Acarlar Longozu

Acarlar Longozu ir mitrā zona, kas atrodas Sakarya provinces ziemeļu daļā, starp Karasu un Kaynarca novadiem. To sauc par Turcijas lielāko vienotu mitrā zemi. Longozu veido meži, kas ziemā pārplūst ar ūdeni, bet vasarā izkalst, un tas ir mežu un ezeru kombinācija. No ģeoloģiskā viedokļa tā ir tipiska piekrastes barjeras ezeriņa. Laika gaitā upes, kas plūst caur seno piekrastes līdzenumu, ir aizsprostētas ar smilts kāpām, un smilts kāpu aizmugurē esošās iedobas ir piepildījušās ar ūdeni, veidojot mūsdienu ezeriņu. Tāpēc longozu raksturo arī lagūnas īpašības. Ziemeļos to atdala no Melnās jūras smilts kāpas, kas ir 20 līdz 25 metru augstas, savukārt dienvidos atrodas zemes ieliktņi, kuru vidējais augstums ir aptuveni 100 metri. Dažādi avoti sniedz atšķirīgus datus par longozu izmērus. Turku Vikipēdijā norādīts, ka tā garums ir 7,5 kilometri, bet platums – no 250 līdz 1250 metriem, savukārt angļu valodas rakstā norādīts, ka mežs stiepjas 12 kilometru garumā. Saskaņā ar provinces Kultūras un tūrisma direktorāta datiem, longozu platība ir 1562 hektāri, un tā dziļums var sasniegt 1,5 metrus. Vasarā daļa no zemes, kurā ūdens ir atkāpies, tiek izmantota kā lauksaimniecības zeme tuvējās ciematos. Longozu atrodas aptuveni 6 kilometrus uz rietumiem no Sakarya upes, un liekais ūdens tiek novadīts uz austrumos esošajā Okçu Deres upītē, no kurienes tas nonāk upē un pēc tam jūrā. 1971. gadā Okçu Deres tika paplašināta un pārvērsta par kanālu, un, pēc dažādu avotu datiem, kopš tā laika ezera platība ir samazinājusies par aptuveni 40%. 1998. gadā Bursa Kultūras un dabas mantojuma aizsardzības padome to pasludināja par dabas aizsargājamu zonu. Longozu ir vienīgā savvaļas dzīvnieku attīstības teritorija Sakaryā, un 2009. gadā sagatavotajā plānā tā tika reģistrēta kā mitrā zona. Longozu apkārtni ieskauj kadiķu meži, un koki dažviet sasniedz paši mitrākie ezera rajoni. Mežā, papildus kadiķiem, ir izplatīti arī sarkanās vīnogas, bērzi un dižskābas. Provinces Kultūras un tūrisma direktorāts norāda, ka longozu ir Koka pastaļa ceļš ļauj apmeklētājiem ieiet slapjzemes mežā kājām un tuvāk aplūkot ūdenslilljēm. Šo teritoriju apsaimnieko Sakarya pilsētas pašvaldība, un ieeja ir maksas. Aktuālo cenu un apmeklējuma noteikumus var uzzināt pie pašvaldības. Braukšana notiek pa asfaltētu ceļu, un slapjzemes mežu var apmeklēt visu gadu. Tas atrodas aptuveni 60 kilometru attālumā no pilsētas centra. Uz slapjzemes mežu var nokļūt no ceļa, kas savieno Ihsaniye un Denizköy. Pašvaldības Kultūras un tūrisma departaments norāda, ka slapjzemes mežā tiek organizētas laivu un velosipēdu braucieni, taču šādas aktivitātes var tikt īslaicīgi ierobežotas, tāpēc aktuālo informāciju ieteicams saņemt pie apsaimniekotāja. Ir zināms, ka motorlaivu braucieni putnu ligzdošanas periodā var nodarīt kaitējumu ūdensputniem, tāpēc klusums un pastaļa ceļa ievērošana ir vienkāršākais veids, kā aizsargāt šo teritoriju. Apkārtējo ciemu notekūdeņi un lauksaimniecībā izmantotās ķimikālijas rada spiedien uz slapjzemes mežu, tāpēc, lūdzu, paņemiet līdzi un atpakaļ visu atkritumu, ko esat raduši. Pastaļa ceļš un skatu platformas piedāvā labas iespējas fotografēšanai, ļaujot iemūžināt kokus un mākoņus, kas atspoguļojas ūdenī. Ir vērts ņemt līdzi binokli putnu vērošanai un apmeklēt šo vietu agri no rīta. Smilšu josla Melnās jūras piekrastē atrodas tieši netālu no slapjzemes meža, un to var apmeklēt vienā dienā kopā ar upes grīzu un Karasu pludmali.