Pāriet uz galveno saturu
Radar Türkiye
Atklāj pasākumus lietotnē
Atvērt
Radar Türkiye
Diena Keskinā, ceļojot pa Kızılırmak upes tiltu.
Kulturāls4 Pietura

Diena Keskinā, ceļojot pa Kızılırmak upes tiltu.

Vēl nav vērtējumu

Piesakies, lai atzīmētu Patīk un vērtētu

Kırıkkale pilsēta, kas apmeklētājiem, ir zināma kā industriālais centrs. Tomēr šie reģioni, kas atrodas Kızıırmak upes lielajā līkumā, jau ļoti senā pagātnē ir bijuši svarīga caurkrustojuma un pārejas vieta. Saskaņā ar reģionālās administrācijas datiem, 1990. un 1991. gadā notikušajās virszemes izpētes darbos, kas veikti japāņu komandas, Kırıkkale apkārtnē tika konstatētas kopumā 21 pileni un citas apdzīvotās vietas. Tajā pašā avotā norādīts, ka pilsētas vēsture sniedzas līdz Heteju laikam un ka tā atrodas Zīda ceļa maršrutā. Šis maršrutu apvieno senākās pagātnes svarīgākās liecības, sākot no dienvidrietumiem līdz ziemeļiem, no Kızıırmak upes līdz pilsētas centram, vienas dienas laikā. Ceļojums sākas pie Büklükale, kas atrodas Karakeçili robežas tuvumā. Šī nav iekārtota arheoloģiskā vieta, bet gan aktīva izrakumu vieta, tāpēc, pirms apmeklējuma, ir jāsaļmo informācija pie Kırıkkale Kultūras un tūrisma departamenta. Pilsēta, kas atrodas uz klints, un apkārtējās apdzīvotās vietas, liecina par reģionālo pilsētu Heteju impērijas laikā. Nedaudz tālāk atrodas Çeşnigir tilts, kuram nav uzrakstu. Šeit, pēc pilskalna apmeklējuma, labāk var saprast, cik svarīga šķērsošana pāri upei ir bijusi dažādos laikos. Šīs divas pieturas ir apzināti novietotas blakus viena otrai: viena parāda pilsētu, kas kontrolē pāreju, bet otra – pašu pāreju. Pēcpusdienā maršrutā iekļauta Keskin pilsēta. Sulu Mağara, kas atrodas aptuveni 1 kilometru uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, ir daļēji dabiska, daļēji mākslīga ģeoloģiska atrakcija. Tā tika izmantota kā ieguves galerija senos laikos, tāpēc šeit var redzēt gan dabiskus, gan cilvēka veidotus elementus. Apmēram 115 metru garā daļa, kas aptver tikai baseinu, ir atvērta apmeklētājiem; kopējais garums ir 285 metri. Pirms ceļošanas, obligāti pārbaudiet oficiālajās vietnēs informāciju par atvērtības laikiem. Maršruts beidzas pie Nur mošejas pilsētas laukumā. Šo ēku, kuru projektējis arhitekts Necip Dinç, sāka būvēt 2008. gadā un pabeidza 2015. gadā Atsauces:

Karakeçili, Kırıkkale
Kulturāls
4 Pietura
~2 h 55 min vietās
Ceļš ~38,9 km · 1 h 9 min
Kopā ~4 h 4 min
2026. gada 6. novembris

Maršruta pieturas

1
Büklükale

Büklükale.

