Pāriet uz galveno saturu
Radar Türkiye
Atklāj pasākumus lietotnē
Atvērt
Radar Türkiye
No Sera ezera līdz Kadıralak: Rietumu Trabzonas ezers, kalnu nogāzes un alas.
Rūtiņas4 Pietura

No Sera ezera līdz Kadıralak: Rietumu Trabzonas ezers, kalnu nogāzes un alas.

Vēl nav vērtējumu

Piesakies, lai atzīmētu Patīk un vērtētu

Trabzonas rietumu, skatoties no krasta, izskatās kā zaļš nogāzes "mūris". Tomēr šī "mūra" aizmugurē atrodas kalnu apgabals, kas pakāpjas līdz vairāk nekā 1500 metru augstumam virs jūras līmeņa: slēdzis, kas veidojies nogāžu nogāžu rezultātā, kalnu nogāze, kas atrodas virs mākoņu okeāna, alā, kas izveidojusies miljoniem gadu laikā, un pavasarī ziedējoša pļava. Šis maršruts apvieno šīs četras vietas vienā dienā, un tas sniedz iespēju tuvāk iepazīties ar Melnās jūras reģiona kalnu ainavu, sākot no Akçaabat līdz Düzköy, un tālāk līdz Tonya. Dienas sākums ir Akçaabat, Sera upes ielejā. Sera ezers veidojies 1950. gada februārī, kad nogāzes nogāze no upes ielejas nogāzes atbrīvojās un aizspraudza upi; tāpēc šī maršruta pirmā pietura ir mācība par to, cik aktīva ir zeme un ūdens šajā vietā. Pēc pastaigas ezera krastā tiek dots starts uz ceļa, kas ved no Akçaabat līdz Düzköy. Saskaņā ar Kultūras un tūrisma departamenta norādījumiem, pēc 12 kilometriem no šī ceļa, pagriezieties uz rietumiem un pēc aptuveni 10 kilometriem nonāksiet Hıdırnebi kalnu nogāzē. No šīs klintainās nogāzes skata terases paveras skats uz Melno jūru, savukārt miglā – uz mākoņu okeānu, kas atrodas zem jūsu kājām. No kalnu nogāzes atgriezieties uz ceļa, kas ved uz Düzköy, un pirms ienākšanas pilsētā, paslēdzieties uz Čal. Čal alā ir gara koridora, ko izveidojusi pazemes straume, kas plūst cauri kaļķakmens klintīm; aptuveni kilometrs no šīs astoņu kilometru garās koridora ir apgaismots un piemērots pastaigām. Dienas beigas ir Kadıralak dabas parkā, kas atrodas tieši blakus Tonya pilsētai, kalnu nogāzē, kas ieskauta priežu mežiem. Maršruts seko ģeogrāfijai: no krasta uzkalnē, pēc tam caur kalniem uz rietumiem, uz Tonya. Tomēr katra pietura parāda citu dabas parādību. Sera – nogāžu nogāze, Hıdırnebi – augstums un migla, Čal – pazemes ūdens, Kadıralak – kalnu nogāzes augu valsts. Tādējādi dienas beigās jūs redzēsiet, ka Trabzon ir ne tikai jūras un tējas reģions, bet arī daudzslāņu kalnu ģeogrāfija. Praktiskas piezīmes Kultūras un tūrisma ministrija, Trabzonas apgabala kultūras un tūrisma pārvalde, Ezeri un alas, https://trabzon.ktb.gov.tr/TR-57703/goller-ve-magaralar.html

Akçaabat, Trabzon
Rūtiņas
4 Pietura
~5 h vietās
Ceļš ~32,9 km · 55 min
Kopā ~5 h 55 min
2026. gada 19. oktobris

Maršruta pieturas

1
Sera Gölü

Sera ezers.

