Abide-i Hürriyet

Abide-i Hürriyet ir marmora piemineklis, kas arī kapsētu, kas atrodas Šišli rajonā, uz kalna, ko sauc par Hürriyet-i Ebediye kalns. Saskaņā ar angļu valodas Vikipēdijas informāciju, šis kalns ir Šišli augstākā punkta, kas atrodas aptuveni 130 metru virs jūras līmeņa. Saskaņā ar TDV Islam Enciklopēdijas datiem, piemineklis ir vērsts uz Kağıthane ieleju. Piemineklis ir celts par godu karavīriem, kas gāja bojā 1909. gada 31. marta notikumu laikā, un tas ir viens no II konstitucionālā perioda pazīstamākajiem arhitektūras objektiem. Avoti to sauc par Stambulas pirmo nacionālo pieminekli. Pieminekļa nosaukums ir dots arī ielai Abide-i Hürriyet Caddesi, kas stiepjas paralēli Halaskargazi Caddesi. Saskaņā ar Šišli pašvaldības vēstures aprakstam, šīs ielas apkārtne strauji attīstījās pēc 1920. gadiem, un 1930. gados šeit tika uzcelti daudz grezni dzīvokļu kompleksi. 1909. gada aprīlī tika izsludināts konkurss pieminekļa projekta izstrādei, un konkursu izdevās uzvarēt arhitektam Muzaffer Bey, kurš bija viens no Pirmajās nacionālās arhitektūras virzienu pionieriem. Būvniecība tika uzsākta 1909. gadā, un pamatu ielika sultāns V. Mehmed Rešads, savukārt piemineklis tika atklāts ar ceremoniju 1911. gada 23. jūlijā. Atklāšanas pasākuma laikā tika izgatavotas zelta un suņa medaļas ar sultāna V. Mehmed Rešada zīmogu un datumiem. Pirmā, kas tika apglabāta šajā kapsētā, bija karavīri, kas gāja bojā 31. marta notikumu laikā. Angļu valodas Vikipēdijā minēts 71, bet angļu valodas Vikipēdijā - 74 karavīri, tāpēc šis skaitlis var atšķirties atkarībā no avota. 1913. gadā, kad tika veikts atentāts, premjerministrs Mahmud Şevket Paşa tika apglabāts blakus piemineklim, atsevišķā, arhitekta Kemaleddin Bey projektētā, atklātā mauzolejā. 1943. gada 25. februārī Talat Paša mirstīgās atliekas tika pārvietotas no Berlīnes kapsētas un ar ceremoniju apglabātas šeit. 1951. gadā tika pārvietotas Midhat Paša kaulu atliekas, bet 1996. gadā - Enver Paša kaulu atliekas no Gezi Šis piemineklis atrodas atklātā vietā, tāpēc to var redzēt no ārpuses. Tomēr, pirms apmeklējuma, ieteicams pārbaudīt aktuālo informāciju par parka ieeju un mošejas darba laikiem, jo tie var mainīties. Vispirms uzkāpiet pa kāpnēm uz pamatu un izlasiet uz tā esošos uzrakstus un sešstūru zīmes. Pēc tam apskatiet Mahmuda Ševketa Pašas atklāto kapseli un apkārtējos kapa akmeņus, katrs no kuriem atspoguļo atšķirīgu laika posma rakstības un dekorēšanas stilu. Dienas laikā saules stari no augšas izlīdzina marmoru, savukārt rīta un vakara gaismā labāk redzamas reljefs uz pamata. No kalna paveras plašs skats uz Kağıthane ieleju un Šişli augstceltnēm. Transports: Tuvākā sabiedriskā transporta pietura ir M7 Çağlayan metro stacija, kas atrodas Abide-i Hürriyet ielā. Stacija atrodas netālu no Stambulas tiesas ēkas, aptuveni dažus simtus metru no pieminekļa. Šişli-Mecidiyeköy stacija (M2 un M7) un Mecidiyeköy autobusu pietura atrodas aptuveni kilometru uz dienvidaustrumiem, un līdz piemineklim var nokļūt, ejot pa Abide-i Hürriyet ielu. Šo vietu var apmeklēt kopā ar Atatürka muzeju Šişli.