Ayasofija – “Gaismas Svētība”

Stāstītājs:
“Ayasofijā dzīvoja putns, kuru dienā nevarēja redzēt, bet naktī tas parādījās: ‘Lūgšanu putns.’ Kad pienāca Ramadāns, šis putns savāca cilvēku kluso lūgšanu un aiznesa tās debesīs.”

Stāstītājs:
“Tajā Ramadāna vakarā mazais Mehmeds bija lielās bēdās. Viņa tēvs meklēja darbu, ģimene saskārās ar grūtībām. Mehmeds, lai arī to nevienam neizrādīja, bija skumjš.”

Mehmeds (klusā, skumjā balsī):
“Lai tikai mans tēvs varētu atkal smaidīt…”

Stāstītājs:
“Tajā brīdī Lūgšanu putns, slīdēdams no Ayasofijas kupola, nosēdās uz Mehmeda pleca.”

Lūgšanu putns (maigi, mīkstā tonī):
“Dažreiz lūgšanas tiek dzirdētas arī bez vārdiem, dēls.”

Stāstītājs:
“Putns paņēma Mehmeda sirdī esošo vēlmi un pacēlās uz kupolu. Tieši tad, kad tika izsaukta iftar lūgšana, Ayasofijas iekšējie gaismas uzplaiksnīja.”

Stāstītājs:
“Nākamajā dienā viņa tēvam tika piedāvāts darbs. No tās dienas Mehmeds nekad nepārtrauca lūgt. Jo viņš zināja, ka Ayasofijā dzirdētās sirds lūgšanas nenonāk tukšumā.”