No Sapancas uz Tarakli, no ezera līdz ūdenskritumam, no tilta līdz mājām.

Sapancas pilsētas centrā atrodas pie ezera esošā krasta josla, kas ir šīs pieturas sākumpunkts. Pašvaldības Kultūras un tūrisma departaments šo krastu reklamē kā pastaigu zonu, kas atrodas tieši pie ezera. Iesāciet savu pastaigu, atstājot automašīnu centrā un ejot gar krastu. Šīs pieturas galvenais mērķis ir tuvāk iepazīties ar ezeru un baudīt mierīgu atmosfēru. Agrā rītā ūdens virsma bieži vien ir mierīga, un pretējā krasta mežainie kalni atspoguļojas ūdenī. Stāvot pie krasta, mēģiniet aptvert ezera izmērus. Ezers ir aptuveni sešpadsmit kilometrus garš un pieci kilometri platums. Tā virsma atrodas trīsdesmit trīs metrus virs jūras līmeņa. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, ezera maksimālais dziļums ir sešdesmit viens metrs, bet vidējais dziļums – trīsdesmit seši metri. Angļu valodas versijā norādīts, ka maksimālais dziļums ir piecdesmit divi metri. Zinot, ka ezers atrodas tektoniskā ieplakā, ir vieglāk saprast ainavu. Šī ieplaka, kas veidota starp dienvidos esošajiem Samanlı kalniem un ziemeļu zemajiem kalniem, uztur ezeru garā un šaurā formā. Pastaigājoties gar krastu, pievērsiet uzmanību ūdens līmenim. Saskaņā ar mērījumiem, ūdens līmenis ziemā un pavasarī paaugstina, bet rudenī pazeminās. Starp šiem diviem līmeņiem parasti ir septiņdesmit līdz deviņdesmit centimetru starpība. Ja apmeklējat šo vietu rudenī, varat pamanīt, ka krasta līnija ir atkāpusies. Ezera apkārtnē ir identificētas sešdesmit deviņas putnu sugas. Visvairāk sugu var novērot aprīlī, bet ziemā sugu skaits samazinās, savukārt indivīdu skaits palielinās. Tuvojoties krastā esošajiem niedriem, saglabājiet klusumu un, ja jums ir binoklis, paņemiet to līdzi. Evlija Čelebi aprakstīja šo ezeru, slavējot ar kuģiem transportētos sūtījums, kā arī saldūdens zivis, piemēram, foreli un karpu. Viņš par ūdeni teica: "Ūdens ir ļoti tīrs un dzidrs." Šī informācija joprojām ir svarīga, jo ezers nodrošina lielu daļu Sakarya pilsētas dzeramā ūdens. Tāpēc ir īpaši svarīgi neradīt atkritumus pie krasta un neizmest neko ūdenī. Pēc pastaigas gar krastu, varat veltīt dažas minūtes, lai apskatītu Rüstempaşa pirts d

Doğançay ūdenskaskāde atrodas Geyve pilsētas Maksudiye ciema teritorijā, un, saskaņā ar turku Vikipēdiju, tā atrodas aptuveni desmit kilometru attālumā no Sakarya-Bilecik D-650 ceļa. No galvenā ceļa atdaloties, ceļš kļūst šaurāks un līkumsies biežāk. Reģionālās kultūras un tūrisma pārvalde norāda, ka ceļa platums ir pietiekams tikai divām automašīnām, un lielām transportlīdzekļiem var būt grūtības. Informācijas avoti sniedz atšķirīgus datus par ceļa segumu: pārvalde apgalvo, ka viss ceļš ir asfaltēts, savukārt Kultūras portāls un Vikipēdija norāda, ka pēdējie divi kilometri ir grants ceļš. Tāpēc, īpaši lietus laikā, brauciet lēnām un esiet uzmanīgi pēdējā posmā. Intensīvas ziemas periodā ceļa pēdējie kilometri var būt aizsegti ar sniegu, bet citos gadalaikos piekļuve ir viegla. Atstājiet automašīnu pie pastaigas sākuma punktā un pārbaudiet savus apavus. Uz ūdenskaskādi var nokļūt pa zemi, kas vijas cauri lazdu audzēm. Ūdenskaskāde atrodas upes gultnē, aptuveni trīs simtu metru attālumā no sākuma punkta. Saskaņā ar pārvaldes datiem, nolaišanās un kāpšana aizņem aptuveni četrdesmit minūtes. Nolaidieties lēnām, jo lielākā pūliņa būs nepieciešama, lai kāptu atpakaļ. Pastaigas laikā, starp lazdu zariem, sāksiet redzēt ielejas stāvos. Pašvaldības tūrisma brošūra apraksta, ka ūdenskaskāde sastāv no piecām pakāpēm, kas atrodas virs upes, un ūdens plūst lejup, veidojot putas. Kad nonāksiet apakšā, vispirms pavērsiet skatu no attāluma un mēģiniet atšķirt katru pakāpi. Ūdens daudzums mainās atkarībā no sezonas, tāpēc pavasarī varat sagaidīt, ka ūdenskaskāde būs daudz spēcīgāka. Vietā, kur atrodas ūdenskaskāde, parasti ir vēsaks, pat vasarā var noderēt viegla virsdrēbe. Nestāviet uz slapjām akmeņiem un neesiet pārāk tuvu ūdenim, lai fotografētu. Informācijas avoti sniedz dažādus augstuma rādītājus: Vikipēdijā norādīts aptuveni četri simti metri, pārvaldē – četri simti piecdesmit metri, bet Kultūras portālā – seši simti metri. 2013. gada 13. maijā šī teritorija tika pasl

