Edirne Sarayı (Sarayiçi)

Edirnes pils, kasbas ziemejā, pie Tundžas upes, kas kurš sadalās divās atzarēs, atrodas vieta, kur agrāk atradās viena no Osmaņu sultānu lielākajām pilīm. Avotos tā ir zināma kā Saray-ı Cedid-i Amire, jeb Jaunā pils, kā arī ar nosaukumiem Tundžas pils un Hunkar Bahçesi pils. Saskaņā ar Vikipēdiju, tā bija otra lielākā Osmaņu impērijas pils pēc Stambulas Topkapi pils. Saskaņā ar Kultūras portāla datiem, pils izvietojās 300 000 kvadrātmetru platībā pie Tundžas upes. Tās būvniecība tika uzsākta 1450. gadā, II. Murada valdīšanas laikā. Pēc sultāna nāves darbi uz laiku apstājās, bet turpinājās viņa dēla, Fatih Sultāna Mehmeda, laikā, un pils tika pabeigta 1475. gadā. Saskaņā ar Evlijas Čelebi stāstījumu, pirms iekarošanas šī vieta bija medību teritorija, un no I. Murada laikiem tā bija zināma kā vieta, kur sultāni atpūtās. Pils tika uzbūvēta bez augstām aizsardzības sienām, jo upe veidoja dabisku barjeru, un to ieskārēja tikai vienkārša siena. Gadu gaitā pils auga, pievienojot jaunas ēkas katra sultāna laikā. Kultūras portāls norāda, ka Kanuni Sultāna Suleimana un Mimar Sinana laikā notika pils otra liela rekonstrukcijas posma. Sinans pieslēdza pils teritorijai ūdensvada "Taşlımüsellim" vienu nozarēm un, izveidojot L-formas kanālu, kas aizsargāja pils teritoriju no plūdiem, radot otro ūdens ceļu. Starp upi un šo kanālu izveidojās sultānu privātā dārza Hasbahçe teritorija. Kanāla virsū Kanuni Sultāns Suleimans uzbūvēja tiltu, kas tika saukts par Fatih tiltu, tādējādi atkārtoti definējot pils galveno ieeju. Pils centrā atradās Fatih Sultāna uzbūvētā Cihannüma pils, kas arī bija zināma kā Taht-ı Hümayun (Sultāna tronis). Ap pilī atradās Has Oda (privātās telpas), pils bibliotēka, Sancak-ı Şerif (svētie karogi) telpa, Arz Oda (audienču zāle) un sultāna, sultānes un prinču dzīvokļi. Arz Odas priekšā atradās Babüssaade (laimes vārti), kas arī bija zināmi kā Ak Ağalar Kapısı (balto agalu vārti). Saskaņā ar "Turkish Archaeological News" datiem, pils zelta laikā sastāvēja no 72 ēkām, ieskaitot Adalet pils ir tornis, kas 1561. gadā, kad Sultāns Suleimans I (Kanuns) uzlēma arhitektam Sinanam to uzbūvēt. Tas ir izgatavots no akmeņiem, tam ir piramīdas formas jumts un kvadrātiska plāna. Lielā daļā tas ir saglabājies līdz mūsdienām. Tā augstākajā stāvā atrodas marmora fontene. Matbah-ı Amire ir trīs daļu rektangulāra ēka, kuras jumtus sedz kupoli, un tajā atrodas četri krēsnas, kas izgatavotas no ķieģeļiem. Kum Kasrı Hamamı ir viena no retajām ēkām, kas saglabājušās no Osmaņu sultāna Mehmeda II laikiem, un tā ir izgatavota no akmeņiem un ķieģeļiem. Pirmā zinātniskā izpēte šajā teritorijā tika veikta 1956. gadā, un izrakumi tika veikti periodiski pēc 1999. gada. Šajā procesā tika pabeigtas Babüssaade, Matbah-ı Amire un Adalet pils restaurācijas. Tā kā izrakumi un atjaunošanas darbi joprojām notiek, daļa teritorijas var būt slēgta apmeklētājiem; pirms apmeklējuma, lūdzu, pārbaudiet aktuālo statusu oficiālajos avatos. Tavuk Ormanı, kas atrodas teritorijas ziemeļu daļā, ir parka teritorija, kas tika izmantota kā pils dārzs, un, kā norāda Kultūras un tūrisma ministrijas brošūra, tajā atrodas medību pils, kas datēta ar IV. Mehmeda laikiem. Sarayiçi teritorijā atrodas arī cīņas laukums, kur notiek Kırkpınar eļļas cīņas. Uz pili var nokļūt no pilsētas caur Kanuni tiltu, un no ziemeļu puses – caur Fatih tiltu, kas ir trīs arkveida tilts, kas datēts ar 1452. gadu. Uz pili var nokļūt, ejot ziemeļu virzienā no Selimiye apkārtnes uz Tundžu upi, vai ar īsu braucienu ar automašīnu. Tā kā teritorija ir plaša un atklāta, ir ieteicams valkāt ērtus apavus un vasaras mēnešos pasargāt sevi no saules. Cihannüma pils drupas, kopā ar apkārtējo zāli un kokiem, ir visvairāk fotografētais stūris.