Diena Seldžuku pilsētā, ārpus Efesas.

Sāciet apmeklējumu Efesas muzejā, kas atrodas īsā attālumā no Selčuka stacijas. Muzejs atrodas Atatürk Mahallesi ielā, Uğur Mumcu Sevgi Yolu ielā, un tas ir atvērts visu gadu. Agrā rītā apmeklējums ir īpaši vērtīgs, jo zāles būs klusākas pirms tūru grupu ierašanās, un jūs varēsiet izbaudīt trīs āra ekspozīcijas bez pārējiem apmeklētājiem. Muzeja vēsture sākas 1929. gadā, kad šeit tika izveidota noliktava. 1964. gadā ēka tika atvērta kā muzejs, 1976. gadā tā tika paplašināta, bet 2012. gadā tā tika slēgta, lai veiktu pilnīgu rekonstrukciju, un 2014. gada novembrī tā tika atvērta atkal. Šodien eksponāti ir izvietoti tematiskajās zālēs: Zināšanu zāle, Ūdens avotu artefakti, Māju artefakti, Monētas, Efesa cauri gadsimtiem, Centrālais dārzs, Kibeles kultūra, Artemisas templis artefakti un Imperatora kultūra. Šī muzeja apmeklējums ir daļa no maršruta, kas sākas Selčukā. Plānojiet savu apmeklējumu, izmantojot eksponātus, kas saistīti ar šī maršruta citām pieturvietām, un atstājiet slavenāko zāli pēdējai.

Sāciet ar Centrālo dārzu: šeit āra ekspozīcijā ir kolonnu galviņas, reljefi, skulptūras, sarkofāgi un stēlas, kas datētas no arhaiskā perioda līdz Austrumromas laikam. Meklējiet arhitektoniskās detaļas, kas atvestas no Belevi piemiņas kapsētas; šeit jūs varat rūpīgi izpētīt marmora izstrādājumus, ko vēlāk redzēsiet piemiņas kapsētā. Sarkofāgs, kas 1963. gadā tika pārvietots uz šo dārzu un kurš tika izstādīts šeit 60 gadus, saskaņā ar "Aktüel Arkeoloji" informācijas avota ziņojumiem, 2023. gadā tika pārvietots uz Izmiras Kultūras un Mākslas fabriku, tāpēc dārzā meklējiet nevis sarkofāgu, bet gan sarkofāga fragmentus, kolonnas un reljefus. Saskaņā ar Vikipēdijas informāciju, muzeja kolekcijā ir arī piemiņas kapsētas jumta ārējās daļas lauva-grifona skulptūru paraugi; jautājiet darbiniekiem, kur tos var atrast. Pēc tam dodieties uz zāli "Efesa cauri gadsimtiem". Šī zāle stāsta pilsētas visu vēsturi vienā telp Šimtajam gadsimtam datētais Artemīdes statujas eksemplārs atrodas tempļa veidā, un tam ir augstums un auglības simboli. Šis ir muzeja pazīstamākais eksponāts, tāpēc šoreiz vien aplūkosiet to no attāluma. Imperatora kulta zālē redzama statujas galvas un roku fragmenti, kas cēluši no Domitianusa templim, un tie liecina par imperatora kulta nozīmi šajā pilsētā. Muzejā ir pieejama audio gide; informējieties par tās izmantošanas nosacījumiem pie darbiniekiem. Fotoattēlu uzņemšanai labākais laiks ir agra rīta gaismā iekšējā dārzā; zālēs neizmantojiet zibspuldzes. Apstājieties uz īsu brīdi dārzā, lai piepildītu ūdens pudeli, jo nākamā pietura prasa kāpšanu. Izstājoties no muzeja, skatieties uz ziemeļiem: virs pilsētas redzama Ayasulukas kalns un tā mūri. Ieeja pilī atrodas St. Jean arheoloģiskās zonas vārtos; līdz šim ieejai no muzeja var nokļūt aptuveni desmit minūšu gājiena attālumā. Ceļā jūs redzēsiet Isa Bey mošejas divu minarešu siluetu; šī ēka ir citas maršruta pieturas objekts, tāpēc šoreiz ejiet garām un virieties uz kalnu. Avots: Turcijas Kultūras un Tūrisma ministrija, Turcijas muzeji; KVMGM Google Arts & Culture stāstījums; Aktuēla arheoloģija; Wikipedia, Efesas arheoloģiskais muzejs.