~40 min šeit
Karakeçili İlçesi, Köprüköy

Maršruta pirmais punkts ir arheoloģiskā izrakumu vieta, kas atrodas pie Kizilirmak upes krastā. Büklükale atrodas netālē no Ankaras, aptuveni 100 kilometru uzumē, pa ceļu uz Kamanu, tieši pirms šī ceļa šķērso Kizilirmak upi. Saskaņumā ar informāciju no "Kültür Portalı" (Kultūras portālā), šī vieta atrodas aptuveni 100 kilometru uz dienvidaustrumiem no Ankaras. Šī nav muzejs vai labiekārtota vēsturiska vieta; tā ir aktīva izrakumu vieta, un apmeklējuma noteikumi nav oficiāli noteikti. Pirms apmeklējuma ieteicams sazināties ar Kırıkkale apgabala Kultūras un tūrisma direktorātu, lai uzzinātu par izrakumu sezonu un piekļuves iespējām. Pielūkojot šo vietu no attāluma, novērojiet, kā apbūve atrodas attiecībā pret upi. Saskaņumā ar informāciju no Japānas Anatolijas Arheoloģijas institūta (JIAA), uz upi vērstas klints izvirzuma virsā atrodas liela konstrukcijas paliekas, savukārt zem klints izvirzuma atrodas apbūves paliekas, kas šo konstrukciju ieskauj. Tāpēc ieteicams novērot divus slāņus: augšpusē – pils klints izvirzums, apakšā – teritorija, kur izvietojusies apbūve. "Kültür Portalı" nosaukt klints izvirzuma virsmu par pilsu un norāda, ka šeit notiek izrakumi. Virsmas akmeņu rindas, kas redzamas uz klints izvirzuma, ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko izrakumi ir izvirzījuši. Tiek norādīts, ka akmens mūra augstums, kas ieskauj pilsu, ir aptuveni 7 metri. Avots pieņem, ka šis mūris varētu būt būvēts aizsardzības nolūkos. Iedomājieties, ka atrodaties 7 metru augstumā, kas ir divstāvu mājas augstums; šādi jūs varat labāk novērtēt akmeņu rindu. Izrakumu slāņos ir identificēti dažādi periodi: augšējā slānī – Osmaņu periods, zemāk – Dzelzs laikmets, un viszemākajā slānī – Vēlie Bronzas laikmets, kas atbilst Hitītu impērijas periodam. Zemākajā slānī ir atrastas ugunsnākotnes paliekas, taču šo konstrukciju funkcija vēl nav pilnībā saprota. Uztveriet šo neskaidrību nevis kā trūkumu, bet gan kā pierādījumu, ka izrakumi turpinās. 2009. gadā veikto izrakumu rezultāti apstiprināja, ka šī teritorija bija Hitītu pilsēta. Saskaņ

Büklükale ir arheoloģiskā apdzīvojuma vieta, kas atrodas Kırıkkale provinces Karakeçili rajonā, uz Kızırmak upes krastā esoša klints nogāzē. Saskaņā ar "Kultūra portāla" reģistrā, šī teritorija atrodas netālu no Ankaras un Kamanas ceļa, tieši pirms upes šķērsošanas, kreisajā pusē. Arheoloģisko izrakumu komandas lapā norādīts, ka tā attālums no Ankaras ir aptuveni 100 kilometri. Tajā arī minēts, ka šī vieta kopš seniem laikiem ir bijusi svarīgs transporta mezgls, un Büklükale kontrolēja šo pāreju. Tāpēc šo vietu jāuzskata nevis par parastu pileni, bet par pilsētu, kas atrodas pie šķērsošanas punkta. Apdzīvojuma izteiksmes pilnākā iezīme ir liela akmens konstrukcijas paliekas, kas atrodas uz klints nogāzes, no kuras paveras skats uz upi. Ap šo konstrukciju, pie klints pamatnes, atrodas apdzīvojuma paliekas, ko sauc par "apakšpilsētu". Japānas Anatolijas arheoloģijas institūts 1991., 2006. un 2008. gadā veica virszemes izpētes šajā teritorijā. Pamatojoties uz no virszemes savāktajiem keramikas fragmentiem, tika secināts, ka pilsēta pastāvējusi aptuveni no 2. gadsimta p.m.e. otrajā pusē, jeb Hitītu impērijas laikā. 2008. gadā tika veikta topogrāfiskā kartēšana, magnētiskie mērījumi un virszemes savākšana, un teritorija tika fotografēta no gaisa. Magnētiskie mērījumi parādīja, ka klints virsotni pārklāja konstrukcija ar lielām pamata akmeņiem. Uz nogāzes, kas vērsta uz upi, tika atklāta arī akmeņu rinda, kuras augstums pārsniedza 2 metrus. Starp no virsotnes savāktajiem artefaktiem bija arī pelēku mālu trauki, kas raksturīgi dzelzs laikmeta pēdējai fāzei. Sarkas pilsētai raksturīgs keramikas fragments ar putnu ornamentiem atbalsta šīs dzelzs laikmeta slāņa datēšanu. Saskaņā ar virszemes atradumiem, pilsēta, kas ieskauj klinti, bija vienas perioda un aptuveni 500 metru diametrā. Arheoloģiskie izrakumi tika uzsākti 2009. gadā, un, saskaņā ar "Kultūra portālu", uz klints virsotnē tika atvērti divi jauni izrakumu rajoni, lai izprastu slāņu veidošanos. Tajā pašā gadā tika noteikti trīs kultūras sl Büklükale ir arheoloģiskā izrakumu vieta, un apmeklējuma noteikumi nav detalizēti aprakstīti oficiālajos avatos. Lai uzzinātu par izrakumu sezonu un piekļuvi, jāsazinās ar Kırıkkale apgabala Kultūras un tūrisma departamentu. Pirms apmeklējuma, pārbaudiet, vai izrakumi vēl notiek un vai ir iespējama ieeja teritorijā. 2009. gadā vienā no izrakumu mērķiem bija teritorijas pārklāšana ar jumtu, tāpēc, lai izvairītos no tuvākai piekļuvei, ievērojiet darbinieku norādījumus. Nometnes skats no rietumu puses ir viens no labākajiem, lai saprastu klints augstumu un tās saistību ar upi. Fotografēšanai klints siluets vislabāk redzams no rīta vai vakarā, kad apgaismojums ir mīksts. Tā kā teritorija ir atklāta, ņemiet līdzi ērtas kurpes, cepuri un ūdeni. Nepārvietojiet akmeņus un neizrakiet no zemes keramikas fragmentus. Çeşnigir tilts ir vērts apmeklēt kā atsevišķa pietura šajā apkaimē. Brauciens notiek ar automašīnu; aktuālu informāciju par ceļiem un piekļuvi var iegūt apgabala departamentā.
2
Çeşnigir Köprüsü

