No Esertepe līdz Cumhuriyet torņim: Keçiörenas pakalni.

Sāciet savu maršrutu Muhammada Ali Esertepe parkā, kad rīta gaisma vēl ir maiga. Ankara pilsētas pašvaldība norāda, ka parks atrodas starp Etlik un Esertepe rajoniem, un uz to var piekļūt no četriem dažādiem punktiem. Vikipēdija norāda, ka parka platība ir 18,3 hektāri, un tā augstums svārstās no 985 līdz 1055 metriem. Šis augstums padara to par vienu no Ankaras augstākajām vietām; šeit atklāsies pirmais no tālo apvidojumu, ko redzēsiet maršruta turpinājumā. Saskaņumā ar pašvaldības informācijai, parkā ir četras laukums un četras ieejas, kurām ir nosaukumi: Osmaņu, Seldžuku, Hunu un Turcijas Republikas. Atcerieties, caur kuru ieeju iekļuvāt, jo izejā var nebūt viegli atrast to pašu ieeju uz šī plašā nogāzē. Parka vēsture arī ir saistīta ar augstumu: saskaņā ar Vikipēdiju, republikas pirmajās gados šī teritorija tika izmantota kā armijas apšaušanas laukums. Pārciljoties pilsētai, apkārtējo teritoriju aizpildīja daudzdzīvokļu ēkas, un 1970. gadā armija pārtrauca šīs teritorijas izmantošanu drošības apsvērumu dēļ. 2013. gadā Ankara pilsētas pašvaldība iegādājās šo ilgstoši neizmantoto teritoriju, un parks tika atvērts sabiedrībai 2015. gada 19. maijā. Pašvaldības paziņojumā norādīts, ka parks atrodas ielejveida teritorijā starp Esertepe un Etlik, un to plānots iekārtot, ņemot par paraugu Dikmen ieleju. Parka nosaukums tika mainīts uz šo pašreizējo nosaukumu 2016. gada jūnijā, pēc boksera Muhammada Ali nāves, un šo lēmumu pieņēma pašvaldības padome. Lai ērti pārvietotos pa nogāzi, izmantojiet pašvaldības uzstādītās kāpņu un trīs slīpās lifta, kas ir paredzētas arī cilvēkiem ar invaliditāti. Vispirms uzkāpiet uz parka augstākajā punktā un vērsties uz dienvidiem, uz pilsētas centru. No šejienes var pilnībā ieraudzīt Ankaras ieleju un to ieskaujošus kalnus. Šis ir arī labākā vieta, lai no augšas apskatītu Turcijas karti, kas izveidota ar augu grupām un apgaismota no malām. Fotografēšanai izvēlieties plašo kadru, jo parka vērtība ir nevis detaļās, bet gan apvidojuma platumā. Rīta laikā, kad saule atrod

Kad pienākat uz Güçlükaya, jums nav jāmeklē tornis, jo to var redzēt no gandrīz katras ielas. Keçiören pašvaldība norāda, ka torņa adrese ir Güçlükaya Mahallesi, Çağla Sokak; šo rajonu apkalpo arī M4 metro stacija "Belediye". Pirms tam, kad tuvojaties torņim, atrodiet vietu, no kuras var redzēt visu tā augstumu no aptuveni 300 metru attālumā. Saskaņumā ar Vikipēdiju, šis no betona būvētais tornis ir 197 metrus augsts. Saskaņumā ar Anadolu aģentūras ziņu, ko pārraidīja TRT Haber, torņa projektu izstrādāja Ragıp Buluç, kurš ir arī Atakule arhitekts. Ja no Esertepe skatāties uz Ankaras siluetu no rīta, ir laba iespēja saprast pilsētu, zinot, ka abi torņi ir tā paša arhitekta darbs. Tāpat ziņojumā norādīts, ka torņa virsotni rotā Seljukas zvaignes motīvs; tuvējoties korpusam, paceliet galvu un meklējiet šo formu. Tā kā ēka ir aprīkota ar apgaismojumu un LED ekrānu sistēmu, vakaros tā izskatās pavisam savādāk no attāluma; pievērsiet tam uzmanību atgriežoties. Torņa būvniecība ilga vairāk nekā divdesmit gadus. Saskaņumā ar Vikipēdiju, pamats tika ielikts 2003. gada 18. jūlijā, un tika plānots, ka būvniecība tiks pabeigta 2004. gada aprīlī. TRT Haber ziņoja, ka būvniecība tika apturēta, jo tā pārsniedza atļauto augstumu; pēc tam sekoja garš tiesvedības process. Vikipēdijā norādīts, ka 2020. gadā tika izsludināts jauns konkurss, un atklāšana notika 2024. gada 18. martā. Ziņojumā norādīts, ka tornī atrodas mākslas galerija, bibliotēka, sporta zāle, laulību zāle, terase un zinātnes centrs. No šīm telpām apmeklētājiem visvieglāk piekļūt ir bibliotēkai. Keçiören pašvaldības 2025. gada darbības ziņojumā norādīts, ka "Atatürk Cumhuriyet Kulesi 100. Yıl Halk Kütüphanesi" (Atatürk Republikas torņa 100. gadadienas publiskā bibliotēka) tika atklāta 2024. gada 2. decembrī. Saskaņumā ar pašvaldības mājaslapā, bibliotēka atrodas torņa pirmajā stāvā un ir paredzēta 146 cilvēkiem, no kuriem 130 ir pieaugušajiem un 16 bērniem. Kolekcijā

