Ceļojums no Kara Kalna līdz Kocatepe: viena diena Afyonkarahisarā.

Apmeiklojiet muzeju, kas kur ir iz platā ēkā, kas atrodas uz Izmiras šosejas. Pašvaldības Kultūras un Tūrisma departaments norāda, ka muzeja adrese ir Dörtyol Mahallesi, Turgut Özal Bulvarı; uzlīdzība līdz šai vietai ir iespējama ar automašīnu vai pašvaldības autobusu. Muzejs ir slēgts pirmdienās, bet pārējo dienu darba laiku, lūdzu, pārbaudiet oficiālajā tīmekļa vietnē pirms apmeklējuma. Šīs iestādes vēsture ir saistīta ar ēku, tāpēc, lūdzu, ņemiet to vērā, ierodoties. 1931. gadā Asar-ı Atika Muhipleri Cemiyeti savāktie artefakti kļuva par oficiālu muzeja krātuvi, un 1933. gadā – par muzeja direktoru. No 1970. gada līdz 1971. gadam kolekcija tika izstādīta citā ēkā, un 2023. gadā tā tika pārvietota uz pašreizējo ēku. Izstāde ir izveidota hronoloģiskā secībā, tāpēc ieteicams sākt apmeklējumu no apakšas un pakāpties uz augšu. Pirmajā stāvā varat aplūkot Kalkolīta un Bronzas laikmeta keramikas traukus. Viens no Kultūras portāla izceltajiem artefaktiem ir sarkanā glazūras trauks, kas datēts ar Agrīno Bronzas laikmeta sākumu, un tam ir dekoratīvs galvas motīvs; tas ir viens no retajiem ceremonijā izmantotajiem traukiem. Šajā kolekcijā ir arī atradumi no Kusura Höyük, Sandıklı, kas tika atklāti 1935.–1937. gadā angļu arheoloģes Winifred Lamb izrakumos, un tie ir no Vēajiem Bronzas un Hetitu periodiem. Turpmākajos stāvos varat aplūkot artefaktus no Hetitu, Frigiešu, Līdijas un Persiešu periodiem; šeit jūs iepazīsities ar pirmajiem, kas apdzīvoja šo teritoriju. Muzeja visinteresantākā daļa ir koka kapsēta no Tatarlı tumulusa, kas atrodas Dinarā. Daļa no balstiem, kas rotāti ar krāsainiem attēliem, tika nozagti 1969. gadā notikušā nelikumīgā izrakuma laikā, un 2004. gadā tie tika atgriezti Turcijā un atjaunoti. Šī telpa, kas apvieno Frigiešu un Persiešu kultūras elementus, tika atklāta 2023. gadā un tagad ir izstādīta īpašā nodaļā jaunajā ēkā. Romiešu stāvā meklējiet skulptūru grupu, kas tika atklāta 1964. gadā Čavdarlı ciemā, Kovalık rajonā, bū Avots: Kultūras portāls, Afyonkarahisaras muzejs.

Uzvaram varamašama no pilsētas centra, ejot pa veco Afyonkarahisaras ēku labirintā. Afyonkarahisaras pašvaldība norāda, ka ceļš ir īss un norādēm atzīmēts. Pirms uzsākat kāpumu, apstājieties pie klints pamatnē un paskatieties uz augšu. Saskaņā ar "Kultūra portāla" informācijas vietni, šī ir 226 metrus augsta dabisks klints veidojums vulkāniskas izcelsmes, un pilsētas nosaukums ir saistīts ar tā tumšo krāsu. Saskaņā ar "Turcijas Islāma enciklopēdijas" datiem, pilsēta ir izveidota pie šīs stāvas nogāzes, aptuveni 1010 metru virs jūras līmeņa. Ēkas ir atjaunotas, bet kāpiena trases ir garas un stāvas; nesteidzieties un atpūtieties pa ceļā. Vasaras mēnešos izvairieties no kāpuma karstākajā dienas laikā un paņemiet līdzi ūdeni. Kāpjot uz augšu, padomājiet par dažādiem nosaukumiem, ar kuriem šī klints ir pazīstama. Heteju imperatora II. Muršila ekspedīcijas laikā, apmēram 1350. gadā pirms Kristus, šī bija nocietināta vieta, ko sauca par Hapanuva, kas nozīmē "Augstā kalna". Romiešu un Bizantijas periodā klints tika ieskauta ar mūriem un pārvērtās par pilī, un, kā norāda "Vikipēdija", to sauca par Akroenos. Nonākot virsotnē, lēnām izstaigājiet platību un meklējiet cisternas. Avoti norāda, ka virsotnē atrodas četras lielas cisternas, kā arī ir atrastas kultūras artefakti no Frigju perioda. Šie Frigju artefakti var būt labs sākumpunkts tiem, kas nākamajā dienā plāno apmeklēt ģeoloģiskos pieminekļus Ihsaniyē. Seldžuku sultāna Alaedina Keykubata laikā, 1235. gadā, pilis tika atjaunota pilis pārvaldnieka Mimar Bedrettin Gevhertašā, un pie pilis tika uzcelta neliela mošeja un pils. Saskaņā ar Evlijas Čelebi aprakstiem, šīs Seldžuku mošejas drupas pastāvēja arī viņa laikā. 1573. gadā, saskaņā ar Osmaņu sultāna II. Selima pavēlēm, Mahmuta Beja torņi, cisternas un tornis tika atjaunoti. Osmaņu periodā pilis saglabāja savu nozīmi kā vieta, kur tika glabāta valsts un iedzīvotāju īpašumi, kā arī kā cietums, bet pēc "Tanzimat" reformas šī nozīme samazinājās. Tagad ejiet gar malu un apskatiet pilsētu no četrām pusēm

