Pāriet uz galveno saturu
Radar Türkiye
Atklāj pasākumus lietotnē
Atvērt
Radar Türkiye
Diena Seldžuku pilsētā, ārpus Efesas.
Kulturāls4 Pietura

Diena Seldžuku pilsētā, ārpus Efesas.

Vēl nav vērtējumu

Piesakies, lai atzīmētu Patīk un vērtētu

Šeit ir tulkojums no turku valodas uz latviešu valodu:

Kad runājam par Selčuku, prātā nāk Efesa, taču ārpus arheoloģiskās zonas, pašā pilsētas centrā un divos apkaimēs, ir vēl četri dažādi objekti, ko var apmeklēt vienā dienā. Šis maršruts nemaz neiet Efesas marmora ielā. Tas sākas ar pastaigu no dzelzceļa stacijas līdz Efesas muzejam, pēc tam kāpšana uz Ayasulukas kalna pilī, un pēc tam ar transportlīdzekli tiek braukts vispirms uz dienvidiem, uz Čamliku, un pēc tam uz ziemeļiem, uz Belevi. Tagad ģeogrāfija: muzejs un pils ir pilsētas centrā, tikai dažsimts metru attālumā viens no otra; Čamliks atrodas aptuveni 7 kilometru attālumā no Selčuka dienvidos, savukārt Belevi – aptuveni 16 kilometru attālumā no pilsētas centra ziemeļaustrumos, pie Izmiras-Aydinas šosejas. Dienu var beigt Belevē, kas Izmirā braucošiem samazina ceļa garumu; tie, kas atgriežas ar İZBAN, atgriežas no Belevē atpakaļ uz pilsētas centru un beidz dienu pie stacijas. Stāsts sākas ar kalnu. Saskaņā ar Kultūras portāla un muzeja reģistriem, Ayasulukas kalns ir Efesas pirmais un pēdējais apdzīvotais reģions: izrakumi atklāja apdzīvotu vietu, kas datējama ar Bronzas laikmetu, pilsēta pārvietojās uz līdzenumu, kad osta aizauga, un 7. gadsimtā atkal tika atgriezta uz šī kalna. Bizantijas mūri atjaunoja Aydınoğulları un agrīnā Osmaņu perioda laikā; 1914. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts no Ayasuluk uz Selçuk. Efesas muzejs apvieno atradumus no šiem dažādajiem slāņiem, un tur atrodas arī marmora fragmenti no Belevē. Čamliks ir saistīts ar citu vēstures posmu – 1866. gadā atklāto Izmiras-Aydinas dzelzceļu: stacija, kas saucās Aziziye, tika slēgta 1991. gadā, kad tika pārveidota dzelzceļa līnija, un 1997. gadā tā tika pārvērsta par āra lokomotīvju muzeju. Belevē esošais piemiņas kaps ir no agrīnā helēniskā perioda un ir Anatolijas otrais lielākais kaps, pēc Halikarnas Mozoles. Transporta iespējas: no Izmiras uz Selčuku kursē İZBAN; Tepeköyā ir pārsēšanās; pārbaudiet aktuālos reisa grafikus İZBAN mājaslapā. No Selčuka st Atsauces:

Selçuk, İzmir
Kulturāls
4 Pietura
~4 h 15 min vietās
Ceļš ~25,1 km · 53 min
Kopā ~5 h 8 min
2026. gada 30. septembris

Maršruta pieturas

1
Efes Müzesi

Efes muzejs.

~1 h šeit
Atatürk Mah., Uğur Mumcu Sevgi Yolu, Selçuk/İzmir

Sāciet apmeklējumu Efesas muzejā, kas atrodas īsā attālumā no Selčuka stacijas. Muzejs atrodas Atatürk Mahallesi ielā, Uğur Mumcu Sevgi Yolu ielā, un tas ir atvērts visu gadu. Agrā rītā apmeklējums ir īpaši vērtīgs, jo zāles būs klusākas pirms tūru grupu ierašanās, un jūs varēsiet izbaudīt trīs āra ekspozīcijas bez pārējiem apmeklētājiem. Muzeja vēsture sākas 1929. gadā, kad šeit tika izveidota noliktava. 1964. gadā ēka tika atvērta kā muzejs, 1976. gadā tā tika paplašināta, bet 2012. gadā tā tika slēgta, lai veiktu pilnīgu rekonstrukciju, un 2014. gada novembrī tā tika atvērta atkal. Šodien eksponāti ir izvietoti tematiskajās zālēs: Zināšanu zāle, Ūdens avotu artefakti, Māju artefakti, Monētas, Efesa cauri gadsimtiem, Centrālais dārzs, Kibeles kultūra, Artemisas templis artefakti un Imperatora kultūra. Šī muzeja apmeklējums ir daļa no maršruta, kas sākas Selčukā. Plānojiet savu apmeklējumu, izmantojot eksponātus, kas saistīti ar šī maršruta citām pieturvietām, un atstājiet slavenāko zāli pēdējai.

