Pāriet uz galveno saturu
Radar Türkiye
Atklāj pasākumus lietotnē
Atvērt
Radar Türkiye
Viena diena Bilecikā: no Vezirhan līdz Harmankaya.
Kulturāls4 Pietura

Viena diena Bilecikā: no Vezirhan līdz Harmankaya.

Vēl nav vērtējumu

Piesakies, lai atzīmētu Patīk un vērtētu

Šis maršruts apvieno Bilecik pilsētas vēsturi un dabu, piedāvājot četras pieturas vienas dienas laikā. Ceļojums sākas ar Köprülü Mehmed Paşa karavanserajas kompleksu, kas atrodas Vezirhan pilsētā, kas ir Bilecik provinces centrālā daļa. Šī ir ideāla vieta, lai iepazītu Bilecik ceļu kultūru, jo karavanseraja atradās svarīgā ceļa posmā, kas savienoja Bursu un Izniku ar Eskišēru un Anatolijas iekšzemes teritorijām. Karavanseraja, kas celta 17. gadsimta vidū, aptuveni no 1655. līdz 1665. gadam, ir vēsturiska atpūtas vieta. Tā kā nav precīzas informācijas par tās pašreizējo izmantošanu un iekļūšanu, šo pieturu ieteicams apskatīt no ārpuses; pirms apmeklējuma ieteicams sazināties ar provinces administrāciju un Fonda pārvaldi. Otrā pietura ir Belekoma, kas aptver Bilecik pilskalnu un apkārtējo teritoriju. Oficiālajos avotos norādīts, ka pilsētā šajā laikā tika lietots šis nosaukums, un apdzīvotība attīstījās ap pilskalnu, kas atradās starp Hamsu un Tabakhane upēm. Tā kā nav oficiālas informācijas par pilskalna pašreizējo stāvokli un piekļūstamību, šī pietura ir paredzēta, lai uzzinātu vairāk par pilsētas vēsturi un ģeogrāfiju. Vēl viena nozīmīga vēsturiska vieta pilsētas centrā ir Bilecik pulksteņu tornis, kas piesaista uzmanību, braucot garām. Trešā pietura ir Söğüt Ertuğrul Gazi muzejs. Šī muzeja ēka, kas celta 20. gadsimta sākumā, kopš 2001. gada piedāvā ekspozīciju, kas aptver dažādus aspektus, sākot no nomadu kultūras līdz paklājiem, karogiem un monētām. Söğüt vēstures nozīme tiek minēta tikai īsi un neitrāli; galvenā uzmanība tiek veltīta muzeja eksponātiem. Pēdējā pietura ir Harmankaya kanjons dabas parks. Šis šaurais un dziļais kanjons, kas atrodas starp Yenipazar un İnhisar, ir lieliska vieta, lai pavadītu dienu dabā, ar tūrisma takām un skatu platformām. Kanjona garums, platums un paziņošanas gads var atšķirties atkarībā no avotiem, tāpēc norādītie skaitļi ir aptuveni. Pirms piedalīšanās aktivitātēs, piemēram, kanjoningā vai kāpšanā, ir jāsaņem apstiprinājums no atbildīgajām iestādēm un jāpārbauda jaunākā informācija. Šis ir dienas Atsauces:

Bilecik Merkez, Bilecik
Kulturāls
4 Pietura
~4 h 30 min vietās
Ceļš ~59,6 km · 1 h 39 min
Kopā ~6 h 9 min
2026. gada 6. novembris

Maršruta pieturas

1
Köprülü Mehmed Paşa Kervansarayı (Vezirhan)

Köprülü Mehmed Paşa karavanserajas (Vezirhan) ēka.