II. Bajezīda tilts atrodas starp Alifuatpaša un Geive, pār Sakaras upi, un to joprojām ir atvērts satiksmei. Atstājiet savu automašīnu drošā vietā tilta sākumā un pirms tam apskatiet tiltu no krasta. Lai pilnībā redzētu tiltu, ir jāaiziet nedaudz tālāk gar upi, jo lielākā daļa konstrukcijas atrodas sauszemes pusē. Saskaņā ar Kultūras portāla informāciju, tilts ir balstīts uz četrpadsmit balstiem, no kuriem tikai četri atrodas upes vidū. Alifuatpašas pusē ir deviņi mazie, apaļie arkas, savukārt pār upi atrodas lielas, smailes arkas. Centrālā balsta formu dažas avoti salīdzina ar sarkofāgu. Pievērsiet uzmanību arī balstu apakšai. Tur ir trīsstūrveida un piecstūrveida iezīmes, kas veidotas, lai aizsargātu balstus pret ūdens plūsmām. Tajā pašā avotā tiek minēts, ka divas arkas vēlāk tika nojauktas un atjaunotas ar metāla konstrukcijām. Šo atjaunošanas zīmi var viegli pamanīt, skatoties uz tiltu no apakšas. Attiecībā uz izmēriem, avoti sniedz atšķirīgu informāciju. Kultūras portāls norāda, ka tilta garums ir 150 metri, bet platums – 5,6 metri; savukārt Vikipēdija norāda, ka garums ir 196,5 metri, un tajā ir piecpadsmit arkas. Meklējiet uzrakstu, kas atrodas uz tilta. Saskaņā ar avotiem, galvenais uzraksts atrodas uz akmens daļas, kas atrodas tilta Geives pusē, un tas datēts ar 1495–1496. gadu. Apskatiet rotājumus, kas atrodas uzrakstu ieskaujošajā zonā. Kultūras portāls norāda, ka šajā zonā ir "Hatayi" stila dekorācijas, kas sastāv no rumelijas un šakainu zaru motīviem, un tas atspoguļo 15. gadsimta beigu dekoratīvo stilu. Tiek minēts, ka Fakir Abdullah ir bijis tilta arhitekts un inženieris. Saskaņā ar pašvaldības brošūras informāciju, šajā laikā tilts atradās svarīgā ceļa posmā, kas savienoja Stambulu ar Bagdādi. Ir zināms, ka republikas laikā zem galvenā tilta tika uzstādīta tērauda konstrukcija, un tilts tika atjaunots divas reizes; Vikipēdija norāda, ka pēdējā atjaunošana notika 1949. gadā. Apskatiet arī nelielo saliņu, kas atrodas tilta ziemeļu pusē, jo tur atrodas Bizantijas laika tilta drupas. Ja vēlaties

Taraklı ir pilsēta, kas kurta uz kalnu nogāzēs un ielejā starp diviem kalniem – Hıdırlık Tepesi un Hisar Tepesi. Kad ierodaties pilsētā, atstājiet automašīnu pie centra ieejas un turpiniet ceļu kājām, jo ielas ir šauras un stāvas. Jums nekavējoties būs redzams, ka gaisa temperatūra ir zemāka nekā ielejā, jo pilsētas centrs atrodas aptuveni 440 metru virs jūras līmeņa. Vispirms dodieties uz Hisar Tepesi, lai apskatītu pilsētu no augšas. Saskaņā ar pašvaldības informācijai, kalnā atrodas divi ūdens krātuves, kas datēti ar periodu no 2000. gada p.m.ē. līdz 1000. gadam p.m.ē. Tāpat tiek norādīts, ka kalnā notiek izrakumu darbi, tāpēc izvairieties no ieiešanas izrakumu zonās un ievērojiet norādījumus. No kalna jūs varat redzēt, kā upe, kas plūst no Göynük puses, dala ieleju, un kā mājas ir novietotas uz kalnu nogāzēm. Pēc tam ejiet lejā pa vecajām ielām. Ielas ir klātas ar akmeņiem, un starp tām atrodas atpūtas vietas, kur var atpūsties preču pārvadātāji. Lielākā daļa māju ir trīs stāvu ēkas, un dažu no tām vecums pārsniedz trīs gadsimtus. Saskaņā ar pašvaldības brošūru, pilsētā atrodas vairāk nekā simts ēku un villu, kas ir vecākas par diviem vai trim gadsimtiem. Lielākajā daļā no šīm ēkām dzīvo cilvēki, tāpēc neietekiet durvis un iekšpagalmus, bet fotografējiet no ielas. Pēc tam ejiet uz Yusufbey Mahallesi, lai apskatītu priezi. Tiek teikts, ka šim kokam ir aptuveni 700 gadu, un tas ir pilsētas simbols. Netālu atrodas arī vēsturiska fontāne. Koks ir izdzīvojis lielā ugunsgrēkā, bet nav cietis nopietnus bojājumus. Atpūtas vieta priežu kokā ir lieliska vieta, lai atpūstos pirms tālākas ceļošanas. Pilsētas centrā atrodas Yunus Paşa mošeja, kas ir vēsturiska ēka, kas datēta ar 1517. gadu. Tā ir pazīstama kā Kurşunlu mošeja, jo tās kupols ir klāts ar svinu. Stāsta, ka agrāk tvaiks no tuvumā esošajā osmaņu laika pirtī izmantots, lai apkuri šai ēkai. Vēl viena nozīmīga ēka pilsētā ir vēsturiskā karavanserājs, kurā Avots: Taraklı pašvaldība, Taraklı apskates vietas; Sakarya apgabala kultūras un tūrisma departaments, Taraklı un tās mājas; GoTürkiye, Sakarya – pieredze; Sakarya pilsētas pašvaldības tūrisma brošūra 2025; Vikipēdija, Taraklı.