Sāciet ar Centrālo dārzu: šeit āra ekspozīcijā ir kolonnu galviņas, reljefi, skulptūras, sarkofāgi un stēlas, kas datētas no arhaiskā perioda līdz Austrumromas laikam. Meklējiet arhitektoniskās detaļas, kas atvestas no Belevi piemiņas kapsētas; šeit jūs varat rūpīgi izpētīt marmora izstrādājumus, ko vēlāk redzēsiet piemiņas kapsētā. Sarkofāgs, kas 1963. gadā tika pārvietots uz šo dārzu un kurš tika izstādīts šeit 60 gadus, saskaņā ar "Aktüel Arkeoloji" informācijas avota ziņojumiem, 2023. gadā tika pārvietots uz Izmiras Kultūras un Mākslas fabriku, tāpēc dārzā meklējiet nevis sarkofāgu, bet gan sarkofāga fragmentus, kolonnas un reljefus. Saskaņā ar Vikipēdijas informāciju, muzeja kolekcijā ir arī piemiņas kapsētas jumta ārējās daļas lauva-grifona skulptūru paraugi; jautājiet darbiniekiem, kur tos var atrast. Pēc tam dodieties uz zāli "Efesa cauri gadsimtiem". Šī zāle stāsta pilsētas visu vēsturi vienā telp Šimtajam gadsimtam datētais Artemīdes statujas eksemplārs atrodas tempļa veidā, un tam ir augstums un auglības simboli. Šis ir muzeja pazīstamākais eksponāts, tāpēc šoreiz vien aplūkosiet to no attāluma. Imperatora kulta zālē redzama statujas galvas un roku fragmenti, kas cēluši no Domitianusa templim, un tie liecina par imperatora kulta nozīmi šajā pilsētā. Muzejā ir pieejama audio gide; informējieties par tās izmantošanas nosacījumiem pie darbiniekiem. Fotoattēlu uzņemšanai labākais laiks ir agra rīta gaismā iekšējā dārzā; zālēs neizmantojiet zibspuldzes. Apstājieties uz īsu brīdi dārzā, lai piepildītu ūdens pudeli, jo nākamā pietura prasa kāpšanu. Izstājoties no muzeja, skatieties uz ziemeļiem: virs pilsētas redzama Ayasulukas kalns un tā mūri. Ieeja pilī atrodas St. Jean arheoloģiskās zonas vārtos; līdz šim ieejai no muzeja var nokļūt aptuveni desmit minūšu gājiena attālumā. Ceļā jūs redzēsiet Isa Bey mošejas divu minarešu siluetu; šī ēka ir citas maršruta pieturas objekts, tāpēc šoreiz ejiet garām un virieties uz kalnu. Avots: Turcijas Kultūras un Tūrisma ministrija, Turcijas muzeji; KVMGM Google Arts & Culture stāstījums; Aktuēla arheoloģija; Wikipedia, Efesas arheoloģiskais muzejs.

Šeit atrodas vērtīgākās Efesa izrakumu artefaktas: divas Artemīdes statujas, marmora un fresku fragmenti no "Slīpajām mājām" un bronzas skulptūras ar Erosa tēlu. Atvēliet stundu pirms vai pēc apskates, lai šeit uzzinātu stāstus par akmeņiem, ko redzēsiet arheoloģiskajā vietā.
2
Ayasuluk Kalesi

Efesas pils.