~1 h šeit
Vezirhan, Bilecik Merkez

Vezirhan ir pilsēta, kas atrodas Bilecik centrālajā rajonā, un tā ir šī maršruta pirmais pieturas punkts. Šeit atrodas vēsturiskā ēka, kas saucās Köprülü Mehmed Paşa karavanseraja, un kas ir nosaukta pēc pašas pilsētas vārda. Nav precīzas informācijas par tās pašreizējo izmantošanu un piekļuvi interjeram, tāpēc pirms apmeklējuma ieteicams sazināties ar Bilecik apgabala kultūras un tūrisma pārvaldi un vakfiem (labdarības fondiem), lai iegūtu aktuālu informāciju. Tāpēc mēs koncentrējāmies uz ēkas ārējās apziņas un apkārtnes izpēti. TDV (Turcijas Islāma enciklopēdija) apraksta šo ēku kā "menzil" (ceļinieku atbalsta komplekss), kas tika uzcelta 17. gadsimta vidū. Tiek rakstīts, ka šo kompleksu uzcēra Sadrazams (Premjerministrs) Köprülü Mehmed Paşa, un apgabala pārvalde norāda, ka ēka ir reģistrēta zem Köprülü Mehmed Paşa vakfa. Būvniecības gads dažādās avotos ir atšķirīgs, un, atkarībā no avota, tas varētu būt no 1655. līdz 1665. gadam. Šī neskaidrība pastāv, jo nav atrodama neviena plāksne, kas norādītu precīzu būvniecības gadu. Kompleksā ietilpa karavanseraja, pirts un mošeja; pirts nav saglabājusies, bet mošeja tiek minēta kā daļa no ēkas. Tiek rakstīts, ka pēc kompleksa būvniecības šī teritorija sāka saukties Vezirhan. Karavanseraja ir novietota aptuveni austrumu-rietumu virzienā, paralēli galvenajam ceļam, un šis novietojums skaidri norāda uz tās funkciju pie ceļa. Tās izmēri ir aptuveni 101,5 x 27,2 metri; saskaņumā ar apgabala pārvaldes datiem, ēkas platība ir 3008 kvadrātmetri. Plāns ir taissturveida, simetrisks un sastāv no trim daļām; vidējā daļa nedaudz atšķiras no sānu daļām. Garā fasāde, kas vērsta uz ceļu, ir rotāta ar kolonām, kas novietotas vienādos intervālos, un tādējādi ēkai piešķir pilīgas izskata. Tāpēc ieteicams sākt ar pastaigu gar fasādi, pievēršot uzmanību kolonnu ritmam. Fasādes centrā divas kolonnas atbalsta trīs arku ieeju vidējā daļā, kas izgatavota no ķieģeļiem. Saskaņumā ar TDV, vidējās daļas sienu apakšējā daļa un priekšējā fas Avots: Bilecik reģiona kultūras un tūrisma departaments, "TDV Islam Enciklopēdija", Zemkopības un mežsaimniecības ministrijas Bilecik reģiona pārvalde.