~1 h šeit
Yıldızlı, Akçaabat / Trabzon

Ierodieties Sera ezerā agri no rīta, jo ezers ir visjaukslīgākais, kad vējš vēl nav satricinājis tā virsmu. Kā norāda Melnās jūras kultūras inventāra dati, šī ezera galvenā pievilcība ir apkārtējo koku atspulgs mierīgajos ūdeņos. Pēc automašīnas novietošanas, apstājieties pie krasta un apskatiet abas ielejas nogāzes. Šis skats ir svarīgs, lai saprastu, kā ezers veidojies. Saskaņā ar informāciju, 1950. gada februārī, pēc intensīvu lietusgāzu, no Derecik ielejas nogāzēm atdalījās lieli akmeņu bloki, kas aizspraudēja ielejas dibenu un apturēja Sera upes plūsmu. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, atdalītais akmeņu apjoms bija aptuveni piecpadsmit miljoni kubikmetru, un ezers pilnībā veidojās divdesmit vienā dienā. Historiskajos avotos ir neliela atšķirība datumos; Provinces kultūras un tūrisma departaments norāda 20. februāri, bet citi avoti – 21. februāri. Tiek ziņots, ka nogāzēs joprojām var redzēt atdalīšanās pēdas; laba vieta, kur sākt, ir meklēt stāvas, atklātas sienas. Ezera nosaukums cēlies no "Sera", kas bija agrākais Yıldızlı pilsētas nosaukums. Sekojiet gājēju ceļam, kas stiepjas gar krastu, un virzieties dziļāk ielejā. Ezers, kad tas pirmo reizi veidojās, bija aptuveni četri kilometri garš, bet, jo laika gaitā aizsprosts erodējās, ūdens virsma samazinājās. Šodien, saskaņā ar Provinces kultūras un tūrisma departamenta datiem, tā platums ir no piecsimt līdz divsimt metriem. Staigājot, pievērsiet uzmanību ūdens krāsai un nogulsnēm pie krasta, jo kopš 1990. gada lielajām zemes nogāzēm, no upes nāktais smilts pakāpeniski piepilda ezeru. Tāpēc nevajadzētu iekļūt ūdenī; Vikipēdijā norādīts, ka nogulsnes ezera dibenā apgrūtina cilvēku izkļūšanu un var izraisīt upurus. Ezerā dzīvo karpas, bāršu un strautu zivis, kā arī saldūdens krabji, kas tur tika iemesti. 2005. gadā šī teritorija tika pasludināta par dabas aizsargobjektu, un 2010. gadā – par dabas parku. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, aptuveni trīs simtu metru attālumā no ezera krasta atrodas neliela hidroelektrocentrāle. Dabas parkā var nodarboties ar