Dodieties līdz Estergon Turku kultūras centram pa Fatih ielu Guclukaya apkaimē; pašvaldība norāda, ka muzeja adrese ir Guclukaya Mahallesi, Fatih Caddesi. Šīs būves apskate pēc torņa ir interesants laika ceļojums, jo šeit jūs pārietat no divdesmit pirmā gadsimta torņa uz sešpadsmitā gadsimta pils kopiju. Saskaņā ar Vikipēdiju, centrs tika atvērts 2005. gada 29. maijā un tika uzcelt kā Ungārijas Estergonas pils replika. Oriģinālā pils atrodas aptuveni sešdesmit kilometru uz ziemeļrietumiem no Budapeštas, pie Donavas. Saskaņā ar Vikipēdijas informāciju, osmaņi pirmo reizi ieņēma šo pili 1543. gadā, 1595. gadā bija spiesti to atdot, 1605. gadā atkal ieņēma, un 1683. gadā pils galīgi izstājās no Osmaņu impērijas kontrolē. Šodien dziedētais Estergonas dziesma ir saistīta ar 1595. gada aizsardzības stāstu. Vispirms apgriezieties ap ēku un apskatiet tās fasādi. Vikipēdijā norādīts, ka ēkas būve ilga sešus gadus, un tās astoņstūra korpuss ir veidots, ņemot par paraugu Alanjas pils Sarkanā torņa. Piecu stāvu ēkā atrodas muzejs, sanāksmju zāles un darbnīcas; Vikipēdijā arī minēts, ka ēka tika projektēta kopā ar Āzijas dārziem. Iekšpusē tieši ejiet uz pirmo stāvu, kur atrodas Kecioren pašvaldības etnoloģiskais muzejs. Pašvaldība norāda, ka muzejs tika atvērts 2005. gadā kopā ar centru, un tajā tiek izstādīti artefakti no Seldžuku un vēlīnās Osmaņu perioda, kas datēti ar septiņpadsmito un astoņpadsmito gadsimtu. Muzejā ir 1109 eksponāti, kas ir savākti no tādiem reģioniem kā Ankara, Amasya, Tokat, Gaziantep, Izmir, Kahramanmaraş, Konya, Ödemiş, Tire un Aydın. Daļa no eksponātiem ir izvietoti desmit lielās vitrīnu zonās, veidojot scenogrāfijas: starp tām ir vakara svinības, apciršanas telpa, turku pirts, kafijas kultūra, atpūtas telpa, virtuve, viesistaba, vara izstrādājumu darbnīca un līgavu telpa. Apmeklējiet katru no šīm zonām un mēģiniet noskaidrot, no kuras pilsētas ir eksponāti. Pašvaldība norāda, ka muzejs ir izvietots ovālā un plašā teritorijā, un dārz