~1 h 15 min šeit
İsa Bey Mahallesi, St. Jean Sokak No 4, Selçuk

Pilskalna ieeja atrodas St. Jean arheoloģiskās zonas ieejā, un biļešu kase ir tur. Tā kā pilskalna apmeklējums ir pieejams tikai noteiktā laika posmā, kas var atšķirties no arheoloģiskās zonas kopējā darba laika, pārbaudiet aktuālo grafiku vietnē muze.gov.tr un neplānojiet šo apmeklējumu pēcpusdienā. Ieejiet pilskalnā, paņemiet līdzi bazilikas paliekas un sekojiet akmens ceļam, kas vijas uz augšu. Iekšējā pilskalnā, bazilikas ziemeļu pusē, atrodas pilskalna augstākais punkts. Saskaņā ar Selçuk pašvaldības informācijai, iekšējā pilskalna teritorija atrodas tieši virs teritorijas, kas, pēc jaunākajiem pētījumiem, tiek uzskatīta par Efesas pirmo apdzīvotās vietas. Šodien redzamās mūru daļas ir trīs dažādu periodu rezultāts: Bizantijas pamata virsū ir uzcelti Aydınoğulları un Osmaņu laikmeta rekonstrukcijas. Mūri ir būvēti no akmeņiem, ķieģeļiem un šķiedras, un tos atbalsta piecpadsmit torņi. Torņu skaitīšana ir vienkāršākais veids, kā noteikt, kurā laikmetā kāda pilskalna daļa ir atjaunota. Iekšējā pilskalnā var iekļūt divās ieejās – austrumos un rietumos – un šīs ieejas neved uz ārējo pilskalnu, bet tieši uz āru. Viesi parasti tiek novirzīti pie kādas no šīm ieejām. Iekļūstot pilskalnā, var redzēt šauras kāpnes, kas ved uz torņiem un skatiem. Neuzkāpiet pa kāpnēm, kur nav žogu. Pilskalnā ir bruģētas ielas, dažādu izmēru cisternas, mošeja un bazilikas paliekas, kas atrodas augstākajā punktā. Sekojiet ielām, lai nokļūtu līdz vidusdaļas mošejai. Šī ēka atgādina par laiku, kad Aydınoğulları valdīja no 1348. līdz 1390. gadam, un šajā laikā šī vieta bija galvaspilsēta, un kalnā tika izveidotas daudzas mošejas, pirts un klosteri. Šajā maršrutā šī ēka tiek uztverta tikai kā vēsturiska celtne. Saskaņā ar informāciju, 2008. gadā sāktās restaurācijas darbi vispirms tika veikti pie rietumu ieejas un mošejas minaretes. Netālu no mošejas rietumu pusē atrodas ēkas paliekas, kuras, iespējams, bija pirts. Muzeja reģistros ir minēta pils kompleksa ēka un pirts Ejot pa kalna nogāzi, jūs redzēsiet ainavu, kas parāda atlikušo maršruta daļu: tieši zemāk atrodas 1375. gadā būvētā Isa Bey mošeja, zemāk – līdzenums, kur atradusies Artemisas templis, un dienvidos – ieleja, kas stiepjas līdz Efesai. Ja ierodaties pirms pusdienas, saule būs aiz jūsu muguras, un mošejas fasāde, kas vērsta uz jums, būs apgaismota. Lai iegūtu vislabāko skatu, izvēlieties kalna rietumu puses torņu priekšējo daļu. Kalna iekšpusē ir mazāk saules gaismas, tāpēc paņemiet līdzi ūdeni un, ja ir vējš, noturiet savu cepuri. Ayasuluk kalns ir viens no četriem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, kas veido Efesu, kopā ar Sv. Jāņa baziliku, Isa Bey mošeju un Artemision. Tāpēc, lūdzu, neaizraujiet nevienu akmeni un nerakstiet uz sienām. Nolaižoties, izmantojiet to pašu ceļu un izkļūstiet no Sv. Jāņa arheoloģiskās vietas. No šejienes atgriezieties līdz stacijai, un no rajona centra varat atrast autobusu vai citu transportlīdzekli, kas brauc uz Čamliku. Čamlik atrodas aptuveni 7 kilometrus uz dienvidiem no Selčuka, un ceļš ved jūs pa ieleju, kur atrodas vecais Izmiras-Aydinas dzelzceļš. Pusdienu pārtraukumu vislabāk ir doties rajona centrā, jo Čamlikā pēcpusdienā saules gaismas varētu pietikt lokomotīvēm. Avots: Selčuka pašvaldība, Selčuka (Ayasuluk) pils; Kultūras un tūrisma ministrija, Turcijas muzeji, Ayasuluk pils; Kultūras portāls; TDV Islāma enciklopēdija, Ayasuluk; DergiPark, Büyükkolancı 2023.