Sera ezers ir dubultezers, kasumsies Trabzonas provinces Akçaabatas rajonā, starp Yıldızlı un Derecik ciemiem. Ezers ir saņēmis savu nosaukumu no Yıldızlı ciema agrākā nosaukuma – Sera. Pēc Il Kültür ve Turizm Müdürlüğü (Provincial Culture and Tourism Directorate) datiem, ezers atrodas aptuveni kilometru attālumā no krasta, savukārt attālums līdz pilsētas centram ir aptuveni desmit kilometri. Šī tuvība padara Sera ezeru par viegli sasniedzamu dabas tūrisma objektu no Trabzonas, ko var apmeklēt un atgriezties dienas laikā. Ezer veidošanās stāsts joprojām ir dzīvs daudzu paaudžu atmiņās. 1950. gada februārī, pēc intensīvu lietusgāžu, no Derecik ielejas nogāzes atdalījās liels zemes un akmeņu masīvs, kas aizspraudēja ielejas dibenu. Lielākā daļa avotu norāda uz 21. februāri, bet Provincial Culture and Tourism Directorate norāda uz 20. februāri. Saskaņā ar informāciju no Vikipēdijas, atdalītais masīvs bija aptuveni 650 metru garš un 15 miljonu kubikmetru tilpuma. Kad Sera strauta plūsma tika bloķēta, aiz tā uzkrājās ūdens, un ezers aptuveni 18 dienu laikā ieguva savu pašreizējo formu. Vietējie iedzīvotāji vēroja, kā ezers veidojās. Pēc veidošanās ezers stiepojās vairākus kilometrus garumā ielejā. Laika gaitā ūdens erodēja zemes masu, kas veidoja barjeru, un ezera platība samazinājās. Provincial Culture and Tourism Directorate arī atzīmē, ka ūdens virsmas platība pakāpeniski samazinās. Direktorāts norāda, ka ezera platība svārstās no 150 līdz 200 metriem. 1990. gadā lielās zemes nogāžu kustības, kas ietekmēja Austrumu Melnkalnu reģionu, izraisīja būtiskas izmaiņas ezerā, un no ielejas augšdaļas notecējušā smilts un grants sāka uzkrāties ezera dibenā. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, pašreizējais ezera garums ir aptuveni 1200 metri, platums – 250 metri, un maksimālais dziļums – 20 metri. Lai novērstu noteces un smilts uzkrāšanos, ielejas augšdaļā ir izveidotas barjeras un veikti atjaunošanas darbi. Piemēram, 2018. gada augustā, pēc spēcīga lietus, ezera virsmu pārklāja plūdu atnesusi koksne un atkritumi, un tika izmantoti īpaši aprīkoti celtniecības mašīnas, lai to notīrītu. 200 Labākais apgaismojums fotografēšanai parasti ir agri no rīta un vēlu pēcpusdienā, kad ir mazvējš, un nogāžu atspīdums ūdenī ir visredzamāks. Sezoni maina ezera izskatu. Pavasarī un vasarā nogāzes kļūst tumši zaļas, bet rudenī koku dzeltenie un sarkanie toņi atspoguļojas ūdenī. Sniega laikā ielejai ir pavisam cita izskata. Tiem, kas vēlas redzēt dzidru ezeru, ieteicams apmeklēt to periodos, kad ir vairākas dienas sausa laika. Uz Sera ezeru var nokļūt no Trabzonas, atdaloties no piekrastes ceļa virzienā uz Akçaabat un iekļūstot ielejā. Tā kā tas atrodas netālu no pilsētas centra, uz to var ātri nokļūt arī ar taksometru. Pie ezera ir pieejami restorāni un atpūtas iespējas. Ir svarīgi uzzināt aktuālo informāciju par laivu īres iespējām un citu objektu darba laikiem, jo tie var mainīties atkarībā no sezonas. Ir viegli apvienot ekskursiju uz ezeru ar apmeklējumu Akçaabatas vēsturiskajai Ortamahalle apbūvei vai augstāk esošajai Hıdırnebi platenei.
Skatīt vietuIegūt norādes
2
Hıdırnebi Yaylası

Hıdırnebi kalnu nogāze.