Čeşnigir tilts.

~30 min šeit
Zafer Mahallesi, Kapulukaya Barajı, Karakeçili, Kırıkkale

Otrais punkts ir tilts, kas atrodas uz Kızılırmak upes, netverums Büklükale pilsētai. Kultūras portāla reģistrā ir norādīts, ka tilts atrodas 100. kilometra attālumā no Ankaras uz Kırşehiras šosejas un pār upi. Tam nav uzraksta, tāpēc, lai noteiktu būvniecības laiku, jāanalizē konstrukcijas raksturojums un laikmeta pazīmes. Izglītības un kultūras ministrijas lapā ir norādīts, ka tilts ir Seldžuku perioda. Vispirms apskatiet tiltu no attāluma un novērtējiet tā kopējo siluetu. Reģistra ieraksts apraksta konstrukciju ar divām slīpām pusēm. Tas nozīmē, ka ceļa virsma ir augstākā centrā, un tā pakāpeniski samazinās uz abām pusēm. Šī slīpums ir visredzamākā iezīme, skatoties no sāniem. Centrā paceļas izteiksmīgs galvenais arkas elements, un avots norāda, ka tā augstums ir 13,65 metri. Arkas austrumu pusē ir viena atverme, bet rietumu pusē – piecas. Rēķiniet atvermes, jo šī asimetrija ir viena no tilta raksturīgākajām iezīmēm. Avots arī min vieglas atvermes, kas atrodas abās galvenās arkas pusēs. Šīs atvermes piešķir konstrukcijai vieglāku un atvērtāku izskatu, salīdzinot ar tiltiem, kuru sienas ir pilnībā aizpildītas. Atvermes ir gan inženiertehniskais risinājums, gan arī būtisks vizuālais elements. Lai apskatītu atvermes no apakšas, var būt nepieciešams pietuvoties krastam, taču jāatceras, ka zeme var būt slidena. Fotografēšanai labāk izvēlēties agru rītu vai vakara gaišumu, kas izcels akmeņu tekstūru un atvermes ēnas. JIAA lapā ir norādīts, ka no Ankaras uz Kamanas ceļš šajā vietā šķērso Kızılırmak upi, un šī atrašanās vieta no seniem laikiem ir bijusi svarīgs transporta mezgls. Tajā pašā lapā ir minēts, ka Büklükale pilsēta kontrolē šo pāreju. Tādējādi, pirmajā pieturā redzamais klints laukums un šīs pieturas tilts var tikt interpretēti kā divi atšķirīgi atbildes uz vienu ģeogrāfisko problēmu: viens – kontrole, otrs – pāreja. Reģistra ierakstā ir norādīts, ka notiek restaurācijas darbi. Par pašreizējo stāvokli, piekļuvi un drošības pasākumiem jāsazinās ar vietējās kultūras un tūrisma pārvaldi. Ceļa malā var būt satiksme, tāpēc jābūt uzmanī

