Lielās ofensīvas "Afyon dienas": no Šuhuta līdz Kocatepe.

Augusta mēneša pēdējā nedēļa 1922. gadā bija laiks, kad tika noteikta Turcijas Atbrīvošanas kara liktenis, un šo dienu lielāko daļu pavadīja Afyonkarahisar provinces teritorijā. Šodien ir iespējams apmeklēt šīs vietas vienas dienas laikā, sekojot notikumu gaitu. Šī ekskursija sākas pie štāba mājām Šuhutā, turpina ceļu uz Kocatepe, no kurienes sākās uzbrukums, un beidzas pilsētas centrā ēkā, kas pēc uzvaras tika izmantota kā štābs. Mērķis nav pārrakstīt vēstures grāmatu, bet gan apmeklēt vietas, kur notika vēstures notikumi, un paši redzēt apvidus un ēkas. Pirms uzbrukuma:

Turcijas Vikipēdijas raksts par Lielo uzbrukumu stāsta, ka pēc Sakarijas kaujas Turcijas armija gandrīz gadu gatavojās uzbrukumam. Lēmums par uzbrukumu tika pieņemts 1922. gada jūnija vidū, un par to zināja tikai daži cilvēki. 14. augustā korpusi sāka maršu, bet 19. augustā galvenais komandieris Mustafā Kemals pašs, devās no Ankaras uz Akšehiru. Tajā pašā rakstā norādīts, ka Grieķijas armija īpaši stipri kontrolēja Eskišehiras un Afyonkarahisaras reģionus, un ka Afyonkarahisaras dienvidrietumu reģions bija aprīkots ar piecām aizsardzības līnijām. Saskaņā ar Turcijas plānu, 1. armija uzbrukšot no šīs dienvidrietumu reģiona ziemeļu virzienā, savukārt 2. armija kavētu ienaidnieka spēku pārvietošanu. Lūdzu, atcerieties šo informāciju, jo vietas, kuras jūs redzēsiet visas dienas garumā, atrodas tieši šajā līnijā. Šuhut atrodas dienvidos, Kocatepe – pilsētas dienvidrietumos, bet pilsētas centrs – šo divu vietu ziemeļos. Tādējādi ekskursija aptuveni seko uzbrukuma virzienam. Pirmā pietura – Šuhut.

Šuhuta pašvaldības vēstures lapā šis rajons tiek raksturots kā teritorija, kas savieno Rietumu Anatoliju ar Iekšējo Anatoliju; tā ir viena no augstākajām apmešanās vietām provincē, ar 1551 metru virs jūras līmeņa. Tajā pašā lapā stāstīts, ka šīs rajona vēsture ir ļoti senā, ka senā pilsēta Synnada atradusies šodienas Šuhuta vietā, un ka Šuhutā īsu laiku atradās Atbrīvošanas kara štāba mājvietas. Šīs štāba mājvietas ir ēka, ko šodien var ap Afyonkarahisaras Provincē Kultūras un Tūrisma departaments norāda, ka Lielās ofensīvas laikā un iepriekšējās kaujās ievainotie un slimie Turcijas karavīri tika nogādāti uz Šuhutu, un tie, kas atveseļojās, tika nosūtīti atpakaļ frontē. Mirušie karavīri sākotnēji tika apglaboti kapsētās, kas atradās netālu no mūsdienu Demirciler tirgus, bet vēlāk viņu atdusas vietas tika pārvietotas uz teritoriju, kas šodien tiek izmantota kā varoņu piemiņas vieta; 1971. gadā šeit tika uzcelta neliela piramīdas formas piemiņas zīme. Otrais punkts ir Kocatepe.