~1 h 30 min šeit
Akçaabat / Trabzon

Lūk, kā apraksta Hıdırnebi reģions Trabzonas kultūras un tūrisma departamenta mājaslapā: No ceļa starp Akçaabat un Düzköy, pēc 12 kilometriem, pagriezieties uz rietumiem un brauciet aptuveni 10 kilometrus līdz kalnu nogāzei. Oficiālajos avotos norādīts, ka šis ceļš ir brīvs satiksmei gan ziemā, gan vasarā, tomēr miglā brauciet uzmanīgi. Braucot pa ceļu, pamanīsiet, kā mainās meži un ielejas paliek zemāk. Kalnu nogāzes augstums dažādos avotos ir atšķirīgs; Vikipēdijā un informācijā no Akçaabat norādīts augstums ir 1600 metru, savukārt Trabzonas kultūras un tūrisma departaments min lielāku skaitli. Neatkarīgi no tā, kāds ir augstums, izkāpjot no automašīnas, jutīsiet, ka gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka nekā piekrastē. Vispirms pastaļojiet pa kalnu māju starpā. Lielākā daļa šeit esošās koka mājas ir uzceltas, ievērojot reģiona arhitektūru, saskaņā ar "Yayla Kent" projektu, kas tika uzsākts 1998. gadā. Trabzonas kultūras un tūrisma departaments norāda, ka šī kalnu ciema izveide ir domāta kā videi draudzīgs un inovatīvs piemērs. Pēc tam uzdodieties uz Hıdırnebi kalna, jo, kā norāda dažādi avoti, šis kalns ir dabīgs skatu punkts. No šejienes, atkarībā no laikapstākļiem, var redzēt Akçaabat pilsētu, apkārtējos ciematus un Melnās jūras zilumu. Miglā ainava mainās, un mākoņi izskatās kā jūras, kas plūst zem jūsu kājām. Ja vēlaties redzēt "mākoņu jūru", izvēlieties siltu dienu un rītu, kad mākoņi ir zemi. Kalnā var pūst spēcīgs vējš, tāpēc ņemiet līdzi vēja jaku. Apcieto arī kalnu platību, kur notiek svētki; vietējie iedzīvotāji šo vietu sauc par "Dernek Çimeni" vai "Argolos Çimeni". Saskaņā ar informāciju no Akçaabat, svētki notiek katru gadu jūlija vidū un beidzas 20. jūlijā, un pēdējās dienas pasākumus sauc par "Orak Yedisi". Svētku laikā tiek ierīkota tirdziņš, un cilvēki dejo tradicionālās dejas, spēlējot kemenče un bungas. Ja ierodaties jūlijā, šī vieta būs ļoti pārpildīta, tāpēc novietojiet automašīnu vietā, ko norāda darbinieki. Tie, kas ierodas rudenī, saskaņā