Pilskalna ieeja atrodas St. Jean arheoloģiskās zonas ieejā, un biļešu kase ir tur. Tā kā pilskalna apmeklējums ir pieejams tikai noteiktā laika posmā, kas var atšķirties no arheoloģiskās zonas kopējā darba laika, pārbaudiet aktuālo grafiku vietnē muze.gov.tr un neplānojiet šo apmeklējumu pēcpusdienā. Ieejiet pilskalnā, paņemiet līdzi bazilikas paliekas un sekojiet akmens ceļam, kas vijas uz augšu. Iekšējā pilskalnā, bazilikas ziemeļu pusē, atrodas pilskalna augstākais punkts. Saskaņā ar Selçuk pašvaldības informācijai, iekšējā pilskalna teritorija atrodas tieši virs teritorijas, kas, pēc jaunākajiem pētījumiem, tiek uzskatīta par Efesas pirmo apdzīvotās vietas. Šodien redzamās mūru daļas ir trīs dažādu periodu rezultāts: Bizantijas pamata virsū ir uzcelti Aydınoğulları un Osmaņu laikmeta rekonstrukcijas. Mūri ir būvēti no akmeņiem, ķieģeļiem un šķiedras, un tos atbalsta piecpadsmit torņi. Torņu skaitīšana ir vienkāršākais veids, kā noteikt, kurā laikmetā kāda pilskalna daļa ir atjaunota. Iekšējā pilskalnā var iekļūt divās ieejās – austrumos un rietumos – un šīs ieejas neved uz ārējo pilskalnu, bet tieši uz āru. Viesi parasti tiek novirzīti pie kādas no šīm ieejām. Iekļūstot pilskalnā, var redzēt šauras kāpnes, kas ved uz torņiem un skatiem. Neuzkāpiet pa kāpnēm, kur nav žogu. Pilskalnā ir bruģētas ielas, dažādu izmēru cisternas, mošeja un bazilikas paliekas, kas atrodas augstākajā punktā. Sekojiet ielām, lai nokļūtu līdz vidusdaļas mošejai. Šī ēka atgādina par laiku, kad Aydınoğulları valdīja no 1348. līdz 1390. gadam, un šajā laikā šī vieta bija galvaspilsēta, un kalnā tika izveidotas daudzas mošejas, pirts un klosteri. Šajā maršrutā šī ēka tiek uztverta tikai kā vēsturiska celtne. Saskaņā ar informāciju, 2008. gadā sāktās restaurācijas darbi vispirms tika veikti pie rietumu ieejas un mošejas minaretes. Netālu no mošejas rietumu pusē atrodas ēkas paliekas, kuras, iespējams, bija pirts. Muzeja reģistros ir minēta pils kompleksa ēka un pirts Ejot pa kalna nogāzi, jūs redzēsiet ainavu, kas parāda atlikušo maršruta daļu: tieši zemāk atrodas 1375. gadā būvētā Isa Bey mošeja, zemāk – līdzenums, kur atradusies Artemisas templis, un dienvidos – ieleja, kas stiepjas līdz Efesai. Ja ierodaties pirms pusdienas, saule būs aiz jūsu muguras, un mošejas fasāde, kas vērsta uz jums, būs apgaismota. Lai iegūtu vislabāko skatu, izvēlieties kalna rietumu puses torņu priekšējo daļu. Kalna iekšpusē ir mazāk saules gaismas, tāpēc paņemiet līdzi ūdeni un, ja ir vējš, noturiet savu cepuri. Ayasuluk kalns ir viens no četriem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, kas veido Efesu, kopā ar Sv. Jāņa baziliku, Isa Bey mošeju un Artemision. Tāpēc, lūdzu, neaizraujiet nevienu akmeni un nerakstiet uz sienām. Nolaižoties, izmantojiet to pašu ceļu un izkļūstiet no Sv. Jāņa arheoloģiskās vietas. No šejienes atgriezieties līdz stacijai, un no rajona centra varat atrast autobusu vai citu transportlīdzekli, kas brauc uz Čamliku. Čamlik atrodas aptuveni 7 kilometrus uz dienvidiem no Selčuka, un ceļš ved jūs pa ieleju, kur atrodas vecais Izmiras-Aydinas dzelzceļš. Pusdienu pārtraukumu vislabāk ir doties rajona centrā, jo Čamlikā pēcpusdienā saules gaismas varētu pietikt lokomotīvēm. Avots: Selčuka pašvaldība, Selčuka (Ayasuluk) pils; Kultūras un tūrisma ministrija, Turcijas muzeji, Ayasuluk pils; Kultūras portāls; TDV Islāma enciklopēdija, Ayasuluk; DergiPark, Büyükkolancı 2023.