Köprülü Mehmed Paşa karavanserājs, Bilecik pilsētas tuvumā esošajā Vezirhanā atrodas 17. gadsimta vidusda uzcelta ēka. Vezirhan ir Bilecik centra rajonā esoša pilsēta. Turcijas Zinātņu un Kultūras fonda (TDV) enciklopēdijā šī ēka tiek aprakstīta kā karavanserajas kompleksa daļa, kas tika uzcelta 17. gadsimta vidū. Saskaņā ar to pašu rakstu, Sadrazams (galvenais ministrs) Köprülü Mehmed Paşa 1660. gadā uzcēra kompleksu, kas ietvēra mošeju, karavanseraju un pirti. Pirtis nav saglabājusies līdz mūsdienām. Rakstā arī minēts, ka pēc kompleksa būvniecības šo reģionu sāka saukt par Vezirhanu. Ēkas būvniecības datums dažādos avotos atšķiras. Bilecik provinces Kultūras un Tūrisma departamenta un Bilecik provinces administrācijas mājaslapās norādīts, ka nav atrodams uzraksts, kas precīzi norāda uz būvniecības gadu. Šīs mājaslapas piemin 17. gadsimtu un periodu no 1655. līdz 1665. gadam, savukārt TDV norāda 1660. gadu. Tāpēc drošāk ir teikt, ka ēka tika uzcelta 17. gadsimta vidū, iespējams, periodā no 1655. līdz 1665. gadam. Bilecik provinces Kultūras un Tūrisma departamenta mājaslapā arī norādīts, ka ēka ir reģistrēta kā Köprülü Mehmed Paşa mantojums. Karavanseraja dažos avotos tiek saukta arī par Vezir Hanı vai Han-ı Cedid. Saskaņā ar provinces departamenta datiem, karavanserajas platība ir aptuveni 101,5 metri uz 27,2 metri, un tā ir taissturveida. Ēka atrodas uz 3008 kvadrātmetru platībā un ir celta no akmeņiem un ķieģeļiem, izmantojot šķīdumu. Saskaņā ar TDV, karavanseraja ir novietota paralēli galvenajam ceļam, kas iet austrumu un rietumu virzienā. Plāns ir simetrisks un sastāv no trim daļām. Vidējā daļa ir nedaudz mazāka nekā sānu daļas un ir paredzēta ieejiem. TDV norāda, ka vidējās daļas sienu apakšējā daļa un priekšējās fasādes pirmā rinda ir veidota no akmeņiem un trīs rindas ķieģeļiem, savukart pārējās sienas ir veidotas no lauztiem akmeņiem. Garā fasāde, kas vērsta uz ceļu, ir dekorēta ar regulāri novietotiem sienu atbalstiem, kas piešķir tai dinamisku izskatu. Ēka saglabājās līdz 20. gadsimta sākumam, pēc tam tā tika nojaukta, un karavanserai palika pamesta. Avotos norādīti dažādi gadi, kad tika notīcināta jumta, tāpēc šeit tiek minēts tikai 20. gadsimta sākums. TDV (Turcijas Dokumentācijas Valsts) reģistrē, ka uz sienu saglabājušos daļās ir redzamas koka konstrukcijas, kas kalpoja par jumta atbalstiem. Ēka tika iekļauta Vakıflar Genel Müdürlüğü (Vakfu ģenerāldirektorāta) iniciatīvas ietvaros, kas veltīta pamestu un nojauktu vēsturisku ēku atjaunošanai. Saskaņā ar provinces un reģiona pārvaldes mājaslapām, restaurācijas darbi tika uzsākti 2007. gadā un pabeigti trīs gados. Tajās pašās lapās ir norādīts, ka ēkai plānots jauns pielietojums. Tomēr TDV norāda, ka ēka nesen tika atjaunota, lai to pielāgotu citam mērķim, un tādējādi tā ir zaudējusi lielu daļu no savas autentiskās pievilcības. Tā kā pašreizējais ēkas pielietojums nav apstiprināts oficiālajos avotos, informācija par iekšējās telpas apmeklējumu, apmeklējuma laikiem vai pakalpojumiem nav pieejama. Pirms apmeklējuma ieteicams sazināties ar Bilecik provinces kultūras un tūrisma direktorātu un Vakfu reģionālo direktorātu, lai iegūtu jaunāko informāciju. Kompleksa mošeja arī ir šīs ēkas sastāvdaļa un atrodas tajā pašā kompleksā ar karavanserai. Visefektīvākais skats ir no garās fasādes. Vispirms pievērsiet uzmanību kolonnu ritmam un trīs smaileņu arkveida atverēm vidējā daļā. Pēc tam rūpīgi apskatiet akmeņu un ķieļu rindas. Tā kā fasādes garums pārsniedz 100 metrus, lai ietvertu ēku vienā kadrā, jāatstarpojas. Kad gaisma krīt sānu virzienā, kolonnu ēnas piešķir fasādei dziļumu. Apmeklējot ēkas apkārtni, pievērsiet uzmanību satiksmes situācijai. Karavanserai atrašanās vieta ir nozīmīga. Provinces lauksaimniecības un mežsaimniecības direktorāts norāda, ka tā bija svarīga atpūtas vieta ceļā no Bilecik līdz Bursai un İznik, kā arī uz Eskişehir un Anatolijas iekšzemē. Vezirhan ir šī ceļa posma atpūtas vieta un daļa no šīs tradīcijas. No Bilecik pilsētas centra braucot, to var apmeklēt vienā dienā kopā ar citiem pilsētas vēsturiskiem objektiem, piemēram, Belek
2
Belekoma (Bilecik Kalesi)

Belekoma (Bilecikas pils).