Hıdırnebi platū ir kalnu apdzīvojums, kas atrodas Akçaabat rajonā, Metinkale ielejas pagarinājumā, un ir viens no tuvākajiem kalnu apvidiem Trabzonas pilsētas centram. Augstums, saskaņā ar dažādiem avotiem, ir aptuveni 1600 metri; tomēr Reģionālās kultūras un tūrisma pārvaldes dati norāda, ka platū augstums ir 1650 metri, savukārt kopā ar blakus esošo Kuruçam platū – 1742 metri. Presē minēts, ka attālums līdz pilsētas centram ir 35–40 kilometri, savukārt līdz Akçaabat rajonam – 29 kilometri. Vietējie iedzīvotāji platū svētku zonu sauc par "Dernek Çimeni" vai "Argolos Çimeni". Šis kalnu apvidus apvieno visas Melnās jūras kalnu kultūras slāņus. Gadu desmitiem ģimenes vasarā ar saviem dzīvniekiem uzkāpa uz šī kalna, izmantoja ganības un apmainījās ar produktiem. Saskaņā ar informāciju no Vikipēdijas, ikgadējo svētku sākums nav zināms, taču tiek uzskatīts, ka tie notiek tajā laikā, kad ganu vēršu produktus tirgo, un apkārtējo ciematu iedzīvotāji nāk tos iegādāties. Šodien šis kalnu apvidus ir gan vieta, kur tiek saglabota tradīcija, gan populāra galamērķis dabas mīļotājiem. Hıdırnebi vislabāk pazīstams ar jūlija kalnu svētkām. Saskaņā ar dažādiem avotiem, svētku datums var atšķirties: Reģionālā kultūras un tūrisma pārvalde runā par svētkām, kas sākas 20. jūlijā un ilgst trīs dienas, savukārt presē minēts, ka svētki sākas 13. jūlijā un beidzas 20. jūlijā. Pēdējos gados šie svētki bieži tiek minēti kopā ar Akçaabat starptautisko mūzikas un tautas deju festivālu. Svētku laikā zālē tiek uzstādītas teltis, tiek organizēts tirgus, kur tiek pārdoti reģionālie produkti, un tiek veidoti lieli tautas deju loki, kurus pavada vijoles, bungas un flautas. Vietējie iedzīvotāji svētku pēdējās dienas sauc par "Derneğin Altısı", "Derneğin Yedisi" un "Orak Yedisi". Tiem, kuriem patīk rosība, šīs dienas ir labākais laiks, lai apmeklētu šo kalnu, savukārt tiem, kuri meklē klusumu, labāk izvēlēties citas nedēļas. Hıdırnebi simbols ir Hıdırnebi kalns un klintis. Svētku zona atrodas aiz 1998. gadā uzsāktajā Yayla-Kent projektā, Trabzonas apgabala administrācijas iniciatīvas rezultātā, tika uzcelti koka būvniecības nami, kas atbilst reģiona arhitektūrai. Šodien šajā teritorijā atrodas viesnīcu tipa nami un vietas, kur var apmierināt ikdienas vajadzības. Koka namu izvietojums ir daļa no sistēmas, kas cenšas pārcelt Kalnu Melnās jūras reģiona tradicionālo dzīvojamo ēku attiecības ar dabu uz jaunām būvēm. Uz Yayla var nokļūt, no Akçaabat-Düzköy ceļa 12. kilometra pagrieziena virzienā uz rietumiem. Lai gan avoti norāda, ka ceļš ir atvērts visu gadu, pirms brauciena ziemā ieteicams pārbaudīt ceļa stāvokli. Tā kā sabiedriskais transports šeit ir ierobežots, vispraktiskākais veids, kā nokļūt, ir ar privātu transportlīdzekli vai ekskursijā. Augstuma dēļ, pat vasarā vakaros var būt vēsaks, tāpēc ieteicams ņemt līdzi siltus apģērbus. Lūdzu, pārbaudiet aktuālo programmu pie organizējošās iestādes, jo svētku datumi tiek paziņoti katru gadu.
Skatīt vietuIegūt norādes
3
Çal Mağarası

Çal Cave.

~1 h 15 min šeit
Çal Mahallesi, Düzköy / Trabzon

Lai nokļūtu Čal alai, sekojiet reģionālās kultūras un tūrisma pārvaldes norādēm: brauciet pa ceļu, kas atzarojas labajā pusē, pirms nonākat Düzköy rajonā, un brauciet caur Čalköy, lai sasniegtu alu. Alas ieeja atrodas tieši pie Kulaklık Deres upes, Čalköy un Čayırbağı starpā. Pēc automašīnas atstāšanas, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, ņemiet līdzi jaku un ievietojiet tālruni kabatā, jo iekšpusē ir vēsāk un mitrāks nekā ārā. Čal ala būtībā ir pazemes ūdens kanāls, caur kuru plūst neliela straume. Saskaņā ar Anadolu Agency (AA) informāciju, šīs straumes dziļums lietus laikā var sasniegt pus otru metru, bet vasarā samazinās līdz divdesmit pieciem centimetriem. Tāpēc, ja apmeklējat alu pavasarī, ūdens troksnis un plūsma būs daudz spēcīgāki. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo virs alas atrodas vēsturiska pils. Izejot, pirms iekļaujaties alā, paskatieties uz augšu, jo vir

