Pāriet uz galveno saturu
Radar Türkiye
Atklāj pasākumus lietotnē
Atvērt
Radar Türkiye
Kütahya pilsētā, ceļojums no Činides uz Aizanoi.
Kulturāls4 Pietura

Kütahya pilsētā, ceļojums no Činides uz Aizanoi.

Vēl nav vērtējumu

Piesakies, lai atzīmētu Patīk un vērtētu

Šī maršruta plāns ļauj iepazīties ar Kütahjas trim dažādām vēstures slāņiem vienas dienas laikā: koka civilās arhitektūras, Germiyan perioda akmens un flīžu mantojuma un antikas pilsētas, kas pastāvējusi Romiešu impērijas laikā. Mēs sākam ar Kossuth nama muzeju pilsētas centrā. Šī koka māja, kas celta 18. gadsimtā, parāda tipisku Kütahjas mājokļa iekšējo apdari ar savām telpām, skapjiem un siltumnīcām. Mājas nosaukums atsaucas uz viesmīlības tradīcijām, kas izveidojās 1850.-1851. gados, un muzejā izstāditie vēstules un apģērbi sniedz ieskatu par šo periodu. Tālāk mēs dodamies uz tuvumā esošo Flīžu muzeju. Šī muzeja ēka ir daļa no kompleksa, ko 1411. gadā uzcēla pēdējais Germiyan beijs, II. Yakup. Mūsdienās šī ēka ir muzejs, kas izstāda Kütahjas un Iznikas flīzes no 14. gadsimta līdz mūsdienām. Ieejas zālē esošs akmens piemineklis un 1766. gada "Fincancılar" līguma kopija liecina, ka flīzes nav tikai dekoratīvs elements, bet arī organizēts amats. Trešā pietura ir Kütahjas pils, ko sauc par Hisar. Šī ēka sastāv no trim daļām: augšējā, iekšējā un apakšējā pilī. Tā tika dibināta Bizantijas periodā un ir saglabājusies ar Seldžuku, Germiyan un Osmaņu papildinājumiem. Evlija Čelebi atzīmē 72 pilskalni, un Germiyanoğlu Süleyman Şah ēka, kas datēta ar 1377.-1378. gadu, palīdzēs jums iepazīties ar pilsētas vēsturi no augšas. Maršrutā ir arī kopīgs elements: flīžu muzeja komplekss un pilsētas pils "Kale-i Bala" ēka atspoguļo vienu un to pašu Germiyan periodu. Pēcpusdienā mēs dodamies uz Aizanoi antiko pilsētu, kas atrodas Čavdarhisarā. Šī ceļojuma posms ir jāveic ar transportlīdzekli; izmantojiet aktuālu karti vai informāciju no apgabala administrācijas, lai uzzinātu par ceļa garumu un laiku. Aizanoi augstienē atrodas Zeusa templis, blakus esošā teātris un stadions, kolonādu iela, apaļā "macellum" ēka pie upes un tilti pār Penkalasu. Šī teritorija var aizņemt divas stundas. 2012. gadā šī teritorija tika iekļauta UNESCO Pasaules mant Kultūras un tūrisma ministrija, Aizanoi arheoloģiskā vieta: https://muze.gov.tr/muze-detay?SectionId=AIZ01&DistId=MRK

Kütahya Merkez, Kütahya
Kulturāls
4 Pietura
~5 h 45 min vietās
Ceļš ~40,1 km · 1 h 18 min
Kopā ~7 h 3 min
2026. gada 6. novembris

Maršruta pieturas

1
Kossuth Evi Müzesi (Macar Evi)

Kossuth mājas muzejs (Ungārijas māja).