Češnigir tilts ir 13. gadsimtā būvēts akmens tilts, kas pārbrūk Kizilirmak upi. Tas atrodas Kırıkkale provincē, starp Karakeçili un Köprüköy, un ir populārs gājiena objekts, uz kuru varama pa autoceļu no Ankaras uz Balu. Oficiālajos avotos tilts tiek minēts gan Karakeçili, gan Keskin novados, savukārt Kultūras portālā norādīts Karakeçili. Kırıkkale provinces Kultūras un tūrisma departaments to reklamē kā vienu no provinces nozīmīgākajiem Seldžuku laikmeta pieminekļiem. **Vēsture** Tilta precīzs būvniecības datums nav zināms. Tomēr, balstoties uz tā arhitektūru un pieejamajiem avotiem, tiek lēsts, ka tas ir 13. gadsimta laikmeta. Kultūras portālā šis objekts ir iekļauts Seldžuku laikmeta būvju sarakstā. Leģenda vēsta, ka 1402. gadā Timūra armija, virzoties uz Ankaras kauju, šķērsoja šo tiltu. Apvienojot šo informāciju ar ziņām par Yavuz Sultāna Selima ekspedīciju uz Ēģipti, var domāt, ka tilts gandrīz gadsimtiem bija viens no galvenajiem ceļiem starp Ankaru un Kizilirmak upes austrumu krastu. Saskaņā ar avotiem, Yavuz Sultāna Selima ekspedīcijas laikā tilts tika atjaunots un pārveidots ar Mimar Sinana piedalīšanos. Šī informācija ir atrodama Kultūras portālā, Kırıkkale gubernatora birojā un Anadolu Agency materiālos. Līdz 1989. gadam tilts bija atvērts auto satiksmei. Kad Kapulukaya dambas ekspluatācija sākotnēji paaugstināja Kizilirmak upes ūdens līmeni, tilta pamatņi palika dambas ūdens apakšā, un auto satiksme tika novirzīta uz jaunu tiltu, kas tika būvēts blakus. Republikas laikā tilts ir vairākkārt atjaunots. Saskaņā ar Anadolu Agency datiem, 1980. gadā tas tika pasludināts par kultūras piemineklu, un pēdējā restaurācija notika 2010. gadā, ko veica Karayolları 4. reģiona pārvalde. Šodien tilts ir slēgts auto satiksmei un ir atvērts tikai apmeklētājiem. **Arhitektūra** Tilts ir būvēts no akmeņiem, un tā garums ir 110 metri, bet platums – 6 metri. Tā centrālā atvere ir 18,60 metri. Lai nodrošinātu stabilitāti uz klintainā reljefā, tiltam ir izteikta slīpums, kas noņemts no abiem galiem uz centru. Lai nodrošinātu ūdens plūsmu un samazinā Kultūras portālā norādīts, ka uz tiltu var iespējams ar pilsētas sabiedriskā transporta līdzekļiem; aktuālu informāciju par sabiedrisko transportu varat iegūt Karakečili pašvaldībā. Tajā pašā dienā var apmeklēt arī Kesikköprü dambas ezeri, kas atrodas Bala apkaimē, augšpus Kızılırmak upes. Kultūras portālā šis ezers tiek aprakstīts kā dabas tūrisma vieta, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Ankaras, un tā krastos atrodas pašvaldības objekti. Tāpat norādīts, ka ezers ir aptuveni 30 metru dziļš, tajā var nodarboties ar peldēšanu, vindsērfingu un niršanu, un krastā atrodas pašvaldības objekti un bufete. Bala pilsētas centrs atrodas 70 kilometru attālumā no Ankaras; Kesikköprü dambas un hidroelektrocentrāle atrodas šīs pilsētas teritorijā. Beynam meži, kas atrodas 35 kilometru attālumā no Balas, arī atrodas šajā maršrutā un ir svarīga atpūtas vieta gan pilsētai, gan Ankarai. Oficiālajos dokumentos nav informācijas par vārda "köprü" (tilts) cēlieni, kas saistīts ar vārdu "çeşnigir" (garšvielu tirgotājs); mēs nevaram sniegt precīzu informāciju par vārda izcelsmi.
3
Sulu Mağara

Sulu alā.