Ayasuluk kalns, kasbas centra tieši blakus, ir Efesas gan pirmā, gan pēdējā apdzīvojuma vieta. Saskaņā ar Kultūras un tūrisma ministrijas arheoloģisko vietu aprakstus, apdzīvojums kalnā pastāvīgi eksistējis no Neolīta laikmeta līdz Osmaņu periodam. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā šeit atradusies Arzawa-Mira karaļvalsts galvaspilsēta Apasa; vēlīnā Bronzas laikmeta mūri, "tholoi" kapsētas un mikēniešu keramika apstiprina šo teoriju. Ap 560. g. p.m.l. Līdijas karaļvalsts karalis Kroisos pārcelja pilsētu tuvāk Artemisas templim, bet ap 300. g. p.m.l. Līsīmahoss dibināja mūsdienu Efesas arheoloģisko vietu. Kad osta aizpildījās un pilsēta sāka izzust, iedzīvotāji no 7. gadsimtā atkal sāka apdzīvot kalnu. Kalna nosaukums cēlies no Bizantijas periodā šeit esošās ēkas nosaukuma "Hagios Theologos"; turki un arabi to sauca par "Ayasuluk". Saskaņā ar "TDV Islam Encyclopedia", 1914. gadā apdzīvojumam tika dots nosaukums Selçuk. Vispirms uz kapsētas tika uzcelta vienkārša piemiņas zīme, bet 5. gadsimtā – koka jumtu ar baziliku. Pēc 6. gadsimta sākumā notikušajām zemestrīcēm imperators Justiniāns un Teodora uzcēla mūsdienu baziliku ar krusta formu, trim navām un sešām kupolēm. Saskaņā ar Vikipēdiju, Justiniāna laikā tika uzbūvēts aptuveni 650 metru garš ūdensvads, lai nodrošinātu kalnu ar ūdeni. Pēc 7. gadsimta arābu iebrukumiem, lai aizsargātu baziliku, kalns tika norobežots ar mūriem; pirmā pilsētas daļa bija šī bizantiešu būve. 1304. gada oktobrī Sasa Bejs pilnībā iekļāva reģionu Turcijas pārvaldībā, un drīz pēc tam Ayasuluk nonāca Aydınoğlu Mehmed Beja īpašumā. No 1350. gada tā kļuva par Aydınoğulları beiktas galvaspilsētu, un 1375. gadā Īsa Bejs uzcēla lielu mošeju pie pilsētas dienvidu daļas. Timuram 1402. gadā veiktā ekspedīcija nopostīja pilsētu; beiktas un Osmaņu periodā tika veikti remontdarbi un piebūves, līdz tā ieguva savu mūsdienu izskatu. 1475. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 2200 cilvēku; kop Izrakšanas un restaurācijas darbi turpinās šobrīd, un to vadībā ir Sinans Mimaroğlu no Hatayas Mustafas Kemalas universitātes. 2023. gadā publicētajā rakstā tiek iepazīstināts ar divām senām mošejām, kas atrodas ārējās pils dienvidos, un kas ir aprakstītas vecās gravīrās un fotogrāfijās; tas nozīmē, ka šī teritorija pat šodien vēl var atklāt jaunas atradnes. Ayasulukas kalns 2015. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā viena no Efesa kultūras mantojuma vietu sastāvdaļām. Pils tiek apmeklēta ar biļeti, kas derīga arī Ayasulukas-Sv. Jāņa arheoloģiskajam ansamblim. Arheoloģiskais ansamblis ir atvērts katru dienu, un "Müzekart" karte ir derīga. Ieejas laiki pilī var atšķirties no arheoloģiskā ansambļa laikiem; aktuālo informāciju varat atrast vietnē muze.gov.tr. Ieeja atrodas İsa Bey Mahallesi ielā, Sv. Jāņa ielā; pēc bazilikas apmeklējuma, jūs varat uzkāpt pa kalnu un nonākt pie pils vārtiem. No pils sienām var redzēt İsa Bey mošeju, Artemisas templa teritoriju un tālu redzamo ceļu uz Efezu. Pilī ir maz ēnainu vietu; vasarā ieteicams apmeklēt agri no rīta vai pēcpusdienā, paņemt līdzi ūdeni un valkāt ērtus, plakanus apavus. Uz Selčuku no Izmiras kursē vilcieni un autobusi; līdz arheoloģiskajam ansamblim var nokļūt, ejot kājām no rajona centra. Vienā dienā var apmeklēt arī İsa Bey mošeju, Efezas muzeju un Artemisas tempļu teritoriju; Čamlıkas tvařņu lokomotīvju muzejs un Belevi piemiņas kapsēta atrodas arī netālu, un tos var sasniegt ar automašīnu.
3
Çamlık Buharlı Lokomotif Müzesi

Čamlık tvaika lokomotīvu muzejs.