~45 min šeit
Börekçiler Mahallesi, Macar Sokak, Kütahya

Mēs sākam ar pieturu, kurā var iepazīties ar Kütahjas civilās arhitektūras iekšpusē. Šī ēka, ko tautā sauc par "Ungāru māju", ir 18. gadsimta Kütahjas māja. Kultūras un tūrisma ministrija ir atjaunojusi ēku, un muzejs apmeklētājiem tika atvērts 1982. gada 19. septembrī. Vispirms pavērojiet ēkas fasādi, kas vērsta uz dārzu, un pievērsiet uzmanību koka konstrukcijas proporcijām. Māja ir divstāvu ēka ar septiņām telpām. Pirmā stāva telpas ir iekārtotas kā atpūtas telpas. Šajā stāvā atrodas virtuve, ēdamistaba, ģimenes telpa, atmiņu telpa, darbnīca un galvenā zāle. Apsekojot katru telpu, mēģiniet izprast tās funkciju, balstoties uz tās nosaukumu. Telpās atrodas skapji, plaukti, kamīni, ievilkami galdi, plaukti un soliņi. Pārzinot, kā skapji un plaukti ir izvietoti telpā, jūs varat vieglāk saprast tradicionālās Kütahjas mājas iekšējo loģiku. Kamīni un ievilkami galdi ir lieliski elementi fotogrāfijām; jautājiet muzeja darbiniekam par atļauju fotografēšanai. Mājas nosaukums ir saistīts ar Lajos Košutu, kurš 1850. un 1851. gadā šeit uzturējās kopā ar savu ģimeni. Košuts un viņa draugi 1850. gada 16. februārī tika nosūtīti uz Kütahju; runāja par aptuveni 150 cilvēku lielu bēgļu grupu. Darbnīcā var apskatīt Košuta ar rokām rakstītu turku valodas vēstu par Kütahju un viņa dzeju. Saskaņā ar muzeja oficiālajā aprakstā, tajā pašā laikā tika sagatavota arī turku valodas gramatikas grāmata. Papildus personīgajiem priekšmetiem, šeit tiek izstādīti 19. gadsimta ungāru tērpi. Etnogrāfiskie priekšmeti iepazīstina ar ikdienas priekšmetiem, kas tika izmantoti klasiskā Kütahjas mājā. Apdomājot abus grupu kopā, jūs varat iztēloties viesnīcas iekārtojumu. Šī apmeklējuma būtība ir arī starp pilsētām esošās attiecības: šis uzturēšanās periods tiek uzskatīts par Kütahjas un Ungārijas pilsētas Pēčas draudzības sākumu. Muzejs ir slēgts pirmdien. Lai uzzinātu par atvēršanas laikiem un apmeklējuma noteikumiem, apmeklējiet viet

Kossuth māja ir muzejs, kas atrodas Kütahjas centrālajā daļā, Börekçiler rajona Macar ielā. Tā ir 18. gadsimta turku māja, kas tautā pazīstama arī kā Macar māja. Māja ir atjaunota Kultūras un tūrisma ministrijas uzraudzībā un atvērta apmeklētājiem kā muzejs 1982. gada 19. septembrī. Šobrīd tā ir viena no Kütahjas muzeja filiālēm. Muzejs ir dibināts par godu Ungārijas politiķa un jurista Lajoša Kossuth (1802–1894) ģimenes uzturēšanās šajā mājā no 1950. līdz 1951. gadam. Saskaņā ar oficiālajiem muzeja materiāliem, Kossuth šajā mājā, uzturoties Kütahjā, sagatavoja Ungārijai paredzēto konstitūcijas projektu. 1849. gada augustā Kossuth un aptuveni 150 cilvēku grupa, pametot Ungāriju, vispirms devās uz Vidin, un pēc tam uz Šumnu. Osmaņu administrācija nolēma nosūtīt šo grupu uz Kütahju, jo uzskatīja, ka tur viņi būs drošāki. Grupa ieradās Kütahjā 1850. gada 16. februārī un tur uzturējās aptuveni pusotru gadu. Gubernators Süleymans Bejs sagaidīja viesus, un Kossuth ģimene ievācās šajā 18. gadsimta mājā. Kossuth, uzturoties Kütahjā, sagatavoja arī turku valodas gramatikas grāmatu, kuras sākums bija Šumnā. Muzeja materiālos minēts, ka Kossuth no Kütahjas sūtīja vēstules dažādām valstu amatpersonām. Pateicoties šim uzturēšanās laika posmam, tika izveidotas un attīstītas sadarbības attiecības starp Kütahju un Ungārijas pilsētu Pécs. Arī arhitektūras ziņā šī ēka ir viena no Kütahjas civilās arhitektūras paraugiem. Māja ir divstāvu koka ēka, kas atrodas dārza pusē. Pirmā stāva telpa ir mājas uzņemšanas zona. Šajā stāvā atrodas virtuve, ēdamistaba, ģimenes istaba, atmiņu telpa, darbnīca un galvenā istaba. Telpās atrodas vietējie skapji, skapītes, kamīni, ievilktas saldēšanas trauki, plaukti un soliņi. Šie elementi parāda, kā tradicionālā Kütahjas mājā tika iekārtota dzīvojamā telpa ar iebūvētajām mēbelēm. Muzejā izstādīti Kossuth personīgie priekšmeti, viņa rakstītie vēstules, kas saglabāju Aktuālo informāciju varat atrast muzeja mājaslapā muse.gov.tr. Tajā norādīts, ka muzejs ir slēgts pirmdienās. Ņemot vērā, ka muzejs atrodas Kütahya pilsētas centrā, to var iekļaut pilsētas apskates maršrutā. Oficiālajā mājaslapā ir minēti arī tuvējie muzeji, tostarp Kütahya keramikas muzejs un Aizanoi arheoloģiskais parks. Apmeklējot keramikas muzeju kopā ar šo muzeju, varat iepazīties ar pilsētas civilās arhitektūras un keramikas tradīciju vienas pussdienas laikā.
2
Kütahya Çini Müzesi