Šajā pieturā jūs nobrauksiet lejup pa kalnu, nonākot dārzā, kas atrodas nogāzes apakšā. Keçiören pašvaldības mājaslapā norādīts, ka tramvaja līnija savieno Atatürk dārzu Subayevleri rajonā ar Güçsüzler Yurdu zonu. Saskaņā ar Vikipēdiju, līnija sastāv no divām stacijām: Atatürk stacija atrodas dienvidos, bet Cumhuriyet stacija – ziemeļos. Pašvaldības dati liecina, что līnijas garums ir 1653 metri, un tās augstākais punkts ir 85 metri. Angļuvalodu Vikipēdijā norādīts, ka starp abām stacijām ir 65,5 metru augstuma starpība, kas nozīmē, ka šis brauciens ir daļa no kalna, kurā jūs jau no rīta kāpāt. Līnija tika atklāta 2008. gada aprīlī, un tās vagoni tika piegādāti Izmiras tramvaju ražotāja. Katrā vagonā var iekļūt astoņi cilvēki, un stundā tie var transportēt 384 pasažierus. Brauciens ilgst aptuveni divdesmit minūtes. Tomēr Vikipēdijā norādīts, ka līnija tika īslaicīgi slēgta 2024. gada 22. aprīlī. Tāpēc, pirms doties uz augšējo staciju, pārbaudiet pie Keçiören pašvaldības, vai līnija šodien darbojas. Ja līnija ir atvērta, iekāpjiet Cumhuriyet stacijā un mēģiniet sēdēt vagonā, kur tas skatās uz dienvidiem. Kad vagonis lēnām brauc lejup, zem jums parādīsies Fatih Caddesi iela, metro trase un Kalaba zaļās zonas. Ja līnija ir slēgta, iekāpjiet M4 metro stacijā pie pašvaldības un pēc vienas pieturas izkāpjiet Meteoroloji stacijā; Vikipēdijā norādīts, ka šī stacija ir savienota ar tramvaja līnijas Atatürk staciju un kalpo Atatürk dārzam. Šis ir liels parks, ko pašvaldība sauc par Atatürk botānisko dārzu. Saskaņā ar pašvaldības datiem, dārzs, kas tika izveidots 1996. gadā, aptver 42 600 kvadrātmetru platību un atrodas Keçiören pilsētas dienvidu ieejā. Pašvaldība norāda, ka dārzu apmeklē gan ziemā, gan vasarā, un tas ir populāra vieta cilvēkiem, kas rīta agrumā sporto. Parkā ir 800 metru garš skriešanas ceļš; labākais veids, kā apskatīt visu dārzu, ir to iziet kājām. Saskaņā ar pašvaldības sarakstā, dārzā ir aptuveni 8500 augu, kas pieder pie 69 dažād

Maršruta pēdējā pietura ir muzejs, kas piedāvā ieskatu institūcijas darbībā un apkārtējās vides mērījumos. Meteoroloģijas ģenerāldirekcijas karte norāda muzeja ieeju Kalaba rajonā, Kütükçü Alibey ielā. Muzeju var apmeklēt tikai darba dienās, iepriekš pierakstoties un apmeklējot to ar gida pavadībā. Pierakstieties, zvanot uz institūcijas mājaslapā norādīto tālruņa numuru. Saskaņā ar institūcijas informāciju, muzejs tika izveidots, lai demonstrētu Turcijas meteoroloģijas nozares attīstību kopš tās dibināšanas. Vikipēdijā norādīts, ka muzejs ir Meteoroloģijas ģenerāldirekcijas pakļautībā, un tā darbību kontrolē Anatolijas civilizāciju muzeja direktorāts. Tajā pašā avotā tiek norādīts, ka muzejs ir viens no retajiem meteoroloģijas muzejiem pasaulē un vienīgais šāda veida muzejs Turcijā. Muzejā ir divas daļas: pirmajā daļā ir izvietoti rakstiskie un vizuālie vēsturiskie dokumenti, savukārt otrajā daļā – meteoroloģiskie instrumenti un iekārtas. Saskaņā ar institūcijas mājaslapā publicēto informāciju, 2003. gada martā inventāra sarakstā bija 140 instrumentu, iekārtu, grāmatu, žurnālu un dokumentu. Savukārt Vikipēdijā norādīts, ka otrajā daļā ir vairāk nekā 100 tehnoloģisko instrumentu un iekārtu. Apmeklējot muzeju ar gidu, vispirms izietiet cauri dokumentu nodaļai, lai iepazītos ar hronoloģiju, un pēc tam dodieties pie instrumentiem. No rīta Esertepe kalnā jūs jūtāt vēju, torī – horizontu, dārzā – ēnu; šeit jūs redzēsiet, kā šīs sajūtas tiek pārvērstas skaitļos. Sagatavojiet savus jautājumus un pajautājiet gidam, kādi instrumenti tiek izmantoti noteiktiem mērījumiem. Pašā ēka arī ir stāstu, taču šeit informācijas avoti nesakrīt. Vikipēdijā norādīts, ka muzejs atrodas ēkā, kas 1908. gadā tika uzcelta Zemkopības skolai, ka Anatolijas aģentūra šeit uzsāka savu darbību, un ka ēku sešus mēnešus izmantoja Ataturks un viņa biedri kā štābu. Tajā pašā avotā norādīts, ka muzejā ir Ataturka darba galds, ogļu krāsns un Ataturka istaba, kas ir saglabāta ar paklāju. Keçiören pašvaldības 2025. gada darbības ziņojumā norādīts, ka vēst