~1 h 15 min šeit
Çamlık Mahallesi, Atatürk Caddesi No 13, Selçuk

Čamlık muzejam atrodas Selčukā, un uzlīdzas ar apkārtējo teritoriju. Muzejs, kas atrodas uz vecā dzelzceļa līnijas, ir maksas objekts. Aktualizētu informāciju par darba laikiem un cenām var iegūt Turcijas muzeju ministrijas mājaslapā vai tieši muzejā.

Šis ir Turcijas lielākais āra dzelzceļa muzejs, un tā vēsture sākas 1866. gadā, kad tika atklāta valsts pirmā dzelzceļa līnija starp Izmiru un Aydınu. Čamlikā atradās stacija un remonta darbnīcas. Stacija, kas sākotnēji saucās Aziziye, tika slēgta, kad līnija 1991. gadā tika rekonstruēta. Muzeja sagatavošana sākās tajā pašā gadā, un tas tika atvērts apmeklētājiem 1997. gadā. Zeme, ēkas un lokomotīves pieder Turcijas valsts dzelzceļam (TCDD), bet muzeja apsaimniekošana ir uzticēta bijušā stacijas signālistu dēlam uz 99 gadiem.

Ienākot muzejā, vispirms apskatiet veco stacijas ēku. Līnijas sliedes, kas datētas ar 1866. gadu, joprojām ir savā vietā, un lokomotīves atrodas uz šīm oriģinālajām sliedēm. Muzeja centrālais elements ir rotējošā platforma ar astoņiem "roktiem". Ap šīs platformas perimetru ir novietotas aptuveni puse no lokomotīvēm, un no šīs vietas var iegūt labākos fotoattēlus. Izejiet uz platformas centrā un pavērsieties par pilnu apli. Katra "roka" galā atrodas dažādas valstis ražotās lokomotīves. Precīzs skaits var atšķirties, bet ir zināms, ka kolekcija ir viena no lielākajām Eiropā, un tās lokomotīves ir ražotas no 1890. gadu līdz 1950. gadiem. Lokomotīves ir ražotas Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā un Čehoslovākijā. Bērniem var būt interesanti izlasīt ražotāja plāksnes un salīdzināt lokomotīves pēc valstīm. Viena no vecākajām lokomotīvēm ir angļu ražotāja Stephenson izgatavota lokomotīve, kas darbojas ar malku. Saskaņā ar Turcijas tūrisma encikopēdijas datiem, pasaulē ir palikuši tikai divi šāda veida eksemplāri. Vēl viens nozīmīgs objekts ir lokomotīve ar numuru 45501, kas bija iesaistīta 1957. gada Yarımburgaz vilciena katastrofā. Atgriežoties, brauciet caur Selčuka centru un virzieties ziemeļos uz Izmiras-Aydınas šoseju. Memoriālais kaps ir apmēram 16 kilometru ziemeļaustrumos no Belevi pilsētas centra, tieši pie šosejas; no Čamlıkas brauciens aizņem aptuveni pusstundu. Autobusi, kas brauc uz Belevi, arī izbrauc no pilsētas centra; ja ceļojat bez automašīnas, Čamlikā pārsēdieties autobusā. Mēģiniet nonākt pie memoriālā kapa dienas beigās, jo šaurā akmens un marmora pakāpju reljefs vislabāk redzams saulrietā. Avots: Vikipēdija, Čamlıkas tvaikoņu muzejs; Wikipedia, Čamlıkas dzelzceļa muzejs; Turcijas muzeji (Kultūras un tūrisma ministrija); Turcijas tūrisma enciklopēdija.