~1 h šeit

Belekoma ir pils un tās apkārtne, kas tiek uzskatīta par Bilecik pilsētas vēsturiskā centra sirds. Šī pietura ir gan vēstures, gan ģeogrāfijas izpētes vieta. Oficiālajos avatos nav sniegta informācija par pils drupām, to pieejamību un apmeklējuma noteikumiem, tāpēc pirms apmeklējuma ieteicams sazināties ar pašvaldību vai Bilecik apgabala lauksaimniecības un mežsaimniecības pārvaldi. "Hamsu upes pārgājiena trase" nosaukums minēts tikai kartē, un nav pieejama informācija par tās garumu un ilgumu. Saskaņumā ar Turcijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas Bilecik apgabala pārvaldes datiem, Bizantijas laikā pilsēta bija pazīstama kā Belekoma. Pilsēta atradās mūsdienu Bilecikas austrumos, uz klints, kas atradās starp Hamsu un Tabakhane upju ielejām. Tajā pašā avotā norādīts, ka Bizantijas laikā Bilecika bija mazāka teritorija. Kad Romijas impērija 395. gadā tika sadalīta, Bitinijas reģions un Bilecika palika Austrumromas teritorijā. Saskaņumā ar to pašu avotu, pils apkārtnes pilsēta vairākkārt mainīja īpašniekus starp bizantiešiem, Umayjā un Abasīdu dinastijām. Tika norādīts, ka 797. gadā šo reģionu iekaroja Abasīdu kalifs Harūns al-Rešīds. Pazīstamākie Bilecikas nosaukumi vēsturē ir Agrilion un Agrillum. Avots arī norāda, varbūt jau pirms 3000. gada p.m.ē. notika apdzīvojums, un tajā laikā no Bilecikas tika iegūta varš, kas tika izmantots bronzas izgatavošanai. Par Bileciku antīkajā periodā ir maz informācijas; pilsētas dzīve tiek aprakstīta Bitinijas reģiona vispārējās vēstures kontekstā. Saskaņumā ar Osmaņu avotiem, 1299. gadā Osmana bejs ieņēma Belekomas pili. Avots norāda, ka pilsēta laika gaitā attīstījās līdz mūsdienu apmešanās vietai. Tajā pašā lapā teikts, ka teritorijas nederība apmešanai kavēja tās straujāku attīstību. Tāpēc, tuvojoties pilij, ir vērts novērot reljefu starp abām ielejām, lai labāk saprast aprakstīto. Ja ir iespēja piekļūt teritorijai, ieteicams nofotografēt pili un ieleju no plaša leņķa; rīta un pēcpusdienas gaismas labāk atklāj klintainu virsmu. Tā kā zemes