~1 h šeit
Keskin İlçesi, Arzu Bayırı Mevkii

Trešā punkta galamērķis ir Sulu alā, kas atrodas aptuveni 1 kilometru uz ziemeļrietumiem no Keskin pilsētas centra. Valsts pārvaldes un Kultūras portāla informācija liecina, že alā atrodas aptuveni 500 metru uz austrumiem no Kırıkkale-Kayseri šosejas. Alā atrodas Karpuzbayırı kalna dienvidrietumu nogāzē, aptuveni 1180 metru virs jūras līmeņa. Lai iegūtu informāciju par apmeklējuma laikiem, lūdzu, apmeklējiet oficiālās tīmekļa lapas; pirms apmeklējuma ir ieteicams sazināties ar vietējās kultūras un tūrisma pārvaldes iestādi, lai pārliecinātos par aktuālo situāciju. Alas kopējais garums ir 285 metri, taču tūrisma nolūkos apmeklējama tikai aptuveni 115 metru garā daļa. Šī daļa ietver baseinu, ko veido no klintīm plūstošs ūdens. Tātad jūs apmeklēsiet tikai kontrolētu alas daļu, nevis visu alas teritoriju; neaizdodieties ārpus tūrisma zonas. 1996. gadā Maden Tetkik ve Arama Genel Müdürlüğü veica izpēti, kurā ala tika klasificēta kā horizontāli attīstīta, daļēji dabiska un daļēji mākslīga, avota tipa fosilā ala. Ieeja un baseina zāle ir dabiski veidoti, savukārt kubveida galerija un zemesrakšanas galerija ir veidotas ar cilvēku roku. Dodoties cauri zālēm, mēģiniet atšķirt, kura daļa ir dabiska, un kura – veidota ar cilvēku roku. Ala sastāv no trim līmeņiem un trim galerijām. Tās dažādās daļās var novērot dažādus iežu veidus, piemēram, marmoru, mālu un smiltsedzi. Tiek norādīts, ka baseina zāle ir Pliocēna perioda. Avotos minēts, ka senatnē ala tika izmantota kā zemesrakšanas galerija. Kārtējā slāņa biezums virs alas svārstās no 10 līdz 18 metriem. Tiek uzskatīts, ka agrīnajā kristietības periodā tā tika izmantota kā pagaidu patvēre un apdzīvošanas vieta. Nēsājiet slēgtus apavus ar neslīdošu zoli, jo grīda var būt slapja. Esiet uzmanīgi, ejot pa kāpnēm, šauriem koridoriem un vietām ar zemu griestu; pēc iespējas izmantojiet aizsargājošu galvassegu. Nepiekarinieties pie dabiskiem veidojumiem un neiet ūdenī. Saglabājiet klusumu un cieniet alas dzīvību. Tā kā vide ir vēsma un mitra, ieteicams vilkt uz sevis vienu papildu