Šis brīvdabas muzejs, kas atrodas aptuveni 7 kilometrus uz Selčuka pilsētas dienvidos, Čamlıkā, ir izveidots uz vecās stacijas dzelzceļa sliežu ceļiem un ir Turcijas lielākais dzelzceļa muzejs. Tas atrodas vietā, kur atradās Anatólijas pirmā dzelzceļa līnijas Izmira-Aydına stacija, ko sauca par Aziziye. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, stacija tika atklāta 1. jūlijā 1866. gadā. 1991. gadā, kad līnija tika rekonstruēta, stacija tika slēgta, un tajā pašā gadā radās ideja par tvaika lokomotīvu kolekcijas izveidi. Atšķirīgas ir informācijas avoti par muzeja atklāšanas datumu: Visitizmira mājaslapā norādīts, ka muzejs tika atvērts 1991. gada 28. septembrī, savukārt Turcijas tūrisma enciklopēdijā un Vikipēdijā minēts, ka kolekcija šajā formā tika atklāta 1997. gadā. Muzejs tika izveidots, lai saglabātu un demonstrētu tvaika lokomotīves, kas visā pasaulē kļūst arvien retākas. Zemes, ēku un kolekcijas īpašums pieder TCDD (Turcijas valsts dzelzceļš), un Atilla Mısırlıoğlu to pārvalda, izmantojot 99 gadus ilguu nomas līgumu. Saskaņā ar Turcijas tūrisma enciklopēdijas datiem, teritorijas platība ir 160 hektāri, un tajā atrodas viena no Eiropas lielākajām tvaika lokomotīvu kolekcijām. Teritorijā atrodas vairāk nekā trīsdesmit tvaika lokomotīves, un dažādi avoti norāda skaitu no 30 līdz 37. To ražošanas gadi ir no 1880. gadu beigām līdz 1950. gadiem, un vecākā lokomotīve ir ražota Robert Stephenson rūpnīcā. Tur ir lokomotīves no Vācijas (Henschel, Krupp, Maffei), Zviedrijas (NOHAB), Amerikas Savienotajām Valstīm (ALCO, Lima, Vulcan), kā arī no Francijas un Čehoslovākijas. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, no vācu ražotājiem astoņas lokomotīves ir Henschel, trīs – Krupp. Turklāt ir četras no Anglijas, četras no Francijas, trīs no Amerikas Savienotajām Valstīm, divas no Zviedrijas un viena no Čehoslovākijas. Viena puse no lokomotīvēm ir novietotas ap 18 ceļu platā rotācijas tiltā, veidojot "vēja dzirnavu" formu, kas ir muzeja visvairāk fotografētais stūris. Angļu ra Šī vieta bērniem ir kā rotaļu laukums, taču pakāpes ir augstas, un vasaras mēnešos metāla virsmas var būt karstas, tāpēc uzraugieties par bērniem. No rīta agri, kad apgaismojums ir maigs un teritorija ir klusa, varat fotografēt rotācijas tiltu. Ekskursija parasti ilgst vienu stundu, taču, ja vēlaties iekļūt vagonos un izlasīt visas plāksnes, var paiet divas stundas. Teritorija atrodas priežu meža apakšā, bet ir atklāta, tāpēc vasarā ņemiet līdzi cepuri un ūdeni. Muzejs ir atvērts visas nedēļas garumā; lai iegūtu aktuālu informāciju par darba laikiem un ieejas maksas, apmeklējiet muzeja vai Selçuk pašvaldības tīmekļa vietni. Adrese ir Çamlık Mahallesi, Atatürk Caddesi; no Selçuk šeit var nokļūt ar automašīnu apmēram desmit minūtēs. Saskaņumā ar Vikipēdiju, šeit var nokļūt arī ar TCDD reģionālajiem vilcieniem; pirms ceļojuma pārbaudiet, vai vilcieni pietur Čamlık stacijā. Pateicoties tuvumam ar Efesu, Svētās Marijas namu un Kušadasī, šis muzejs ir populārs galamērķis gan vietējiem, gan ārvalstu tūristu grupām. Braucot no Selçuk, ceļš turpinās uz Aydın pusi; Belevi piemiņas kaps ir pretējā virzienā, uz Izmiru. Abas šīs vietas var apmeklēt vienā dienā, braucot ar automašīnu.
4
Belevi Anıt Mezarı

Belevi piemiņas kaps.