Belekoma ir apdzīvotās vietas un tās pilsētas nosaukums, kas tika izmantots Austrumromas periodā, un kas atbilst mūsdienu Bilecik. Šis nosaukums dažādās avotos parādās arī kā Belokome vai Belo Kome. Kultūras portālā un Zemkopības un mežsaimniecības ministrijas Bilecik reģiona pārvaldes vēstures lapās norādīts, ka pilsēta šajā periodā bija pazīstama ar šo nosaukumu. Saskaņā ar šīm lapām, apdzīvotā vieta radās ap pilis, kas atradās uz klints, starp divām upju ielejām – Hamsu un Tabakhane. Īsāk sakot, Belekoma nav pilsēta, kas atrodas uz līdzenas, bet gan apdzīvotā vieta, kas izveidojās ap izvirzumu starp divām upju ielejām. Saskaņā ar reģiona pārvaldes informācijai, pēc tam, kad Romijas impērija 395. gadā tika sadalīta, Bitinijas reģions un Bilecik palika Austrumromas teritorijā. Tajā pašā lapā norādīts, ka Bilecik Bizantijas periodā bija mazāks novads, un Belekoma pils tika uzcelta šajā laikā. Pils celtnieka un būvniecības gada nav minēts nevienā no šiem oficiālajiem avotiem. Kultūras portālā starp nozīmīgākajām Bizantijas apdzīvotajām vietām tiek minētas Belekome, Malagina un Mesonesos. Saskaņā ar šo avotu, Belekoma pilsēta, kuru aizsargāja pils, vēstures gaitā vairākkārt mainīja īpašniekus starp bizantiešiem, emēvijiem un abasīdiem. Reģiona pārvalde norāda, ka 797. gadā, Haruna Rešīda laikā, Bilecik un Söğüt reģions nonāca Abasīdu pārvaldībā. Kultūras portālā arī tiek minēts, ka Bilecik bija nozīmīga bizantiešu priekšposteņa, un šajā reģionā notika konflikti starp bizantiešiem un seldžukiem no 11. līdz 13. gadsimtam. Saskaņā ar Osmaņu avotiem, 1299. gada sākumā Osmans Bejs ieņēma Belekoma pili. Pārliecinoties par pilsētas nosaukuma izcelsmi, ir jāņem vērā, ka Kultūras portālā tiek citēts profesora Bilge Umara novērtējums no viņa grāmatas "Bitinija". Saskaņā ar šo pētnieku, vārda Agrilion sākotnējā forma nozīmē "augstumu šaurums". Šis pētnieks arī norāda, ka apdzīvotās vietas, kas ir Bilecika priekštece, nosaukums Bizantijas periodā bija Belo Kome, un šis nosaukums minēts vēsturnieka Pakhymeresa darbos Laikā no laikiem, kad šeit pirmoreiz apmetās cilvēki, līdz mūsdienām, šī vieta ir piedzīvojusi daudz pārmaiņu. Zemkopības un mežsaimniecības departamenta informācija liecina, ka pirmā apdzīvojuma vieta pastāvējusi jau pirms 3000. gada pirms Kristus, un tajā laikā šeit iegūta varš, kas tika izmantots bronzas izgatavošanai. Kultūras portālā ir rakstīts, ka Bileciks atradies Heteju un Frigiešu valstu ietekmes zonā, bet vēlāk tas nonāca Bitīnijas karaļvalsts teritorijā. Belekoma ir šīs garās vēstures Bizantijas laika posms. Zemkopības un mežsaimniecības departaments norāda, ka Romāņu un Bizantijas laikā pilsētas centrs bija neliela apmešanās vieta. Pēc to, kad to ieguva turki, pilsēta kļuva nozīmīgāka. Osmaņu laikā Bileciks pakāpeniski attīstījās, taču, kā norāda departaments, pilsētas izaugsmi kavēja tas, ka teritorija, kurā tā atradās, nebija piemērota apdzīvošanai. Tomēr pilsēta saglabāja savu nozīmi kā svarīga atpūtas vieta ceļā no Burasas un İznikas uz Eskišehiru un Anatolijas iekšzemes. Ap pilskalna apkārtni izveidojās apdzīvojums, kas vēlāk attīstījās līdz mūsdienu pilsētas centram. Tāpēc Belekoma jāuzskata nevis par mūsdienu pilsētas sirds, bet par senā apdzīvojuma centru, kas atrodas pilsētas austrumos. Pilsētas centrā var redzēt vēlīnāka perioda ēkas, piemēram, 1907. gadā uzcelto Bilecikas pulksteņu torni. Pirms apmeklējuma ir jāņem vērā daži svarīgi aspekti. Oficiālajās lapās nav informācijas par arheoloģisko atradumu pašreizējo stāvokli, piekļuves ceļu un apmeklējuma noteikumus. Kartēs redzama pastaigu taka ap šo teritoriju, taču piekļuves un apmeklējuma statusu ir jāpārbauda Bilecikas pašvaldībā vai Bilecikas kultūras un tūrisma departamentā. Tā kā šī vieta atrodas uz slīpā un klintainā ielejas malā, ieteicams vilkt ērtus apavus un pārbaudīt laikapstākļus. Lai labāk izprastu klints un ielejas formu, skatiet to no dažādām vietām starp divām upēm. Labākais laiks fotografēšanai ir no rīta un vakarā, kad saules stari krīt sānos, padarot klints virsmu un ieleju vieglāk redzamus. Apceļojot šo teritoriju, lūdzu, neieejiet arheolo
3
Söğüt Ertuğrul Gazi Müzesi

Söğütas Ertuğrul Gazi muzejs.