Kutahjas keramikas muzejs.

~1 h šeit
Paşamsultan Mah. Gediz Caddesi No:4 43050 Kütahya

Turku muzejs atrodas blakus Ulu mošejai, Germiyan kompleksa ēkas daļā. Kompleksu 1411. gadā uzcēra pēdējais Germiyan beglis II. Yakup Čelebi. Kompleksā bija ēka, kurā tika nodrošināta pārtika, skola, lūgšanu telpa, bibliotēka un pirts. Mūsdienās par muzeju pārvērstā daļa ir ēka, kurā tika nodrošināta pārtika, un mauzolejs. Ministrijas uzraudzībā ēka tika atjaunota, un muzejs apmeklētājiem tika atvērts 1999. gadā. Vispirms pievērsiet uzmanību akmens plāksnei pie ieejas. Plāksne sastāv no 39 rindām un ir rakstīta turku valodā arābu alfabētā. Tajā ir norādītas vietas, kas tika ziedotas, ziedojumu ienākumi, darbiniekiem maksātie atalgojumi un kā jāuzvedas pret skolām apmeklētājiem. Tā kā skola tika nojaukta 1960. gados, šī plāksne ir galvenais dokuments, kas ļauj uzzināt par kompleksa vēsturi. Iekšpusē jūs nonāksiet centrālajā telpā ar kupolu un fontēnu. No centrālās telpas atveras trīs kupolveida nišas un divas telpas. Vienkāršs marmora baseins, ko sauc par "Debesu fontēnu", atrodas šīs telpas centrā. Stāviet zem kupola un novērojiet telpas simetriju un nišu izvietojumu. Ekspozīcijas ir izvietotas hronoloģiskā secībā un satur paraugus, kas ražoti Kütahja un Iznik no 14. gadsimta līdz mūsdienām. Jūs varat redzēt keramikas arhitektūras elementus, keramikas plāksnes, vāzes, traukus, paneļus un no keramikas izgatavotus mājas priekšmetus. Sekojot secībai, jums būs vieglāk pamanīt, kā laika gaitā mainījās raksti un krāsas. Mauzolejā atrodas II. Yakup keramikas sarkofāgs; skatiet to tikai kā arhitektūras elementu un pētiet akmens apdari un keramikas apdari. Muzeja oficiālajā aprakstā šis sarkofāgs tiek uzskatīts par agrāko keramikas paraugu arhitektūras struktūrā. Muzejā ir izstādīts 1766. gada "Tasiņu vienošanās" eksemplārs; oriģināls atrodas Ankaras Nacionālajā bibliotēkā. Dokuments reģistrē vienošanos, kas 1766. gadā noslēgta starp Kütahja gubernatora un 24 keramikas un tasiņu darbnīcu meistaru un darba devēju. Atalgojumu un darbnīcu skaita atsevišķa norāde ir jāuzskata par