Uzvaras muzejs atrodas pilsētas centrā, Anıtpark parka pretī, Milli Birlik ielā, blakus Valsts namam. Pirms iekļūt ēkā, pievērsiet uzmanību tās fasādei no ielas, jo pati ēka ir vēstures liecība. Ēku 1913.-1914. gadā uzcēra mērs Esbabzade Hüseyin Tevfik Efendi kā pašvaldības ēku, kas atradās blakus Valsts namam. Avoti norāda, ka tās būvniecību veica armēņu meistari. Divstāvu, no akmeņa būvēta ēka ir ar trim ieejām – austrumos, rietumos un dienvidos. Pievērsiet uzmanību tam, ka apakšējā stāva logi ir platāki, bet augšējā stāva logiem ir izliekti arkas. Logu apmales un stūri ir izgatavoti no izgrebtiem akmeņiem, kas piešķir ēkai tādu vienkāršu, bet godīgumu. Pēc pilsētas atbrīvošanas no okupācijas 27. augustā 1922. gadā šī pašvaldības ēka tika izmantota kā Rietumu frontes štābs. Šeit strādāja galvenais komandieris Mustafa Kemals Paša, Rietumu frontes komandieris Ismets Paša, Ģenerālstāva priekšnieks Fevzi Paša un Rietumu frontes operāciju nodaļas vadītājs Tevfik Bıyıklıoğlu. Šajās telpās tika plānoti Galvenā komandiera kaujas plāni. Kad 1935. gadā tika uzcelta jauna pašvaldības ēka, šī ēka tika pamesta un gadiem ilgi tika izmantota dažādiem mērķiem. 1985. gadā tā tika nodota Galvenā komandiera vēsturiskā nacionālā parka pārvaldei, lai tajā izveidotu Uzvaras muzeju. Iekšpusē vispirms veltiet laiku fotoattēliem, topogrāfiskajām kartēm un izklājumiem. Vitrīnas satur arī ikdienas priekšmetus, kas tika izmantoti karā, piemēram, ieročus, aizsardzības žokus un konservu kārbas; tieši šie parastie priekšmeti vislabāk atspoguļo dzīvi frontē. Kultūras portāls norāda, ka muzejā ir 213 eksponāti. Starp tiem ir arī sudraba šķēres, kas tika izgatavotas īpaši Uzvaras pieminekļa atklāšanai – meklējiet tās. Komandieru dzīvojamās telpas ir atjaunotas un atvērtas apmeklētājiem kopš 1995. gada; apstājieties pie durvju sliekšņiem un apskatiet telpu iekārtojumu. Avoti sniedz atšķirīgu informāciju par stāvu iekārtojumu: Kultūras portāls norāda, ka augšējā stāvā ir astoņas telpas

Kocatepe, saskaņā ar Afyonkarahisaras pašvaldības datiem, atrodas aptuveni 22 kilometru attālumā no pilsētas centra, Bükkalecik novada teritorijā. Reģionālās kultūras un tūrisma pārvalde to apraksta kā kalnu, kas atrodas aptuveni 8 kilometrus no pilsētas, pa ceļu, kas ved uz augšu. Ceļš ir asfaltēts, taču pašvaldība brīdina, ka ziemā tas var būt slēgts dēļ sniega. Ja plānojat apmeklēt šo vietu ziemā, pirms tam uzziniet par ceļa stāvokli. Pēc automašīnas atstāšanas neaizsteidzieties uz pieminekli, bet vispirms apskatiet apkārtni. Šis kalns, kas atrodas 1874 metru augstumā, saskaņā ar reģionālās pārvaldes informācijas, sniedz skatu uz Afyonkarahisaras un Sinanpašas līdzenumiem. Šis skats ir labākais veids, kā saprast, kāpēc komandanti izvēlējās šo vietu. 1922. gada 25. augustā Mustafa Kemals Paša un viņa pavadoņi ieradās Kocatepe, un 26. augustā, agri no rīta, no šejienes tika uzsākta Lielā ofensīva. Ofensīvas pirmo posmu vadīja no šeit izveidotā štāba un no pašlaik saglabātās nometnes. 1922. gada 27. augustā, ap pusdienlaikā, galvenais komandieris atstāja Kocatepe, un tajā pašā dienā pilsēta tika atbrīvota no okupācijas. Apmeklējiet nometnes tuvumā esošo teritoriju un apskatiet zemāk esošo reljefu; šeit jūs varat just frontes platumu. Pēc tam ejiet pie 1953. gadā uzceltā pieminekļa. Šis piemineklis, kas izgatavots no akmeņiem un ko uzcēlis Nacionālās aizsardzības ministrija, ir rotāts ar marmora uzrakstu, kurā ir ziedu reljefi. Apmeklējiet pieminekli un apskatiet reljefus. Šī kalna izcilākā būve ir Ataturka piemineklis, kas atvērts 1993. gadā kopā ar Kultūras ministrijas teritorijas apstādīšanas darbiem. Šis no bronzas izgatavotais skulptūra sver aptuveni 4 tonnas, un kopā ar pamatu tā augstums ir 7,5 metri. Apmeklējiet pieminekli; jūs redzēsiet, ka skulptūras skatpunkts un nometnes skatpunkts ir vērsti uz vienu un to pašu līdzenumu. Pašvaldība atgādina, ka operācijas ceturtajā dienā, 30. augustā, Dumlupınarā tika panākta izšķiroša uzvara. Kocatepe at