~1 h šeit
Kayhan Mahallesi, Söğüt ilçe merkezi, Ertuğrul Gazi Caddesi çevresi, Söğüt / Bilecik

Söğüt ir maršruta trešā pietura, un muzejs atrodas Söğüt pilsētas centrā. Lai iegūtu aktuālo informāciju par darba laikiem un ieejas maksu, lūdzu, apmeklējiet tīmekļa vietni muze.gov.tr. Saskaņā ar Kultūras portāla datiem, ēka, kurā atrodas muzejs, tika uzcelta 19. gadsimta sākumā, visticamāk, 1900. gadu sākumā, un to pasūtīja pašvaldības priekšsēdētājs Memiş Ağa kā "Sargi Nams". Ēka izceļas ar savu koka apdari, tāpēc vispirms ieteicams aplūkot to no ārpuses. Tās fasādē ir divas ovālas arkveida durvis, kas atrodas blakus viena otrai. Sānu sienās ir vertikāli novietoti taisstūru logi, un virs tiem atrodas trīsstūrveida dekorācijas. Koka jumts ir klāts ar tradicionālajiem keramikas dakstiņiem. Ēka ir atjaunota, ievērojot senā turku māju arhitektūru, un 2001. gadā tā tika atvērta kā muzejs. Fotografējot fasādi, centieties ietvert durvju arkveida līnijas un jumta malu. Muzejā tiek izstādīti etnoloģiskie priekšmeti un artefakti, kas saistīti ar Jörkiem, kas dzīvoja Söğütā un apkārtējās teritorijās. Izstādē ir arī karogs. Tiek parādīti arī vecāku apģērbu un aksesuāru paraugi. Pielūkosiet rokām austos kilimus un paklājus, pievēršot uzmanību to krāsām, tekstūrai un austošanas biežumam. Ieroči ir izstādīti atsevišķā grupā. Mēru un svēru instrumenti ir interesanti, jo tie atspoguļo ikdienas tirdzniecības līdzekļus. Izstādē ir arī peškiri (ķermeņa dvieļi) un naudas maki. Arheoloģiskajā kolekcijā ir monētas no Romas, Bizantijas un Osmaņu periodiem, kā arī keramikas trauki no Romas perioda. Monētas ļauj salīdzināt dažādu periodu atspoguļojumus vienā un tajā pašā reģionā. Tā kā izstādes izkārtojums var laika gaitā mainīties, ieteicams apmeklēt zāles secīgi un izlasīt aprakstus. Saskaņā ar Zemkopības un Mežsaimniecības ministrijas reģionālās pārvaldes dokumentā, Kay triba apmetās Söğütā un apkārtējās teritorijās 13. gadsimtā (1230. gados). Šis īss konteksts atgādina par šīs pilsētas vēsturi, taču galvenā uzmanība muzejā ir veltīta izstādītajiem priekšmet