Kütahya Keramikas muzejs atrodas pilsētas centrā, Paşamsultan apkaimē, blakus Ulu mošejai. Muzeja ēka ir saglabājies daļas no Germiyan kompleksa. Germiyan beigs II. Yakup Čelebi valdīja no 1387. līdz 1429. gadam, un komplekss tika uzcelts 1411. gadā. Kompleksā ietilpa ēkas, kas paredzētas ēdināšanas, izglītības, lūgšanu, bibliotēkas un pirts telpām. Mūsdienās kā muzejs izmantotā ēka ir kompleksa ēdināšanas un kapsētas daļa. Kultūras un tūrisma ministrija ir atjaunojusi ēku, un 1999. gadā tā tika atvērta kā keramikas muzejs. Kultūras mantojuma un muzeju galvenā pārvalde norāda, ka atklāšanas datums ir 5. marts 1999. Gidu iesakiet sākt apmeklējumu, aplūkojot ēkas arhitektūru. Kubveida centrālā telpa atveras trīs virzienos uz kubveida zālēm un divām telpām. Pateicoties monolītā marmora fontānai centrālajā telpā, ēka ir pazīstama arī kā "Debesu fontāna" ēka. Muzeja ieejas durvju kreisajā pusē atrodas kompleksa dibināšanas akmens. Akmenim piederēja vēlāk nojaukta skola; saskaņā ar avotiem, skola tika nojaukta 1960. gados. Akmens sastāv no 39 rindām un ir rakstīts turku valodā ar arābu burtiem. Tekstā ir norādītas vietas, kas tika ziedotas, ziedojumu ienākumi, samaksas, kas tiks izmaksātas darbiniekiem, un kā jāizturas pret viesiem, kas apmeklē skolu. Tāpēc šis akmens ir dokuments, kas ļauj izprast Germiyan perioda ziedojumu sistēmu. Pievērsiet uzmanību akmens izmēram un rindu izkārtojumam, gan no attāluma, gan tuvāk. Kapsētas daļa ir izgatavota no akmeņiem. Šeit atrodas II. Yakup Beiga keramikas sarkofāgs; sarkofāgs ir piemērs tam, kā keramiku izmantoja kā arhitektonisku elementu. Muzejā izstāvē ir izvietoti keramikas arhitektūras elementi, keramikas akmeņi, vāzes, trauki, paneļi un keramikas sadzīves priekšmeti, kas ir ražoti Kütahya un İznik no 14. gadsimta līdz mūsdienām, hronoloģiskā secībā. Pateicoties hronoloģiskajai secībai, jūs varat pakāpeniski novērot krāsas, rakstu un formu izmaiņas gadsimtu gaitā. Aplūkojot arhitektūras elementus, padomājiet par to, kā keramiku izmantoja kā apdari ēku Lūdzu, informējieties pie reģistratūras darbiniekiem par noteikumiem, kas attiecas uz fotoattēlu uzņemšanu un citām muzejā. Muzejs ir slēgts pirmdienās; šo informāciju varat atrast arī mājaslapā muze.gov.tr. Pirms apmeklējuma, lūdzu, pārbaudiet apmeklējuma laikus un nosacījumus mājaslapā muze.gov.tr, jo tie var mainīties. Muzejs atrodas pilsētas centrā un ir viegli atrodams, jo tas atrodas netālu no Ulu Cami mošejas. Mājaslapā muze.gov.tr ir iekļauta arī informācija par citiem tuvumā esošajiem muzejiem, tostarp Kossuth Evi muzejs. To var viegli iekļaut pusdienas garumā ilgā ekskursijā, kas aptver tuvumā esošās vēsturiskās ēkas.
3
Kütahya Kalesi (Hisar)

Kütahya pils (Hisar).