Çal alaja, kasabas uzumos, Düzköy rajonā, Čal apkaimē, ir garš karbonāta ģipša alaja, ko izveidojusi pazemes upe. Trabzonas kultūras un tūrisma departaments norāda, ka alaja atrodas aptuveni pieci kilometri uz dienvidaustrumiem no Düzköy, 1050 metru virs jūras līmeņa. Savukārt Vikipēdija norāda, ka tā atrodas 11 kilometru attālumā no rajona un ka augstums, atkarībā no avotiem, svārstās no 1050 līdz 1116 metriem. No pilsētas centra tā atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā. Alaju atklāja nevis zinātniskas ekspedīcijas, bet gan vietējie iedzīvotāji; par to stāsta Karadeniz Teknik Universitātes emeritais ģeoloģijas profesors Dr. Osman Bektaş intervijā TRT Haber. Vēlāk Karadeniz Teknik Universitātes komanda veica pētījumus alājā, un pēc tam Trabzonas reģionālā administrācija ierīkoja koka pastaigu takas un apgaismojumu. Saskaņā ar Anadolu Ajansı ziņām, pēc šīm pārbūvēm alaja tika atvērta apmeklētājiem 2003. gadā. TRT Haber ziņo, ka vēlāk Trabzonas pilsētas pašvaldība izveidoja uzņēmuma konkursu un uzsāka projektu, lai atjaunotu pastaigu takas, izmantojot izturīgus materiālus. Alajas veidošanās sākās ar kaļķakmens eroziju. Saskaņā ar Vikipēdijas informāciju, ūdens, kas iekļuva no virsmas, izšķīdināja kaļķakmeni, un plaisas akmenī paplašinājās, veidojot pazemes ūdens kanālu. Reģionālās pacelšanās laikā ūdens plūsma apstājās, un ūdens, kas agrāk iekļuva caur avotām, sāka veidot stalaktītus un stalagmītus. Tiek uzskatīts, ka alaja veidojās aptuveni astoņi miljoni gadu. Kultūras un tūrisma ministrijas mājaslapā alaja tiek īsi aprakstīta kā pazemes ūdens kanāls. Apmeklētāji var iziet tikai nelielu daļu no alajas. Anadolu Ajansı ziņo, ka līdz šim ir iespējams piekļūt līdz astoņiem kilometriem dziļumā, bet tikai aptuveni viena kilometra garums ir aprīkots ar pastaigu takām un apgaismojumu. Alajas apsaimniekotājs šajā pašā ziņā stāstīja, ka, izmantojot galvaskaņas lukturus, viņi ir varējuši iet astoņus kilometrus, un ka slēgtā daļā atrodas ezeri, ūdenskritumi un sikspārnes. Ministrijas mājaslapā norādīts, Šī ala ir pazīstama ar savām plaisām un iedobumiem griestos, kas nodrošina labu gaisa cirkulāciju. Anadolu aģentūra to raksturo kā sajūtu, it kā jūs staigātu ielejā zem zemes. Upes dziļums, kas plūst cauri alai, mainās atkarībā no sezonas – lietainā laikā tas var sasniegt 1,5 metru, bet vasarā samazinās līdz 25 centimetriem. Ieejas vietā ir sauss gaiss, bet iekšpusē upes ūdens palielina mitrumu, tāpēc pat vasarā ieteicams vilkt līdzi plānu apģērbu. Ir ziņas, ka dažreiz ieeja tiek uz laiku slēgta, ja ūdens līmenis ir pārāk augsts. Ja plānojat apmeklējumu lietainas nedēļas laikā, pirms tam pārbaudiet aktuālo informāciju. Netālu no alas, uz kalna, kas sniedz skatu uz apkārtni, atrodas neliela pils drupas. Gan ministrijas mājaslapa, gan prese min šīs pils drupas kopā ar alu. Ap ieeju atrodas atpūtas zonas un kaimiņu kafejnīcas. Ala ir atvērta visu gadu, taču, lai uzzinātu par apmeklējuma dienām, atvēšanas laikiem un cenām, sazinieties ar alas apsaimniekotāju un kompetentajām iestādēm Düzköy. Koka un metāla pastaigu takas var būt slapjas, tāpēc šim ceļojumam nepieciešami apavi ar neslīdošu zoli. Ceļošana notiek pa autoceļiem, un sabiedriskais transports tieši nebrauc līdz alai. Saskaņā ar ministrijas mājaslapu, lai nokļūtu līdz alai, nepieciešams braukt pa asfaltētu ceļu, kas atzarojas no Düzköy, un šķērsot Čal ciematu. Šajā pašā ceļojumā var apmeklēt arī Düzköy kalnu platības un Kadıralak dabas parku Tonya, kas atrodas rietumos. Ceļotājiem, kas ierodas no Akçaabat, kas atrodas pie jūras, Sera ezers un Hıdırnebi kalnu platība ir dabiska sākumpunkts šim kalnu ceļam.
Skatīt vietuIegūt norādes
4
Kadıralak Tabiat Parkı