~45 min šeit
Belevi Mahallesi, İzmir-Aydın karayolu kenarı, Selçuk

Belevi pilsdrupas atrodas apmēram kilometru attālumā no ciema, tās ziemeļu pusē, tieši pie Izmiras un Aydınas šosejas, uzkalna pakājē. Vietējie iedzīvotāji to sauc par "Gulošā pils". Lai nokļūtu līdz tai, izmantojiet nobraukumu no šosejas; ja ceļojat ar mikroautobusu, izkāpiet Belevi centrā un ejiet aptuveni kilometru ziemeļu virzienā. Šī ir atklāta arheoloģiskā vieta; pārbaudiet aktuālo apmeklējuma grafiku Kultūras un tūrisma ministrijas Turcijas muzeju mājaslapā un apmeklējiet to dienas beigās, pirms ir pārāk vēlu. Jūsu priekšā atrodas Anatolijas otrais lielākais mauzolejs pēc Halikarnasas, un tas ir būvēts, ņemot par paraugu Septiņas brīnumu būves. Vispirms apskatiet pieminekli no attāluma, no kalna pakājes: tas sastāv no kvadrātveida pamata, uz kura atrodas kolonnu rinda, un viss ir izveidots, izgremojot dabisko klint, un pārklājot to ar marmoru. Pamata mala ir aptuveni 30 metri, tā augstums pārsniedz desmit metrus, un tas atrodas uz trīs pakāpju pamata. Augšējā stāvā katrā pusē bija astoņas kolonnu rindas; lielākā daļa avotu norāda, ka tās bija korintiskā stila. Saskaņā ar "Aktüel Arkeoloji" datiem, kopējais augstums bija 23 metri; tomēr daži pētnieki uzskata, ka piemineklis nebija pabeigts, un tā pabeigtā versija būtu bijusi augstāka. Ilgu laiku tika pieņemts, ka jumts bija piramīdas formas, taču pētījumi no 1998. līdz 2000. gadam neatrada tam nevienu pierādījumu, un ūdens notekas norādīja, ka augšējais stāvs varēja būt atklāts. Apmeklējot klintī izveidotās konstrukcijas apkārtni, pievērsiet uzmanību marmora blokiem uz zemes: tie ir fragmenti no apdares, kolonām un jumta paneļiem; nepieļaujiet, lai kāds sēdētu uz tiem vai tos pārvietotu. Meklējiet klintī izgrebotu kapsētu dienvidu fasādē; tā bija no ārpusē, un ziemeļu fasādē ir neizdarīta viltota ieeja. Kapsētā atradās sarkofāgs, kurā bija vīrieša figūra, kas gulēja uz klīnes, bez bārdas, ar vainagu un kas turēja bļodu rokās; blakus atradās austrumu kalpa statuja. Sarkofāgs tika atklāts 1930. gados, 1963. gadā tas tika pārvietots uz Efesas muze Austriešu pētnieki ir pievērsuši uzmanību šim objektam kopš 20. gadsimta sākuma; pirmais detalizētais apraksts ir Praschniker un Theuer darbos. Apsveriet arī pieminekļa atrašanās vietu: tas atrodas uz pakalna, netālu no senās Efesa-Sardes ceļa, un to var redzēt no attāluma. Saullēkta gaismā iezīmējas akmenos iegravētās pakāpes un marmora apdare; no šosejas tas izskatās kā siluets uz pakalna. Neuzkāpiet uz pakalna un neaizkļaujiet pakāpes; akmens ir nestabils, marmors ir trausls, un šis piemineklis ir kultūras mantojums, kas jāaizsargā. Apkārtnē nav ēnu un ūdens; vasaras mēnešos apmeklējumu ieteicams padarīt īsu. Šī trase beidzas uz šī pakalna. Tie, kas atgriezīsies ar automašīnu, dosies atpakaļ uz Izmiru, braucot pa šoseju ziemeļu virzienā; tie, kas atgriezīsies ar IZBAN vilcienu, no Belevi brauks ar minibusu atpakaļ uz pilsētas centru un no Selčuka stacijas iekāps vilcienā, pārsēžoties Tepeköy stacijā. Apvienojiet šodienas četras pieturas: muzeja marmori nāk no šī pakalna, no senās pilsētas pirmās apdzīvotās vietas, pirmā dzelzceļa līnija, kas šķērsoja šo apgabalu, un neviens no tiem nav redzams, iekļaujoties Efesas vārtos. Avoti: Aktüel Arkeoloji, Belevi kapa piemineklis; Wikipedia, Belevi mauzolejs; Vikipēdija, Belevi pieminekļa kaps; DergiPark, Bora 2019; Selčuka pašvaldība; Visit İzmir.