No Šuhutas virzieties uz ziemeļiem, Afyonkarahisaras virzienā, un sasniedziet Kocatepe. Provincē Kultūras un Tūrisma departaments apraksta šo kalnu kā vietu, kas atrodas aptuveni divdesmit kilometru uz rietumiem no pilsētas centra, astoņus kilometrus augstāk par Kocatepe (Büyükkalecik) pilsētu, un tā ir 1874 metrus augsta. Afyonkarahisaras pašvaldība norāda, ka tā atrodas aptuveni divdesmit divus kilometrus no pilsētas centra. Šodien šis kalns ir daļa no Galvenā komandiera vēsturiskā nacionālā parka Kocatepe teritorijā; Turcijas Vikipēdija norāda, ka parks tika izveidots 1981. gada 31. augustā un aptver 34 834 hektāru platību Afyonkarahisaras, Kütahyas un Uşaķas robežās. Saskaņumā ar Provincē Kultūras un Tūrisma departamenta informācijai, Galvenais komandieris un viņa pavadoņi 1922. gada 25. augusta vakarā ieradās Kocatepe, un 26. augusta rītā no šejienes tika uzsākta ofensīva. Ofensīvas pirmo posmu vadīja no šeit izveidotās štābcirkņa un no šodien vēl esošās nometnes; Galvenais komandieris 27. augusta pusdienlaikā pameta kalnu. Rakstā par Lielo ofensīvu tiek aprakstīta arī šīs dienas gaita: artilērijas apšaujas rezultātā Turcijas kājinieki ieņēma Tınaztepe, pēc tam – Belentepe un Kalecik Sivrisi. Ofensīvas pirmajās stundās 1. armijas vienības ieņēma ienaidnieka pirmo aizsardzības līniju, kas stiepojās no Büyük Kaleciktepe līdz Çiğiltepe. Kalnā vispirms apskatiet piemiņas zīmes. 1953. gadā Nacionālās aizsardzības ministrija uzcēra piemiņas zīmi no akmeņiem, uz kuras tika uzstādīts Apgabala kultūras un tūrisma departaments norāda, ka šī kaimoņa atrodas sešdesmit sešus kilometrus no pilsētas, pie Afyonkarahisar-Antalya-Izmir ceļa krustojumā, un tas ir celts 1993. gadā, lai pieminētu 275 virsniekus un 2150 kareivus, kas gāja bojā 1922. gada 26.-29. augustā. Dienas pēdējā pietura ir Uzvaras muzejs. "Kultūras portāls" raksta, ka ēka 1913.-1914. gadā tika uzcelta kā pašvaldības ēka pašvaldības priekšsēdētāja Esbazade Huseina Tēvfiķa Efendi iniciatīvas rezultātā. Pēc pilsētas atbrīvošanas Mustafas Kemala Pašas, Ismeta Pašas, Fevzi Pašas un Tēvfiķa Bīkoğlu izmantoja ēku kā Rietumu frontes štābu, un šeit tika plānota Galvenā komandiera laukuma kauja. 1935. gadā, kad tika uzcelta jauna pašvaldības ēka, ēka tika pamesta, un 1985. gadā tā tika nodota Galvenā komandiera vēsturiskā nacionālā parka pārvaldei, lai to pārvērstu par muzeju. Muzejā tiek izstādīti fotoattēli, kas saistīti ar Atbrīvošanas karu, topogrāfiskas kartes, dokumenti, ieroči, aizsardzības žogi un konservu kastes, kas tika izmantoti karā. "Kultūras portāls" norāda, ka eksponātu skaits ir 213, un tā raksta, ka 1995. gadā apmeklētājiem tika atvērta telpa, kurā tika atjaunotas komandieru guļamistabas. Ēkas ārpusē ir divstāvu ēka, kuras apakšējā stāva logi ir izliekti, bet augšējā stāva logi ir ar smailiem arkveidiem, un logu apmales ir izgatavotas no akmeņiem. Muzejs atrodas pretī Anıtpark parkam pilsētā. Apgabala kultūras un tūrisma departaments norāda, ka parkā esošais Uzvaras piemineklis tika atklāts 1936. gadā un to veidojis Krippel. Kubiskā pamata virsmās ir attēli, kas parāda Atbrīvošanas kara plānošanu un kara notikumu reljefi. Apmeklējiet pamatu, aplūkojot visas četras puses; tādējādi jūs noslēdzat dienu ar pilsētas centra kopsavilkuma, kas atspoguļo stāstu, ko esat vērojis visas dienas garumā. Ja jums ir laiks, apmeklējiet arī parku Örnekevler rajonā. Apgabala kultūras un tūrisma departaments norāda, ka parka Praktiski padomi:

• Ekskursija notiek ar privātu transportlīdzekli. Afyonkarahisaras pašvaldība informē, ka Zafer nedēļas laikā tiek nodrošinātas sabiedriskā transporta iespējas, lai nokļūtu līdz Kocatepe.
• Lai iegūtu aktuālu informāciju par Ataturka mājas un Uzvaras muzeja apmeklējuma dienām un laikiem, lūdzu, apmeklējiet oficiālās mājaslapas.
• Karavīru piemiņas vietas ir vietas, kur jāuztur klusums un cieņa.
• Kocatepe ir plaša terase; lai pasargātu sevi no saules, ņemiet līdzi cepuri un ūdeni.

Atsauces:

• Afyonkarahisaras apgabala Kultūras un tūrisma departaments, "Baskomutan" vēsturiskais nacionālais parks: https://afyon.ktb.gov.tr/TR-63495/baskomutan-tarihi-milli-parki.html
• Afyonkarahisaras pašvaldība, Lielās ofensīvas štābs (Ataturka māja): https://www.afyon.bel.tr/afyonkarahisar/tarihi-yerler/buyuk-taarruz-karargahi-ataturk-evi
• Afyonkarahisaras pašvaldība, Kocatepe: https://www.afyon.bel.tr/afyonkarahisar/tarihi-yerler/kocatepe
• Kultūras portāls, Uzvaras muzejs: https://www.kulturportali.gov.tr/turkiye/afyonkarahisar/gezilecekyer/zafer-muzesi
• Şuhut pašvaldība, Vēsture: https://www.suhut.bel.tr/sayfa-352-tarihce.html
• Vikipēdija, Lielā ofensīva: https://tr.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCy%C3%BCk_Taarruz
• Vikipēdija, Şuhut Ataturka māja: https://tr.wikipedia.org/wiki/%C5%9Euhut_Atat%C3%BCrk_Evi
• Vikipēdija, "Baskomutan" vēsturiskais nacionālais parks: https://tr.wikipedia.org/wiki/Ba%C5%9Fkomutan_Tarih%C3%AE_Mill%C3%AE_Park%C4%B1