Söğüt Ertuğrul Gazi muzejs ir neliels etnogrāfijas muzejs, kas atrodas Bilecik provinces Söğüt rajonā, Kayhan apkaimē. Lai gan tas ir nosaukts Ertuğrul Gazi vārdā, pašam ēkai ir 19. gadsimta sākuma celtne. Bilecik provinces Kultūras un tūrisma departaments norāda, ka precīzs būvniecības datums nav zināms. Saskaņā ar avotiem, ēku 19. gadsimta sākumā uzcēra rajona mērs Memiş Ağa. Sākotnējā ēka kalpoja kā medicīnas iestāde. Saskaņā ar Söğüt rajona mājaslapā, šī iestāde darbojās līdzīgi mūsdienu ambulatorajai klīnikai, un tajā sniegta aprūpe pacientiem, kuriem nebija nepieciešama hospitalizācija. Tāpēc muzeja ēku var uzskatīt par vienu no rajona agrīnā 20. gadsimta civilās arhitektūras piemēriem, kas saglabājies. Ēka izceļas ar savu koka apdari, ko var novērot, pat neieejot muzejā. Tās fasādē atrodas divas ovālas arkveida durvis. Laterālajās sienās ir vertikāli izvietoti taisstūru logi, un virs katra loga ir trīsstūrveida dekoratīvs elements. Jumts ir koka, un tas ir klāts ar tradicionālajiem keramiskajiem dakstiņiem. Rajona mājaslapā arī minēts, ka iekštelpās esošās griestu dekorācijas ir rotātas ar koka ornamentiem. Ēka ir restaurēta, ievērojot senā turku māju arhitektūras stilu, un 2001. gadā tā tika atvērta kā muzejs. Muzeja galvenā tēma ir etnogrāfiskie artefakti un priekšmeti, kas saistīti ar Jörkiem, kuri dzīvoja Söğüt un apkārtējās teritorijās. Izstādē ir redzami ikdienas un ceremoniju priekšmeti, piemēram, karogi, vecās drēbes un aksesuāri. Rokas darba paklāji un kilimi sniedz iespēju tuvāk iepazīties ar Jörkju tekstilražotāju tradīcijām. Izstādē ir arī ieroči. Mēru un svēru instrumenti sniedz konkrētus ieskatus tajā, kā norisinājās tirdzniecība šajā laikā. Peškiri (ķermeņa dvieļi) un naudas maki ir nelieli, bet ikdienas dzīvi atspoguļojoši priekšmeti. Papildus etnogrāfiskajai kolekcijai, muzejā ir arī arheoloģiskie artefakti, tostarp monētas no Romas, Bizantijas un Osmaņu periodiem, kā arī keramikas trauki no Romas perioda. Tādējādi, nelielā ēkā, vienā apmeklējumā var iepazīties Fotografēšanas entuziastiem koka fasāde un trīsstūrveida jumta elementi vislabāk atspoguļo tekstūru dienas laikā, kad ir mīksta gaisma. Iekšējās telpās fotografējot, lūdzu, ievērojiet darbinieku norādījumus. Bilecik reģionālās kultūras un tūrisma pārvalde un Kultūras portāls muzeju popularizē kā vienu no reģiona muzejiem. Muzejs ir lieliska vieta, lai apmeklētājiem, kuri interesējas par joru etnogrāfiju, iepazītu rajona vietējo kultūru. Pirms turpināt ceļu uz citām vietām Söğütā, ir ieteicams pavadīt šeit kādu laiku, lai apskatītu ekspozīciju un noņemtu piezīmes, kas piešķirs jēgu rajona apmeklējumam.
4
Harmankaya Kanyonu Tabiat Parkı

Harmankaya kanjons dabas parks.

~1 h 30 min šeit
Karahasanlar, Yenipazar / Bilecik

Harmankaya kanjons dabas parks ir šīs maršruta pēdējā un dabai veltītākā pietura. Kanjons atrodas starp Yenipazar un İnhisar apgabaliem. Saskaņā ar Kultūras portāla informāciju, tas tika pasludināts par dabas parku 2012. gadā, savukārt citos avotos minēts 2013. gads. Adrese tiek norādīta kā Karahasanlar ciems, kas pieder Yenipazar apgabalim. Sportistiem, kas vēlas šķērsot kanjonu, maršruts sākas no Yenipazar apgabala ieejas, bet izieja atrodas Harmanköy pusē. Šīs maršruta mērķis nav kanjona šķērsošana, bet gan dabas novērošana parka pārgājienu takās un skatu platformās. Tā garums ir aptuveni 2,5 kilometri, un vietām augstums sasniedz 700 metru, taču avotos norādītie skaitļi var atšķirties. Tāpēc šos skaitļus uztveriet kā aptuvenus. Kaniona raksturīgākie elementi ir dziļās plaisas un augstās sienas, kas veidojās to dēļ. Parkā ir pārgājienu takas, skatu platformas un piknika vietas. Pirmais, ko ieteicams darīt, ir novērot klintis no skatu platformām. Šajā teritorijā ir izplatīti priežu, egli, pūķogu un oša koki. Kanjons ir dzīvotne meža cūkam, lāčiem, vilkiem, lapsām, šakāļiem, zaķiem un dažiem maziem zīdītājiem, kā arī plēsīgiem un dziedājošiem putniem. Netuviniet dzīvniekus, nebarojiet tos un pārvietojieties klusībā. Upes zivju sugas arī ir svarīga daļa no kanjona faunas. Tiek norādīts, ka šajā teritorijā esošie ūdenskritumi ir vairāk nekā 20 metru augsti. Tiek ziņots, ka šajā parkā var nodarboties ar tādiem pasākumiem kā putnu vērošana, kanjoning un kāpšana. Ieejas maksa un darba laiki nav norādīti skaitļos; jaunāko informāciju pārbaudiet oficiālajos avotos. Tiek minēts, ka tie, kas vēlas uzstādīt telti, apstājas Harmanköy, kas atrodas kanjona izejā. Fotografējoties šaurā ielejā, plašā leņķa iestatījums palīdzēs iemūžināt sienu augstumu. Teritorijas izskats var mainīties atkarībā no sezonas. Putnu vērošanai ar binokli vispiemērotākais laiks ir dienas pirmajās stundās. Lūdzu, paņemiet līdzi savus atkritumus, neradiet kaitējumu augiem un klintīm. Maršruts beidzas šeit, un kopā ar Vezirhanā eso