~1 h 30 min šeit

Kütahya pils, ko sabiedrībā pazīstams kā Hisar, atrodas uz pilsētas pakājē. Pils sienas, kas veido tās struktūru, tika uzceltas Bizantijas laikā; lai gan dažādi avoti norāda uz dažādiem laikposmiem, visprecīzāk būtu minēt Bizantijas periodu. Vēlākajos gadsimtos Seldžuku, Germiyanoğulları un Osmaņu dinastijas veica pilnas restaurācijas un paplašināšanas darbus. Pils sastāv no trim daļām: augšējā, iekšējā un apakšējā pilī. Tā kā pārvietošanās notiek pa nogāzi, ieteicams apģērbties ērti un valkāt ērta apģērba. Pirmais, kas piesaista uzmanību, ir torņi. Tie ir novietoti blīvi un sienās var redzēt dažādus materiālus: grantsakmeņus, akmeņus un ķieģeļus. Evlija Čelebi apraksta pili kā pilī ar 72 torņiem; šis skaitlis ir viņa reģistrētais dati, un nav nepieciešams tos saskaitīt. Saskaņā ar Evlija aprakstu, augšējai pils daļai bija trīs vārti. Vārti, kas vērsti uz austrumiem, bija trīskārtīgi dzelzs vārti, un abās pusēs atradās baltu marmora lauvu figūras. Pašreiz var pārbaudīt, cik daudz no šī apraksta ir saglabājies. Iekšējā pils daļa tiek raksturota kā iekšējais apvedceļš, kas atrodas augšējās pils rietumu stūrī. Rietumu virzienā esošo torņu apakšā atrodas bedres; esiet uzmanīgi, tuvojoties malām. Augšējā pilī atrodas Kale-i Bala mošeja, kas pazīstama arī kā Orta Hisar mošeja. Saskaņā ar uzrakstu uz akmens vārtiem, šī celtne tika uzcelta 1377.-1378. gadā Germiyanoğlu Suleyman Şah. Arhitektūras ziņā var novērot grantsakmeņu sienas, stūros – akmeņus, un starp tiem divas rindas koka balstu, kas veido minaretes pamatu. Apakšējā pilī atrodas Apakšējā mošeja, kas ir neliela, sešstūra plāna celtne, kas pilnībā izgatavota no ķieģeļiem. Zem tās atrodas akmens ūdens sistēma, kas, visticamāk, tika izveidota, lai nodrošinātu ūdens piegādi aplenkuma laikā. Saskaņā ar Evlija, apakšējā pils tika uzcelta, lai apmierinātu ūdens vajadzības, un tā ir saistīta ar Fatih Sultan Mehmed valdīšanas laiku. Pilī atrodas divi avoti un divas mošejas. Pilī atrodas arī atpūtas un

Kütahya pils ir vēsturiska fortifikācijas kompleksa, kas pazīstams arī kā Hisar, un tas atrodas uz kalna, kas dominē pār pilsētu. Pils atrodas Kütahya centra teritorijā un ir viens no nozīmīgākajiem objektiem pilsētas vēstures stāstījumā. Kultūras portālā publicētajā reģionālās kultūras un tūrisma direktorāta tekstā norādīts, ka šī teritorija ir apdzīvota kopš seniem laikiem. Pils mūri ir būvēti Bizantijas laikā; ņemot vērā dažādus avotus par būvniecības gadu, visprecīzāk ir to saukt par Bizantijas celtni. Pēc Bizantijas perioda pili pēc kārtas izmantoja Seldžuku turki, Germiyanoğulları un Osmaņu impērija, un ar saviem papildinājumiem un restaurācijām tā ir sasniegusi savu šodien redzamo izskatu. Pils sastāv no trim daļām: augšējā pils, iekšējā pils un apakšējā pils. Embasmenti ir novietoti ļoti tuvu viens otram, un mūru konstrukcijā ir izmantots gan lauzts akmens, gan apstrādāts akmens, kā arī ķieģeļu rindas. Evlija Čelebi savā ceļojumu aprakstā piemin Kütahya pili, un avoti liecina, ka, pēc viņa datiem, pilī bija 72 embasmenti. Saskaņā ar Evlija Čelebi aprakstu, augšējai pilij bija trīs vārti. Vārti, kas vērsti uz austrumiem, tika aprakstīti kā trīs stāvu dzelzs vārti, kas ved uz tirgu, un uz tiem, no abām pusēm, bija balta marmora lauvu skulptūras. No otrā vārta varēja nokļūt uz apakšējo pili. Iekšējā pilī, kas atrodas augšējās pilis rietumu stūrī, vārti, kā norādīts aprakstā, vērsti uz austrumiem. Saskaņā ar šo aprakstu, iekšējā pilī atradās mošeja, priekšnieka un darbinieku dzīvokļi, divi graudu noliktavas un apmēram astoņas mājas. Tajā pašā aprakstā minēts, ka rietumu virzienā esošie embasmenti ir labā stāvoklī, bet to apakšā atrodas bedres. Reģionālās valdības tekstā norādīts, ka apakšējā pils tika uzcelta Fatih Sultan Mehmed valdīšanas laikā. Saskaņā ar Evlija Čelebi datiem, apakšējā pils tika uzcelta, lai nodrošinātu ūdens apgādi. Avoti runā par "lielisko" augšējo pili, kas paliek no Bizantijas perioda, kas liecina, ka augšējā pils tika pastiprināta Germiyanoğulları laikā. Aug Pievērsiet uzmanību akmens un ķieģeļu rindām pils ārējās sienas virzienā; šeit var redzēt dažādu restaurācijas periodu pēdas. Tā kā teritorija ir slīpa un vietām var būt akmeņi, ieteicams vilkt ērtus apavus. Pils administrācijas teksts norāda, ka pils izskats mainās katrā sezonā un diennakts laikā: vasarā tā ir zaļa, ziemā – baltā ietvarā, bet vakaros paveras skats uz pilsētas gaismām. Fotogrāfijām vispiemērotākais laiks ir pēcpusdienā un saulrieta laikā. Uz pili var nokļūt pa autoceļu; informāciju par sabiedriskā transporta iespējām pilsētā var iegūt pašvaldībā. Pirms apmeklējuma pārbaudiet apmeklējuma grafiku un iespējamos ierobežojumus Kütahya apgabala kultūras un tūrisma direktorātā vai pašvaldības mājaslapā. Iesakiet apmeklēt arī Čini muzeju un Kossuth mājas muzeju tajā pašā dienā, lai vienā dienā iepazītu dažādus pilsētas periodus.
4
Aizanoi Antik Kenti (Örenyeri)

