Edirne diena Selimiye mozaīkas ēnā.

Mimar Sinans uzlē Selimiye mošeja bija viņa lielākais darbs, un, izejot zem kupola, saprot, kāpēc viņš tā domāja. Edirne divdesmit gadus bija bijusi Osmaņu impērijas galvaspilsēta, pēc tam tā kļuva par robežpilsētu, un šī dubultā identitāte joprojām ir jūtama tās ielās. No Stambulas tā ir divarpus stundas brauciens, kas padara to par ideālu vienas dienas izbraucienu.

Kā nokļūt: No Esenler un Alibeyköy autobusu stacijām uz Edrini kursē autobusi visu dienu. Ar privāto automašīnu var nokļūt divarpus stundu laikā pa autoceļu. Pilsētas centrs ir neliels un to var apskatīt kājām, tāpēc nav jāuztraucas par automašīnas parkošanu.

Plāns dienai: Sāciet ar Selimiye mošeju. Iekšpusē meklējiet astoņas kolonnas, kas balsta kupolu, un apgleznoto tulpes zieda motīvu zem muezina platformas; gidi labprāt stāsta par šīm detaļām. Apkārtējo kompleksu, medresi un tirgu var uzskatīt par viena vesela daļu. Pēc tam dodieties kājām līdz Üç Şerefeli mošejai un Eski mošejai; kopā tās parāda Osmaņu mošeju arhitektūras attīstību vienā ielā. Pēcpusdienu veltiet Tunca upes krastam un pilņu teritorijai. Kırkpınar cīņas laukums atrodas ārpus pilsētas; ārpus cīņu nedēļas tas ir kluss, bet vērs uzmanību uz vēsturiskajām zīmēm. Kalesiņu rajonā esošās koka mājas varētu būt jūsu ceļojuma pēdējā pietura.

Ko ēst: "Tava ciğeri" (saceptas aitu gaļas gabaliņi) ir ēdiens, kas ir saistīts ar šo pilsētu; to parasti pasniedz ar "acılı ezme" (pikantu tomātu mērci) un "cıröz" (svaigas zaļumu un sīpolu maisījumu). "Devayı Misk" helva un mandeļu pasta ir lieliska atmiņu dāvana. Centrā esošajos vecu restorānos pusdienu laikā ir daudz apmeklētāju, tāpēc ir labāk ierasties agri.

Padoms: Agrā rīta izbrauciens un atgriešanās vakarā var būt nogurdinošs, bet iespējams. Ja vēlaties apmeklēt Kırkpınar cīņu nedēļā, rezervējiet naktsmītni jau vairākus mēnešus iepriekš. Selimiye mošeju ir labāk apmeklēt, ņemot vērā lūgšanas laikiem, lai būtu cieņpilns un mierīgāks apmeklējums.