Šis monumentālais kaps, kas atrodas Selčuka Belevi rajonā, pie Izmiras un Aidinas šosejas, ir viens no lielākajiem helēnistiskās kapsētu arhitektūras piemēriem Anatolijā. Saskaņumā ar "Aktüel Arkeoloji" informāciju, tas atradās aptuveni 15 kilometru ziemeļos no Efesas, netālu no senās Efesa-Sardes ceļa. Tā ir pazīstama kā "Yatık Kale", un, skatoties no attāluma, tā izskatās kā milzīga klints, kas atdalījusies no kalna. Monumentālais kaps ir veidots, balstoties uz Halikarnasas mauzoleja paraugu, kas ir viens no Septiņu pasaules brīnumu. Tā kā Halikarnasas piemērs vairs neeksistē, Belevi ir viena no retajām vietām, kur var redzēt šāda veida kapsētu. Vēl joprojām ir diskusijas par to, kam šis kaps tika celts. Daži pētnieki, piemēram, Büyükkolancı un Baranaydın, uzskata, ka tā būvniecību aptuveni 300. gadā p.m.ē. uzsāka Helēnisma laika Efesas dibinātājs Lisimahs. Austrijas Arheoloģijas institūta 2016. gadā publicētais jaunākais pētījums liecina, ka tā būvniecība notika laika posmā no 310. līdz 280./270. gadam p.m.ē., un kaps ir paredzēts Antigonam Monoftalmosam. Saskaņumā ar citiem, senajiem avotiem balstītiem viedokļiem, nepabeigtā kaps tika izmantota 246. gadā p.m.ē. Seleukida karaļa II. Antioka vajadzībām. Šī neskaidrība padara monumentu vēl interesantāku, jo apmeklētāji var pastaigāties pie karaļa kapa, kura vārds nav precīzi zināms. Būve ir veidota, izmantojot dabisko klinteni, kas ir apklāta ar apstrādātiem akmens blokiem. Virsū atrodas kvadratforma platforma, kuras viena puse ir aptuveni 29,6 metri; "Aktüel Arkeoloji" norāda, ka platformas augstums ir 11,5 metri. Platformas augšdaļu ieskārēja frizs, kas veidots doriskajā stilā ar triglifiem un metopām. Virs tā atradās otrais stāvs, kas izskatījās kā templis, ar astoņām korintiskajām kolonām katrā pusē; šī stāva augstums arī bija aptuveni 11,5 metri. Kolonnu galerijas griestos bija gleznoti reljefi, kas attēloja bēru spēles un kentauru cīņas. Jumta malās atradās lauvu-grifonu skulptūru grupas, kas skatījās uz lielām akmens Austrijas Arheoloģijas institūts iepazīstināja šo piemiņas vietu zinātniskajai sabiedrībai. To izrakšanas darbus 1930. gados veica Camillo Praschniker un arhitekts Max Theuer, savukārt 1970. gados Wilhelm Alzinger turpināja pētījumus, un rezultāti tika publicēti 1979. gadā. No 1998. gada jaunus pētījumus veica Peter Ruggendorfer, un 2016. gadā tie tika apkopoti atsevišķā sējumā. Šodien piemiņas vieta atrodas tieši pie ceļa, lauku vidū. Avotos netiek minēta regulāra ieeju sistēma, tāpēc apmeklējuma nosacījumus jāsaskaņo ar Efesa muzeja administrāciju. Selčuka pašvaldības un visitizmir mājaslapās ir norādītas piemiņas vietas koordinātas un ceļveži; brauciens ar automašīnu no Selčuka ir aptuveni 15 kilometru. Vispirms apskatiet to no austrumu puses; no turienes vislabāk redzama iezīmēta sejas daļa un platformas pakāpes. Pēc tam apskatiet apkārt esošos korintiskos kolonnu galus, fragmentus un reljefa blokus; daži no tiem ir daļēji aprakti zālēs. Vasaras mēnešos teritorija ir saulaina, un zāles aug; pavasara apmeklējums ir vēsāks un sniedz labāku redzamību. Plānot apmeklējumu uz to pašu dienu ar Čamlīka tvaikoņu muzeju un Ayasulukas pili ir labs veids, kā iepazīties ar Selčuka pusi, kas nav Efesa.

Maršruta karte

Maršruta informācija
PilsētaSelçuk, İzmir
TipsKulturāls
Pietura4
Datums2026. gada 30. septembris
Radar TürkiyeAutorsRadar TürkiyeSākt maršrutu