijas gadadienas diena. Šodien apmeklētāji var redzēt Romas elementus, Bizantijas ķieģeļu darbu un Osmaņu restaurācijas darbus uz viena un tā paša mūra. Pirms iekļūšanas ēkā, ieteicams to apskatīt no ārpuses. No Hesapçı ielas var novērtēt minareta akmens konstrukciju un ķieģeļu rotājumus tās pamatnē; labākais fotoattēlu leņķis ir no ielas dienvidu gala, kad ir rīta gaismas. Iekļūstot iekšpagalmā, pievērsiet uzmanību romiešu atliekām uz zemes un dažādiem akmeņu izvietojumiem uz mūriem; katra krāsas izmaiņa mūros nozīmē citu gadsimtu. Tā kā ēka šobrīd tiek izmantota kā mošeja, iekšpusē var iekļūt tikai lūdzšanas laikā, izņemot apavus un saglabājot klusumu. Kesik Minare atrodas tieši Hesapçı ielas vidū, kas savieno Hadrianu vārtus un Hıdırlık torni. Izejot no šīs ielas, kas bija Romas galvenā iela, var iekļūt pie Hıdırlık torņa dažu minūšu laikā, un līdz ostai – desmit minūšu laikā. Braukšana ar automašīnu pa Kaleiçi šaurajās ielās ir grūta; vieglāk ir nokļūt līdz Kale Kapısı pieturvietai ar tramvaju un turpināt ceļu kājām.