Kadıralak dabas parks.

~1 h 15 min šeit
Kadıralak Yaylası yol ayrımı, Tonya / Trabzon

Šodienas pēdējā pietura ir Kadıralak dabas parks, kas atrodas tieši Tonya rajona blakus. Saskaņumā ar Vikipēdiju, parks atrodas aptuveni divus kilometrus no Tonya centra, tā augstums ir 1480 metri, un tas atrodas blakus ar to pašu nosaukumu apzīmētajai Kadıralak augstienei. Ziņās tiek minēti dažādi skaitļi – 1300 metri augstums augstienei un deviņi kilometri līdz rajonam, kas liecina, ka abi nosaukumi var attiekties uz dažādām šīs teritorijas daļām. Parks aptver aptuveni 3500 hektāru platību un ir reģistrēts kā Turcijas 223. dabas parks. Vikipēdijā norādīts, ka parka austrumos atrodas kvalitatīvas un ilgtspējīgas aizsardzības zonas, kas nozīmē, ka arī apkārtējās pļavas ir daļa no šīs aizsargājamās teritorijas.

Pēc automašīnas atstāšanas, vispirms ejiet gar pļavas malu, lai apskatītu ainavu kopumā. Augstieni ieskauj priežu, egļu un baltegļu meži, savukārt pļavas centrā atrodas koka būvniecības vasaras mājas, kas uzceltas uz akmeņu pamatiem. Kadıralak ir slavena pateicoties zilajām ziediem, kas zied pavasarī; šīs augu sugas, kuras zinātniskais nosaukums ir *Scilla bifolia*, krāso pļavu violetā krāsā. Tāpēc vietējie iedzīvotāji šo augstieni sauc par "Violeto augstieni". Saskaņā ar ziņām, ziedi parasti zied aprīlī un ir redzami aptuveni divas nedēļas. Tomēr ziedēšanas laiks var mainīties atkarībā no ziemas smaguma; pēc smagas ziemas ziedi var aizkavēties, savukārt siltā gadā tie var ziedēt vēl pirms aprīļa. Zilie ziedi ir augi, kurus Turcija ir saistībā ar Bernes konvenciju, un ir jāaizsargā. Saskaņā ar TGRT ziņām, pagājušajā gadā apmeklētāji, fotografējoties, nespēja izvairīties no ziediem, un tas izraisīja to ātro izzušanu. Tāpēc, ziedēšanas laikā, neietekējiet pļavu, ejiet pa takām un fotografējieties no attāluma. Pēc ziedēšanas pļavā parādās dzeltenie ziedi, un tiek minēts, ka šo vietu sauc arī par "Dzelteno augstieni". Vasaras sākumā varat doties īsā pastaigā pa meža ceļiem, kas atrodas gar pļavas malu, un atrast klusu vietu, kur vērot putnus un augus. Saskaņā ar Küre enciklopēdiju, š