Harmankaya kanjons parks ir aizsargāta dabas teritorija, kas atrodas Bilecik provinces Yenipazar un Inhisar rajonu starpā. Tā kā kanjons atrodas abu rajonu teritorijā, dažādi avoti min vienu vai otru no tiem. Kulturelajā portālā norādīts, ka teritorija 2012. gadā tika pasludināta par dabas parku, savukārt Bilecik provinces administrācija norāda, ka tas notika 2013. gadā. Teritorijas platība, atkarībā no avota, svārstās no aptuveni 260 līdz 400 hektāriem. Ir pareizi uzskatīt šos skaitļus kā aptuvenus. Kanjona garums dažādos avotos tiek norādīts kā aptuveni 2,5 līdz 3 kilometri. Kanjona sienu augstums, kas veidots no stāviem un dziļiem ielejām, svārstās no 300 līdz 700 metriem. Kulturelajā portālā norādīts, ka kanjons ir ar augstu dabisko un atpūtas vērtību, pateicoties dziļajām ielejām un augstajām sienām. Provinces administrācija norāda, ka kanjona ieeja ir aptuveni 5 metrus plata. Šī šaura ieeja padara sienu augstumu vēl iespaidīgāku, iekļūstot tajā. Kanjona iekšpusē atrodas divi lieli ūdenskritumi, kas ir aptuveni 20 līdz 25 metrus augsti, kā arī desmitiem mazāku ūdenskritumu. Mazāko ūdenskritumu augstums ir no 1,5 līdz 2 metri. Lai nokļūtu līdz kanjonam, no Yenipazar pilsētas centra jābrauc rietumu virzienā uz Karahasanlar ciematu, un pēc aptuveni 7 kilometriem tas būs redzams. Kanjona šķērsošana ir aptuveni 3 kilometru attālums starp ieeju un Harmanköy ciematu. Saskaņā ar provinces administrācijas datiem, ieeja atrodas aptuveni 520 metru augstumā, bet izeja – apmēram 400 metru. Parks piedāvā pastaigu takas, skata platformas un piknika vietas. Saskaņā ar informāciju no Kulturelajā portālā, šajā teritorijā var nodarboties ar putnu vērošanu, kanjoningu un kāpšanu. Kanjoningam un kāpšanai nepieciešama pieredze, aprīkojums un gids. Tāpēc, tiem, kas plāno šīs aktivitātes, ir jāpārbauda drošības prasības un atļaujas pie attiecīgajām iestādēm un jāuzmanās aktuālajiem paziņojumiem. Apmeklētājiem, kas vēlas pastaigāties, parks piedāvā ērtas pastaigu takas un skata platformas. Teritorijā ir izplatīti priežu, ciprese, egli un dižskābļa koki. Kanjons ir mājvieta dažādiem z Informāciju par ieejas maksu un darba laikiem, kas var mainīties, labāk pārbaudīt Bilecik apgabala administrācijas un Kultūras un tūrisma departamenta paziņojumos, nevis meklēt to ciparu veidā. Avotos nav informācijas par sabiedriskā transporta satiksmi šajā reģionā. Tāpēc jums jābrauc uz Karahasanlar no Yenipazar pilsētas centra ar savu automašīnu vai, iepriekš pārbaudot, izmantojot vietējos transporta līdzekļus. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ceļojums no Bilecik pilsētas centra būs garš, tāpēc plānojiet savu dienu atbilstoši.

Komentāri

0/1000

Ielādē...

Maršruta karte

Maršruta informācija
PilsētaBilecik Merkez, Bilecik
TipsKulturāls
Pietura4
Datums2026. gada 6. novembris
Radar TürkiyeAutorsRadar TürkiyeSākt maršrutu