Sulu Mağara ir daļa dabisks un daļa mākslīgi veidots alas komplekss, kas atrodas Keskin rajonā, aptuveni 1 kilometru uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra. Saskaņā ar gubernatora un Kultūras portāla datiem, ala atrodas Arzu pakalna teritorijā. Tā atrodas Karpuzbayırı kalna dienvidrietumu nogāzē, aptuveni 1180 metru virs jūras līmeņa, un atrodas aptuveni 500 metru uz austrumiem no Kırıkkale-Kayseri šosejas. Dažos avotos tā ir pazīstama kā "Underground City" (Pasaule zem zemes). 1996. gada jūnijā Maden Tetkik ve Arama Genel Müdürlüğü veiktā pārbaude atklāja, ka tā ir horizontāli attīstīta, avota tipa ala. Saskaņā ar to pašu pārbaudi, ieeja un baseina zāle ir dabiski veidotas, savukārt kubiskās galerijas un zemākās ieguves galerijas ir mākslīgi izveidotas. Ieejas daļa un baseina zāle, kas atrodas marmora iezvīrēm, ir datējamas ar Plioceņa reljefa periodu. Alā, papildus marmoram, ir arī māls un smilts. Ala sastāv no trim savienotiem līmeņiem. Šie līmeņi attiecīgi ietver baseina zāli, kubiskās galerijas un zemākas ieguves galerijas. Kopējais garums ir 285 metri. Tomēr tūrisma nolūkos apmeklējama ir aptuveni 115 metru garā daļa, kas ietver baseinu, kur uzkrājas ūdens, kas nāk no klintīm. Tātad apmeklējama ir tikai iekārtota daļa, nevis visa ala. Izglītības ministrijas vizīšu atzīmēs īpaši tiek uzsvērts, ka nevajadzētu iziet ārpus šīs tūrisma zonas. Alā senatnē tika izmantota kā ieguves galerija. Saskaņā ar tūrisma portāla datiem, dabiski veidotajā daļā, kubiskajās galerijās un zemākajās galerijās, kas atrodas dienvidaustrumos, līdz nesen tika veikta ieguve. Trīs līmeņu mākslīgi veidotās galerijas ir radušās šīs ieguves rezultātā. Jumta augstums ir no 1 līdz 4 metriem, bet visdziļākā vieta ir 25 metri. Saskaņā ar Maden Tetkik ve Arama Genel Müdürlüğü ziņojumā, jumtu klājošā klints slāņa biezums ir no 10 līdz 18 metriem. Tiek norādīts, ka senatnē tika izveidoti baseini, kuru dziļums sasniedza 2 metrus, lai savāktu ūdeni lietus laikā. Tiek uzskatīts, ka agrīnā kristietības periodā baseina zāle tika izmantota kā pagaidu Apmeklējumu dienas un laiki var mainīties, tāpēc, lūdzu, pārbaudiet jaunāko informāciju oficiālajās vietnēs un Kırıkkale reģionālajā kultūras un tūrisma direktorātā. Pateicoties tā tuvumam pie pilsētas centra, ir viegli apmeklēt šo alas kompleksu, pastaigājoties pa Keskinu. Baseinu ar ūdeni saturošajā telpā ūdens virsma atspīd, tāpēc, lai iegūtu labas fotogrāfijas, ieteicams kameru nostiprināt un saglabāt klusumu. Šī ala ir interesanta vieta tiem, kas vēlas vienlaikus iepazīties ar ģeoloģiju un ieguves vēsturi. To var apmeklēt vienā dienā kopā ar Çeşnigir tiltu, kas atrodas šajā pašā maršrutā.
4
Kırıkkale Nur Camii

Kırıkkale Nur mošeja.

~45 min šeit
Bosna Caddesi, Fabrikalar Mahallesi, Kırıkkale Merkez

Pēdējā pietura ir Nur mošeja, kas atrodas Kırıkkale pilsētas laukumā. Tās atrašanās vieta ir norādīta Izglītības un kultūras ministrijas mājaslapā, Bosna ielā. Iepazīstiet šo vietu no arhitektūras viedokļa; mošeja joprojām tiek izmantota kā aktīva lūgšanu vieta. Lūdzu, ievērojiet oficiālajā mājaslapā norādītās norādes apmeklējuma laikā: ģērbieties atbilstoši reliģiskai vietai, neietekiet to ar apaviem, neēdiet un nedzeriet iekšpusē, izslēdziet tālruņa zvana signālu. Informāciju par apmeklējuma laikiem skatiet Kırıkkale apgabala imāma oficiālajā mājaslapā. Tiek norādīts, ka grupu apmeklējumu gadījumā, ja tiek iepriekš pieteikts, tiek nodrošināta gida pakalpojums. Būvi projektējis arhitekts Necip Dinç. Būvniecība tika uzsākta 2008. gadā un pabeigta 2015. gadā. Mošeja ir celta seldžuku un osmaņu arhitektūras stilā. Saskaņā ar informāciju, tā ir veidota, ņemot par pamatu Edirne Selimiye mošejas, kas ir slavenā arhitekta Mimar Sinana darbs, stils. Vispirms novērojiet galveno ēkas daļu; informācijā norādīts, ka galvenā kupola augstums ir 32 metri. Galvenajai ēkai ir pievienoti četri minareti, kas atrodas stūros, un katram no tiem ir trīs balkoni. Pārbaudiet minarešu izvietojumu, lai saprastu ēkas simetriju. Informācijā norādīts, ka iekštelpu platība ir aptuveni 25 000 kvadrātmetru. Informācijā norādīts, ka ietilpība ir kopā 10 000 cilvēku, no kuriem 4000 ir iekštelpās, bet 6000 – ārsienās. Šie skaitļi ir aptuveni, tāpēc tos jāuzskata ar piesardzību. Kompleksā atrodas konferences zāle, semināru zāle, bibliotēka un lasītava, amatniecības izglītības centrs, klases un ģimenes konsultāciju birojs. Šie elementi liecina, ka ēka ir paredzēta kā daudzfunkcionāls centrs pilsētas laukumā. Apgaismojuma sistēmai ir piešķirta balva no Starptautiskās apgaismojuma dizaineru asociācijas. Ieteicams ēku apskatīt, īpaši vakarā; pietiek ar to, ka to apskata no ārpuses saules gaismā. Salīdziniet, kā virsmas izskatās dienas un vakara gaismā. No piemērotas