Aizanoi antīkā pilsēta (arheoloģiskā vieta).

~2 h 30 min šeit
Aizanoi Örenyeri, Çavdarhisar, Kütahya

Aizanoi ir arheoloģiskā vieta, kas atrodas Čavdarhisaras rajona centrā, un tā ir šīs maršruta garākā pietura. Pilsēta atrodas iekšzemes Egejas kalnpludmalē, aptuveni 1085 metru virs jūras līmeņa. Pilsētas vēsture, kā liecina izrakumi, sniedzas līdz aptuveni 3000. gadam pirms Kristus. Tā iekļāvās Romijas impērijas ietekmes zonā 133. gadā pirms Kristus, un tās zelta laikmets bija aptuveni no 50. līdz 250. gadam pēc Kristus. Vispirms dodieties uz augstkalna novietoto Zeusa templi. Šim templim ir reta plāna, kas apvieno divas daļas ar kolonnu galerijām. Oriģinālā konstrukcija bija 9,30 metru augsta un balstījās uz masīvām kolonām. Uz fasādes ir Zeusa reljefs, bet aizmugurē – Kibeles reljefs; tos var uzskatīt tikai kā arhitektoniskus un dekoratīvus elementus. Viduslaikos tempļa platforma tika pārvērsta par cietokšni, un 13. gadsimtā Čavdaras tatāri to izmantoja kā bāzi, no kurienes arī cēlies pilsētas nosaukums Čavdarhisar. Arhitektūras elementos ir attēli, kas parāda jāšanu, šaušanu ar bultām un mūzikas spēlēšanu. Pēc tempļa apmeklējuma dodieties uz blakus esošo teātri un stadionu. Pilsētas administrācija norāda, ka teātris var uzņemt 15 000 cilvēku, bet stadions – 13 500. Kompleksā esošās divas pirtiņas, kas pazīstamas ar savām mozaīkām, sniedz labu ieskatu pilsētas ikdienas dzīvē. Izejot gar kolonnu ielu, apskatiet divas agoras, ģimnāziju un vārtus, lai izprastu pilsētas plānojumu. Pat pilsētas zelta laikmetā nav bijusi aizsargmūra, kas ir interesanta detaļa, lai izprastu apmešķinājuma struktūru. Macellum, apaļā ēka pie upes, datēta ar 2. gadsimta otrajā pusē. Tā teikts, ka šeit tika pārdoti gaļa, mājputni, maizes izstrādājumi, graudi, olīveļļa, reti dārzeņi un augļi, kā arī svaigas un pārstrādātas zivis, īpaši ar garum (fermentētas zivju) mērci. No piecām tiltiem, kas atradās pār Kocaçay upi, divi ir saglabājušies līdz mūsdienām; ja iespējams, apmeklējiet vismaz vienu no tiem. Senie dambji un ūdens ceļi parāda pilsētas lauksaimniecības un plūdu aizsardzības