Kadıralak dabas parks atrodas Tonya rajonā, kas nav piekrastes teritorija, un tas ir aizsargāts mežu un kalnu platība, kas nosaukta pēc tuvējās Kadıralak kalnu nogāzes. Zemkopības un mežsaimniecības ministrijas 12. reģiona pārvalde norāda, ka parks atrodas aptuveni divus kilometrus uz austrumiem no Tonya rajona centra. Uz parka var nokļūt pa ceļu, kas savieno Tonya un Vakfıkebir, no Kadıralak kalnu nogāzes ceļa atzara, kas atrodas aptuveni 600 metru uz ziemeļiem no rajona centra. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, parka augstums ir 1480 metri, un tā attālums no Trabzonas pilsētu ir 68 kilometri. Tās operatora norādīts kā Dabas aizsardzības un nacionālo parku galvenā pārvalde. Saskaņā ar Vikipēdiju, Tonya atrodas starp Melnās jūras un kontinentālā klimata zonās; no jūras nesošais mitrums koncentrējas kalnu mežos, veidojot miglu. Šīs teritorijas aizsardzības vēsture ir salīdzinoši jauna. Saskaņā ar Trabzonas gubernatora paziņojuma, Kadıralak kalnu nogāze tika pasludināta par Turcijas 223. dabas parku, un to parakstīja attiecīgā perioda Mežu un ūdens resursu ministrs. Vikipēdijā norādīts, ka parks tika izveidots 2017. gadā kā viena no aizsargājamām teritorijām. Saskaņā ar reģiona pārvaldes pašreizējai informācijai, reģistrētā teritorija ir 363,80 hektāri; parka austrumos atrodas arī kvalitatīvas aizsardzības zona un ilgtspējīgas aizsardzības zona. Tā kā dažādos avotos norādīti atšķirīgi teritorijas lielumi, pareizi ir izmantot reģiona pārvaldes sniegto oficiālo skaitli. Parka galvenā sastāvdaļa ir mežs. Reģiona pārvalde to definē kā Austrummelnās jūras jauktu lapu mežu, kur dominē priežu, bērzu un liepu sugas. Starp tām ir arī riekstkoki, dižskābardu, kļavas, kastanji, lēnas, meža rozes, vītolu, smilšakmeņi un ķirbji. Teritorijas ziemeļu, dienvidu un austrumu malās atrodas arī akmeņainas zonas. Pētījumu laikā tika reģistrēti 311 sēklu augu sugas un 111 mugurkaulnieku sugas, tostarp abpusēji dzīvojoši, rāpuļi, putni un zīdītāji. Kadıralak atšķirībā no citām Melnās jūras kalnu nogāzēm ir pazīstama ar Tonya apgabalā vasaras mēnešos bieži ir migla, tāpēc plānojiet apmeklējumu ar elastību, lai varētu izmantot saulainas dienas. Šajā teritorijā nav atļauts plūkt ziedus, augiem jāpaliek savā dabiskajā vidē. Transports uz Tonya notiek pa autoceļiem, un parka teritorija atrodas relatīvi tuvu pilsētas centrā. Saskaņā ar "Küre" enciklopēdijas informācijā, sabiedriskais transports nebrauc līdz pašai kalnu teritorijai, tāpēc nepieciešams izmantot privātu transportlīdzekli vai vietējā gida pakalpojumus. Saskaņā ar reģionālās pārvaldes datiem, tuvākā lidosta ir Trabzonas lidosta, kas atrodas aptuveni 71 kilometra attālumā. Lai uzzinātu par parka apmeklējuma noteikumiem un iespējamām aktivitātēm, lūdzu, pārbaudiet Dabas aizsardzības un nacionālo parku 12. reģionālās pārvaldes paziņojumus. Apmeklējot šo reģionu, varat apvienot to ar apmeklējumu Čal alai, kas atrodas austrumos, Düzköy apgabalā, tādējādi pabeidzot kalnu ceļu rietumu Trabzonā.
Skatīt vietuIegūt norādes

Maršruta karte

Maršruta informācija
PilsētaAkçaabat, Trabzon
TipsRūtiņas
Pietura4
Datums2026. gada 19. oktobris
Radar TürkiyeAutorsRadar TürkiyeSākt maršrutu