Kırıkkale Nur mošeja ir liela mošeju kompleksa, kas kas centra atrodas un kas kas būvēts saskaņā ar Seldžuku un Osmaņu arhitektūras stilu. Tās arhitekts ir Necip Dinç. Būvniecība tika uzsākta 2008. gadā un pabeigta 2015. gadā. Izglītības ministrijas un reģionālā tūrisma portāla informācija liecina, ka projektā tika izmantots Edirnes Selimiye mošejas arhitekta Sinana darbu stilistika. Mošeja atrodas Bosna ielā, Fabrikalar apkaimē. Šo būvi pasūtīja Diyanet İşleri Başkanlığı (Relģisko lietu pārvalde) un Türkiye Diyanet Vakfı (Turcijas reliģisko lietu fonds), un tā ir izvietota pilsētas centrālajā daļā. Saskaņā ar avotiem, galvenā kupola augstums ir aptuveni 32 metri. Četri minareti ir novietoti pie galvenās ēkas stūros. Katram minaretam ir trīs balkoni. Kompleksa platība ir aptuveni 25 000 kvadrātmetru. Saskaņā ar avotiem, kopējā ietilpība ir 10 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 4000 var atrasties iekštelpās un aptuveni 6000 ārpus tām. Šie skaitļi ir aptuveni un ir saderīgi dažādos avotos. Kompleksā atrodas konferences zāle, semināru zāle, bibliotēka un lasītava, turku-islāmu amatniecības izglītības centrs, klases un ģimenes konsultāciju birojs. Šīs vienības padara ēku ne tikai par lūgšanu vietu, bet arī par daudzfunkcionālu kompleksu pilsētas centrā. Mošeja saņēmusi Starptautiskās apgaismojuma dizaineru asociācijas goda balvu par apgaismojuma dizainu. Avoti iesaka apmeklēt to, īpaši vakarā. Labāk sākt ēkas izpēti no ārpuses, no laukuma. Galvenā kupola un četru minarešu siluets padara ēku atpazīstamu no attāluma. Minarešu novietojums stūros piešķir ēkai simetrisku izskatu. Tie, kas vēlas salīdzināt to ar Edirnes Selimiye mošeju, var pievērst uzmanību kupola un minarešu attiecībām. Saskaņā ar Izglītības ministrijas informācijai, ēkas arhitektūras īpašības sniedz apmeklētājiem priekšstatu par turku-islāmu arhitektūru. Lai redzētu apgaismojuma dizainu, jāatgriežas laukumā, kad vakars ir iestājies un iedegas apgaismojums. Lauku atvērtā teritorija nodrošina piemērotu attālumu, lai pilnībā redzētu ēku un to fotografētu. Tā kā

Komentāri

0/1000

Ielādē...

Maršruta karte

Maršruta informācija
PilsētaKarakeçili, Kırıkkale
TipsKulturāls
Pietura4
Datums2026. gada 6. novembris
Radar TürkiyeAutorsRadar TürkiyeSākt maršrutu