Aizanoi antīkā pilsēta, kas atrodas Kütahya provinces Čavdarhisar rajonā, ir Roma laika pilsēta, kas izvietota pie Penkala (Kocaçay) upes abās krasta malās. Tā atrodas Iekšējās Egejas kalnpludenes teritorijā, 1085 metru virs jūras līmeņa. Pilsētu var apmeklēt kā arheoloģisko objektu, kas atrodas Kütahya muzeja pārziņas. 2012. gadā šī teritorija tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma provizoriskajā sarakstā. Arheoloģisko izrakumu rezultātā pilsētas vēsture sniedzas līdz aptuveni 3000. gadam pirms Kristus. Izrakumi Zeusa templa apkārtnē atklāja apdzīvojuma atliekas no šī perioda. Helēnistiskajā periodā reģions dažreiz atradās Bergamas, dažreiz Bithynias pakļautībā, un 133. gadā pirms Kristus nonāca Romas kontrolē. Pilsēta, kas kļuva bagāta, nodarbojoties ar graudu audzēšanu, vīna un vilnas ražošanu, savu zelta ēru piedzīvoja 2. gadsimtā pēc Kristus, un šajā laikā tā tika bagātīgi apbūvēta. Saskaņā ar muzeja pārziņas informācijai, pat savā zelta ērojā pilsētai nebija pilnīgas aizsardzības sistēmas. Agrīnajā Bizantijas periodā tā bija bīskapa sēdeklis, bet no 7. gadsimta tās nozīme samazinājās. Templa teritorija viduslaikos pārvērtās par cietoksni, un 13. gadsimtā Čavdar turku ciltis to izmantoja kā bāzi, kas deva rajonam nosaukumu Čavdarhisar. Antīkās atliekas 1824. gadā atklāja Eiropas ceļotāji, un to pētīja 1830. un 1840. gados. Vācijas Arheoloģijas institūts veica pirmos izrakumus 20. gadsimta 20. gadu vidū, un kopš 1970. gada izrakumi notiek sistemātiski katru gadu. Oficiālajos avstos Aizanoi tiek minēta kopā ar tādiem pilsētas kā Efesa, Bergama un Side. Zeusa templis, kas atrodas pilsētas centrā, atrodas rietumu krastā, uz pjedestāla, un ir ieskauts ar kolonnu galerijām, tā platība ir 130,5 x 112 metri. Templī izmantotas joniešu un korintiešu kolonnas. Templa apakšā atrodas velvēta telpa, un uz tās piekļāviena ir kāpnes, kas ved līdz jumtam. Akroteri ir interesanti no dekoratīvā viedokļa; rietumu fasādē, starp akantu lapām, atrod Uzvaros ir uzrakstīti preču cenu saraksti, kas tika pārdoti imperatoru tirgos, un šie uzraksti ir saistīti ar imperatora Diokletiana noteiktajām cenām un maksām 301. gadā. Oficiālajos avastos šī celtne tiek definēta arī kā biržas ēka. Macellum (tirgus) ziemeļaustrumos atrodas kolonādas iela, kurā atrodas veikali un galerijas, un tā ir savienota ar Zeusa tempļa teritoriju ar tiltu. Šīs ielas būvniecībā tika izmantoti arī no nojaugtas svētnīcas arhitektoniskie elementi. Senatnē pār Penkala upi bija pieci tilti, kas savienoja abas upes krastas; viens bija koka tilts, kas paredzēts gājējiem, bet četri bija akmens tilti ar arkām. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai divi no tiem. Upes austrumu krastā atrodas apaļas formas būve ar 16 kolonām, kā arī memoriāli, kas veltīti pilsētas administrācijas pārstāvjiem, un nekropoles teritorija. Starp citām atrastajām vietām ir divas agoras (tirgus laukumi), ģimnāzija, vārti, sena dambis un ūdensvadi. Ieteicams sākt apmeklējumu no tempļa teritorijas, pēc tam apmeklēt teātri un stadionu, pilsētas termes, macellum (tirgu) un kolonādas ielu, un beigt pie tiltiem. Teritorija ir plaša un atklāta; vasarā ieteicams ņemt līdzi cepuri un ūdeni, bet vēsākos laika apstākļos – kādu siltāku apģērba slāni. Agrā rītā un vēlu pēcpusdienā apgaismojums labāk atklāj ēku reljefus. Tā kā izrakumi turpinās, daļa teritorijas var būt slēgta darbu un aizsardzības dēļ. Aktuālu informāciju par darba laikiem un ieejas maksām varat atrast vietnē muze.gov.tr. Pirms apmeklējuma uzziniet par transporta iespējām no Kütahya pilsētas centra uz Čavdarhisaru.

Komentāri

0/1000

Ielādē...

Maršruta karte

Maršruta informācija
PilsētaKütahya Merkez, Kütahya
TipsKulturāls
Pietura4
Datums2026. gada 6. novembris
Radar TürkiyeAutorsRadar TürkiyeSākt maršrutu