Čamlık muzejam atrodas Selčukā, un uzlīdzas ar apkārtējo teritoriju. Muzejs, kas atrodas uz vecā dzelzceļa līnijas, ir maksas objekts. Aktualizētu informāciju par darba laikiem un cenām var iegūt Turcijas muzeju ministrijas mājaslapā vai tieši muzejā.

Šis ir Turcijas lielākais āra dzelzceļa muzejs, un tā vēsture sākas 1866. gadā, kad tika atklāta valsts pirmā dzelzceļa līnija starp Izmiru un Aydınu. Čamlikā atradās stacija un remonta darbnīcas. Stacija, kas sākotnēji saucās Aziziye, tika slēgta, kad līnija 1991. gadā tika rekonstruēta. Muzeja sagatavošana sākās tajā pašā gadā, un tas tika atvērts apmeklētājiem 1997. gadā. Zeme, ēkas un lokomotīves pieder Turcijas valsts dzelzceļam (TCDD), bet muzeja apsaimniekošana ir uzticēta bijušā stacijas signālistu dēlam uz 99 gadiem.

Ienākot muzejā, vispirms apskatiet veco stacijas ēku. Līnijas sliedes, kas datētas ar 1866. gadu, joprojām ir savā vietā, un lokomotīves atrodas uz šīm oriģinālajām sliedēm. Muzeja centrālais elements ir rotējošā platforma ar astoņiem "roktiem". Ap šīs platformas perimetru ir novietotas aptuveni puse no lokomotīvēm, un no šīs vietas var iegūt labākos fotoattēlus. Izejiet uz platformas centrā un pavērsieties par pilnu apli. Katra "roka" galā atrodas dažādas valstis ražotās lokomotīves. Precīzs skaits var atšķirties, bet ir zināms, ka kolekcija ir viena no lielākajām Eiropā, un tās lokomotīves ir ražotas no 1890. gadu līdz 1950. gadiem. Lokomotīves ir ražotas Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā un Čehoslovākijā. Bērniem var būt interesanti izlasīt ražotāja plāksnes un salīdzināt lokomotīves pēc valstīm. Viena no vecākajām lokomotīvēm ir angļu ražotāja Stephenson izgatavota lokomotīve, kas darbojas ar malku. Saskaņā ar Turcijas tūrisma encikopēdijas datiem, pasaulē ir palikuši tikai divi šāda veida eksemplāri. Vēl viens nozīmīgs objekts ir lokomotīve ar numuru 45501, kas bija iesaistīta 1957. gada Yarımburgaz vilciena katastrofā. Atgriežoties, brauciet caur Selčuka centru un virzieties ziemeļos uz Izmiras-Aydınas šoseju. Memoriālais kaps ir apmēram 16 kilometru ziemeļaustrumos no Belevi pilsētas centra, tieši pie šosejas; no Čamlıkas brauciens aizņem aptuveni pusstundu. Autobusi, kas brauc uz Belevi, arī izbrauc no pilsētas centra; ja ceļojat bez automašīnas, Čamlikā pārsēdieties autobusā. Mēģiniet nonākt pie memoriālā kapa dienas beigās, jo šaurā akmens un marmora pakāpju reljefs vislabāk redzams saulrietā. Avots: Vikipēdija, Čamlıkas tvaikoņu muzejs; Wikipedia, Čamlıkas dzelzceļa muzejs; Turcijas muzeji (Kultūras un tūrisma ministrija); Turcijas tūrisma enciklopēdija.

