Galata Kulesi – “Murmēšanas Lūgšana”

Stāstītājs:
“Reiz kādreiz Galatas torņa augšgalā dzīvoja mazs bērns, kurš varēja runāt ar vēju: Ali. Ramadāna vakaros vējš vienmēr viņam atnesa ziņas no pilsētas.”

Ali (ar aizrautību):
“Vēja brāli, ko tu šodien dzirdēji?”

Vējš (ar vieglu čukstošu efektu):
“Ali… Šovakar nevienā ielā neviens nevarēs uzklāt iftar galdu. Jo visi ir aizņemti ar savām problēmām…”

Stāstītājs:
“Ali sirds sasprindzinājās. Šajā svētajā mēnesī viņš nebija apmierināts ar to, ka kāda iela paliek bez gaismas un klusē.”

Stāstītājs:
“Ali nekavējoties devās lejā no torņa un paziņoja kaimiņiem. Visi atnesa no mājām šķīvi, dateli un maizi. Pēkšņi Galatas ielas piepildījās ar krāsainiem šķīvjiem.”

Kaimiņi (fona priecīgas balsis):
“Pateicoties Ali, šovakar mums ir galds!”
“Lai Dievs tevi svētī, dēls!”

Stāstītājs:
“Kad pienāca iftar laiks, vējš klīda pa ielu un nesa skaistas smaržas uz galdiem. Un tajā vakarā Galatas visvienīgākā iela pārvērtās par vispildītāko iftar.”

Vējš:
“Ali… Tava laba sirds deva dzīvību šai ielai.”

Stāstītājs:
“Saka, ka kopš tās dienas Galatas torņa augšgalā vējš pūš nedaudz saldāk… jo tas stāsta par cilvēku dalītajiem galdiem.”