Belevi pilsdrupas atrodas apmēram kilometru attālumā no ciema, tās ziemeļu pusē, tieši pie Izmiras un Aydınas šosejas, uzkalna pakājē. Vietējie iedzīvotāji to sauc par "Gulošā pils". Lai nokļūtu līdz tai, izmantojiet nobraukumu no šosejas; ja ceļojat ar mikroautobusu, izkāpiet Belevi centrā un ejiet aptuveni kilometru ziemeļu virzienā. Šī ir atklāta arheoloģiskā vieta; pārbaudiet aktuālo apmeklējuma grafiku Kultūras un tūrisma ministrijas Turcijas muzeju mājaslapā un apmeklējiet to dienas beigās, pirms ir pārāk vēlu. Jūsu priekšā atrodas Anatolijas otrais lielākais mauzolejs pēc Halikarnasas, un tas ir būvēts, ņemot par paraugu Septiņas brīnumu būves. Vispirms apskatiet pieminekli no attāluma, no kalna pakājes: tas sastāv no kvadrātveida pamata, uz kura atrodas kolonnu rinda, un viss ir izveidots, izgremojot dabisko klint, un pārklājot to ar marmoru. Pamata mala ir aptuveni 30 metri, tā augstums pārsniedz desmit metrus, un tas atrodas uz trīs pakāpju pamata. Augšējā stāvā katrā pusē bija astoņas kolonnu rindas; lielākā daļa avotu norāda, ka tās bija korintiskā stila. Saskaņā ar "Aktüel Arkeoloji" datiem, kopējais augstums bija 23 metri; tomēr daži pētnieki uzskata, ka piemineklis nebija pabeigts, un tā pabeigtā versija būtu bijusi augstāka. Ilgu laiku tika pieņemts, ka jumts bija piramīdas formas, taču pētījumi no 1998. līdz 2000. gadam neatrada tam nevienu pierādījumu, un ūdens notekas norādīja, ka augšējais stāvs varēja būt atklāts. Apmeklējot klintī izveidotās konstrukcijas apkārtni, pievērsiet uzmanību marmora blokiem uz zemes: tie ir fragmenti no apdares, kolonām un jumta paneļiem; nepieļaujiet, lai kāds sēdētu uz tiem vai tos pārvietotu. Meklējiet klintī izgrebotu kapsētu dienvidu fasādē; tā bija no ārpusē, un ziemeļu fasādē ir neizdarīta viltota ieeja. Kapsētā atradās sarkofāgs, kurā bija vīrieša figūra, kas gulēja uz klīnes, bez bārdas, ar vainagu un kas turēja bļodu rokās; blakus atradās austrumu kalpa statuja. Sarkofāgs tika atklāts 1930. gados, 1963. gadā tas tika pārvietots uz Efesas muze Austriešu pētnieki ir pievērsuši uzmanību šim objektam kopš 20. gadsimta sākuma; pirmais detalizētais apraksts ir Praschniker un Theuer darbos. Apsveriet arī pieminekļa atrašanās vietu: tas atrodas uz pakalna, netālu no senās Efesa-Sardes ceļa, un to var redzēt no attāluma. Saullēkta gaismā iezīmējas akmenos iegravētās pakāpes un marmora apdare; no šosejas tas izskatās kā siluets uz pakalna. Neuzkāpiet uz pakalna un neaizkļaujiet pakāpes; akmens ir nestabils, marmors ir trausls, un šis piemineklis ir kultūras mantojums, kas jāaizsargā. Apkārtnē nav ēnu un ūdens; vasaras mēnešos apmeklējumu ieteicams padarīt īsu. Šī trase beidzas uz šī pakalna. Tie, kas atgriezīsies ar automašīnu, dosies atpakaļ uz Izmiru, braucot pa šoseju ziemeļu virzienā; tie, kas atgriezīsies ar IZBAN vilcienu, no Belevi brauks ar minibusu atpakaļ uz pilsētas centru un no Selčuka stacijas iekāps vilcienā, pārsēžoties Tepeköy stacijā. Apvienojiet šodienas četras pieturas: muzeja marmori nāk no šī pakalna, no senās pilsētas pirmās apdzīvotās vietas, pirmā dzelzceļa līnija, kas šķērsoja šo apgabalu, un neviens no tiem nav redzams, iekļaujoties Efesas vārtos. Avoti: Aktüel Arkeoloji, Belevi kapa piemineklis; Wikipedia, Belevi mauzolejs; Vikipēdija, Belevi pieminekļa kaps; DergiPark, Bora 2019; Selčuka pašvaldība; Visit İzmir.